Ioba 34
1 A OLELO aku o Elihu, i aku la,
Un Elihus atbildēja un sacīja:
2 E hoolohe mai oukou ia'u, e ka poe akamai, E haliu mai i ka pepeiao ia'u, e ka poe ike:
Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
3 No ka mea, ke hoao nei ka pepeiao i na olelo, E like me ke kileo i hoao i ka ai.
Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
4 E hoao kakou i ka hooponopono no kakou iho; E ike kakou iwaena o kakou i ka mea maikai.
Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
5 No ka mea, ua i mai o Ioba, Ua pono wau: A ua lawe aku ke Akua i kuu hoaponoia.
Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
6 E hoopunipuni anei au i kuu pono? O kuu eha me ka hala ole, aole e hoolaia.
Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
7 Owai ke kanaka e like me Ioba; Ka mea inu i ka olelo hoino me he wai la,
Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
8 Ka mea e hele pu ana me ka poe e hana ana i ka hewa, E hele ana hoi me na kanaka aia?
Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
9 No ka mea, ua i mai ia, Aohe o ke kanaka mea e pono ai, I kona launa pu ana me ke Akua.
Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
10 Nolaila e hoolohe ia'u, e na kanaka naauao; Aole ke Akua e hana i ka hewa; Aole hoi ka Mea mana i ka pono ole:
Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
11 No ka mea, ma ka hana a ke kanaka e ukuia mai ai oia, A e loaa i kela kanaka keia kanaka e like me kona aoao.
Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
12 He oiaio no, aole ke Akua e hana i ka hewa, Aole hoi ka Mea mana e hookahuli i ka pono.
Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
13 Owai ka i haawi ia ia i ka honua? A owai ka i hoonoho i ko ke ao nei a pau?
Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
14 Ina e kau ia i kona naau maluna o ke kanaka, A e lawe aku ia i kona uhane a me kona ea io na la;
Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
15 E make pu auanei na io a pau, A e hoi hou aku ke kanaka i ka lepo.
Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
16 A ina he naauao kou, e hoolohe mai i keia; E haliu mai i ka leo o ka'u olelo.
Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
17 E alii anei ka mea hoowahawaha i ka pono? A e hoahewa anei oe i ka mea pono loa?
Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
18 He pono anei e olelo i ke alii, He hewa kou? A i na'lii, He pono ole oukou?
Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
19 Pehea hoi ka mea maliu ole mai i ko na'lii, Aole hoi ia i manao i ka mea waiwai mamua o ka ilihune? No ka mea, o lakou, a pau ka hana a kona lima.
Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
20 E make koke no lakou, Iwaena o ka po e haalulu na kanaka, a e nalo aku; A e laweia'ku ka poe ikaika, me ka lima ole.
Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
21 No ka mea, aia no kona mau maka maluna o na aoao o ke kanaka, A ua nana no i kona mau kapuwai a pau.
Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
22 Aohe pouli, aohe malu make, Kahi e pee ai ka poe e hana ana i ka hewa.
Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
23 No ka mea, aole ia e noonoo nui i ka ke kanaka, E kai aku ia ia imua o ke Akua ma ka hookolokolo ana.
Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
24 E ulupa oia i na'lii me ka noonoo ole, A e hooku i na mea e ae ma ko lakou hakahaka.
Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
25 Nolaila, ua ike no ia i ka lakou mau hana, A e hookahuli oia ia lakou i ka po, a e hehiia lakou ilalo.
Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
26 Hoopai no ia ia lakou, no ka mea, ua hewa lakou, Ma kahi o ka poe e nana mai ana;
Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
27 No ka mea, ua huli ae lakou mai ona aku la, Aole lakou i noonoo i kona mau aoao a pau.
Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
28 Nolaila, e hele ka uwe ana o ka mea hune io na la, A ua hoolohe ia i ka uwe ana o ka poe i hooluhiia.
Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
29 A haawi mai ia i ka maha, owai hoi ke hoopilikia mai? A huna oia i kona maka, owai ke ike aku ia ia? Pela no ka lahuikanaka a me ke kanaka hookahi:
Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
30 I alii ole ai ke kanaka aia, O hihia auanei na kanaka.
Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
31 He pono no e olelo aku oe i ke Akua, Ua hoopaiia wau, aole au e hana hewa hou aku.
Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
32 O ka mea a'u i ike ole ai kau e ao mai ai ia'u; Ina ua hana au i ka hewa, aole au e hana hou.
Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
33 Ma kou manao anei kana e uku mai ai, no kou hoole ana, Nau no e koho, aole na'u? Nolaila o ka mea au i ike ai, e olelo mai oe.
Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
34 O na kanaka naauao e olelo mai ia'u, A me ke kanaka akamai e hoolohe mai ia'u.
Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
35 Ua olelo mai o Ioba me ka ike ole, A o kana mau olelo, aole me ka naauao.
Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
36 O kuu makemake, e hoaoia o Ioba a i ka hopena, No kana mau olelo e like me ka na kanaka hewa.
Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
37 No ka mea, ua hookui aku ia i ka lawehala me kona hewa, Iwaena o kakou ua pai i kona lima, A ua hoonui i kana mau olelo ku e i ke Akua.
Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -
