Giobbe 11
1 Allora Tsofar di Naama rispose e disse:
Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
2 “Cotesta abbondanza di parole rimarrà ella senza risposta? Basterà egli esser loquace per aver ragione?
Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
3 Varranno le tue ciance a far tacere la gente? Farai tu il beffardo, senza che alcuno ti confonda?
Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
4 Tu dici a Dio: “Quel che sostengo è giusto, e io sono puro nel tuo cospetto”.
Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
5 Ma, oh se Iddio volesse parlare e aprir la bocca per risponderti
Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
6 e rivelarti i segreti della sua sapienza poiché infinita è la sua intelligenza vedresti allora come Iddio dimentichi parte della colpa tua.
Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
7 Puoi tu scandagliare le profondità di Dio? arrivare a conoscere appieno l’Onnipotente?
Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
8 Si tratta di cose più alte del cielo… e tu che faresti? di cose più profonde del soggiorno de’ morti… come le conosceresti? (Sheol h7585)
Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
9 La lor misura è più lunga della terra, più larga del mare.
Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
10 Se Dio passa, se incarcera, se chiama in giudizio, chi s’opporrà?
Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
11 Poich’egli conosce gli uomini perversi, scopre senza sforzo l’iniquità.
Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
12 Ma l’insensato diventerà savio, quando un puledro d’onàgro diventerà uomo.
Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
13 Tu, però, se ben disponi il cuore, e protendi verso Dio le palme,
Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
14 se allontani il male ch’è nelle tue mani, e non alberghi l’iniquità nelle tue tende,
Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
15 allora alzerai la fronte senza macchia, sarai incrollabile, e non avrai paura di nulla;
Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
16 dimenticherai i tuoi affanni; te ne ricorderai come d’acqua passata;
Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
17 la tua vita sorgerà più fulgida del meriggio, l’oscurità sarà come la luce del mattino.
Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
18 Sarai fiducioso perché avrai speranza; ti guarderai bene attorno e ti coricherai sicuro.
Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
19 Ti metterai a giacere e niuno ti spaventerà; e molti cercheranno il tuo favore.
Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
20 Ma gli occhi degli empi verranno meno; non vi sarà più rifugio per loro, e non avranno altra speranza che di esalar l’anima”.
Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.
