< ヨブ 記 34 >

1 エリフまた答へて曰く
Un Elihus atbildēja un sacīja:
2 なんぢら智慧ある者よ我言を聽け 智識ある者よ我に耳を傾むけよ
Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
3 口の食物を味はふごとく耳は言詞を辨まふ
Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
4 われら自ら是非を究め われらもとともに善惡を明らかにせん
Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
5 それヨブは言ふ我は義し 神われに正しき審判を施こしたまはず
Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
6 われは義しかれども僞る者とせらる 我は愆なけれどもわが身の矢創愈がたしと
Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
7 何人かヨブのごとくならん彼は罵言を水のごとくに飮み
Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
8 惡き事を爲す者等と交はり 惡人とともに歩むなり
Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
9 すなはち彼いへらく 人は神と親しむとも身に益なしと
Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
10 然ばなんぢら心ある人々よ我に聽け 神は惡を爲すことを決めて無く 全能者は不義を行ふこと決めて無し
Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
11 却つて人の所爲をその身に報い 人をしてその行爲にしたがひて獲るところあらしめたまふ
Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
12 かならず神は惡き事をなしたまはず全能者は審判を抂たまはざるなり
Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
13 たれかこの地を彼に委ねし者あらん 誰か全世界を定めし者あらん
Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
14 神もしその心を己にのみ用ひ その靈と氣息とを己に收回したまはば
Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
15 もろもろの血肉ことごとく亡び人も亦塵にかへるべし
Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
16 なんぢもし曉ることを得ば請ふ我に聽けわが言詞の聲に耳を側だてよ
Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
17 公義を惡む者あに世ををさむるを得んや なんぢあに至義き者を惡しとすべけんや
Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
18 王たる者にむかひて汝は邪曲なりと言ひ 牧伯たる者にむかひて汝らは惡しといふべけんや
Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
19 まして君王たる者をも偏視ず貧しき者に超て富る者をかへりみるごとき事をせざる者にむかひてをや 斯爲たまふは彼等みな同じくその御手の作るところなればなり
Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
20 彼らは瞬く時間に死に 民は夜の間に滅びて消失せ 力ある者も人手によらずして除かる
Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
21 それ神の目は人の道の上にあり 神は人の一切の歩履を見そなはす
Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
22 惡を行なふ者の身を匿すべき黒暗も無く死蔭も无し
Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
23 神は人をして審判を受けしむるまでに長くその人を窺がふに及ばず
Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
24 權勢ある者をも査ぶることを須ひずして打ほろぼし他の人々を立て之に替たまふ
Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
25 かくの如く彼らの所爲を知り 夜の間に彼らを覆がへしたまへば彼らは乃て滅ぶ
Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
26 人の觀るところにて彼等を惡人のごとく撃たまふ
Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
27 是は彼ら背きて之に從はずその道を全たく顧みざるに因る
Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
28 かれら是のごとくして遂に貧しき者の號呼を彼の許に逹らしめ患難者の號呼を彼に聽しむ
Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
29 かれ平安を賜ふ時には誰か惡しと言ふことをえんや 彼面をかくしたまふ時には誰かこれを見るを得んや 一國におけるも一人におけるも凡て同じ
Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
30 かくのごとく邪曲なる者をして世を治むること無らしめ 民の機檻となることなからしむ
Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
31 人は宜しく神に申すべし 我は已に懲しめられたり再度惡き事を爲じ
Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
32 わが見ざる所は請ふ我にをしへたまへ 我もし惡き事を爲たるならば重ねて之をなさじと
Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
33 かれ豈なんぢの好むごとくに應報をなしたまはんや 然るに汝はこれを咎む 然ばなんぢ自ら之を選ぶべし 我は爲じ 汝の知るところを言へ
Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
34 心ある人々は我に言ん 我に聽ところの智慧ある人々は言ん
Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
35 ヨブの言ふ所は辨知なし その言詞は明哲からずと
Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
36 ねがはくはヨブ終まで試みられんことを其は惡き人のごとくに應答をなせばなり
Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
37 まことに彼は自己の罪に愆を加へわれらの中間にありて手を拍ちかつ言詞を繁くして神に逆らふ
Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -

< ヨブ 記 34 >