< איוב 34 >

ויען אליהוא ויאמר׃ 1
Un Elihus atbildēja un sacīja:
שמעו חכמים מלי וידעים האזינו לי׃ 2
Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
כי אזן מלין תבחן וחך יטעם לאכל׃ 3
Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
משפט נבחרה לנו נדעה בינינו מה טוב׃ 4
Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
כי אמר איוב צדקתי ואל הסיר משפטי׃ 5
Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
על משפטי אכזב אנוש חצי בלי פשע׃ 6
Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
מי גבר כאיוב ישתה לעג כמים׃ 7
Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
וארח לחברה עם פעלי און וללכת עם אנשי רשע׃ 8
Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
כי אמר לא יסכן גבר ברצתו עם אלהים׃ 9
Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
לכן אנשי לבב שמעו לי חללה לאל מרשע ושדי מעול׃ 10
Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
כי פעל אדם ישלם לו וכארח איש ימצאנו׃ 11
Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
אף אמנם אל לא ירשיע ושדי לא יעות משפט׃ 12
Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
מי פקד עליו ארצה ומי שם תבל כלה׃ 13
Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
אם ישים אליו לבו רוחו ונשמתו אליו יאסף׃ 14
Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
יגוע כל בשר יחד ואדם על עפר ישוב׃ 15
Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
ואם בינה שמעה זאת האזינה לקול מלי׃ 16
Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
האף שונא משפט יחבוש ואם צדיק כביר תרשיע׃ 17
Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
האמר למלך בליעל רשע אל נדיבים׃ 18
Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
אשר לא נשא פני שרים ולא נכר שוע לפני דל כי מעשה ידיו כלם׃ 19
Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
רגע ימתו וחצות לילה יגעשו עם ויעברו ויסירו אביר לא ביד׃ 20
Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
כי עיניו על דרכי איש וכל צעדיו יראה׃ 21
Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
אין חשך ואין צלמות להסתר שם פעלי און׃ 22
Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
כי לא על איש ישים עוד להלך אל אל במשפט׃ 23
Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
ירע כבירים לא חקר ויעמד אחרים תחתם׃ 24
Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
לכן יכיר מעבדיהם והפך לילה וידכאו׃ 25
Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
תחת רשעים ספקם במקום ראים׃ 26
Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
אשר על כן סרו מאחריו וכל דרכיו לא השכילו׃ 27
Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
להביא עליו צעקת דל וצעקת עניים ישמע׃ 28
Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
והוא ישקט ומי ירשע ויסתר פנים ומי ישורנו ועל גוי ועל אדם יחד׃ 29
Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
ממלך אדם חנף ממקשי עם׃ 30
Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
כי אל אל האמר נשאתי לא אחבל׃ 31
Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
בלעדי אחזה אתה הרני אם עול פעלתי לא אסיף׃ 32
Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
המעמך ישלמנה כי מאסת כי אתה תבחר ולא אני ומה ידעת דבר׃ 33
Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
אנשי לבב יאמרו לי וגבר חכם שמע לי׃ 34
Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
איוב לא בדעת ידבר ודבריו לא בהשכיל׃ 35
Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
אבי יבחן איוב עד נצח על תשבת באנשי און׃ 36
Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
כי יסיף על חטאתו פשע בינינו יספוק וירב אמריו לאל׃ 37
Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -

< איוב 34 >