Kinohi 19
1 A AHIAHI iho la, hiki aku la na anela elua ma Sodoma: a noho iho la o Lota ma ka ipuka o Sodoma: ike aku la o Lota, ku ae la ia e halawai me lakou, a kulou iho la kona mau maka ilalo ma ka honua;
Un tie divi eņģeļi vakarā nonāca Sodomā, un Lats sēdēja Sodomas vārtos. Un tos ieraudzījis Lats cēlās un gāja tiem pretī un nometās uz savu vaigu pie zemes
2 I aku la, E kuu mau haku, ke noi aku nei au ia olua, e kipa mai olua maloko o ka hale o ka olua kauwa nei, e moe no a ao ka po, a e holoi i ko olua wawae, a kakahiaka nui e ala'e olua a e hele aku. I mai la laua, Aole, e moe no maua ma ke alanui a ao ka po.
Un sacīja: redzi, mani kungi, ņemiet lūdzami mājas vietu pie sava kalpa un palieciet šo nakti un mazgājiet savas kājas; tad rītā cēlušies varat iet savu ceļu. Un tie sacīja: nē, bet mēs gribam palikt pa nakti uz ielas.
3 Koi ikaika aku la ia ia laua; a kipa ae la laua io na la, a komo aku la iloko o kona hale; a hana iho no ia i ahaaina na laua, pulehu iho la i ka palaoa huole, a ai iho la laua.
Bet viņš tos lūgdams lūdza, lai tie pie viņa mājotu; un tie iegāja viņa namā, un viņš tiem taisīja mielastu, cepdams neraudzētas karašas, un tie ēda.
4 Aole laua i moe iho, a o na kanaka o ke kulanakauhale, o na kanaka o Sodoma, o ka poe kahiko a me ka poe hou, o na kanaka a pau mai o a o, hoopuni mai la lakou i ka hale:
Pirms ne kā tie apgūlās, Sodomas pilsētas ļaudis apstāja to namu, jauni un veci, viss tas pulks no visām malām,
5 Kahea mai la lakou ia Lota, i mai la ia ia, Auhea na kanaka i hele mai i ou la i keia po? E kai mai ia laua iwaho io makou nei, i ike makou ia laua.
Un aicināja Latu un sacīja uz to: kur tie vīri, kas šo nakti pie tevis nākuši? Izved tos pie mums ārā, ka tos atzīstam.
6 Hele aku la o Lota iwaho ma ka puka io lakou la; a papani ae la i ka puka mahope ona.
Tad Lats izgāja pie tiem ārā priekš durvīm, un aizslēdza durvis aiz sevis un sacīja:
7 I aku la, E na hoahanau, ke nonoi aku nei au ia oukou, mai hana hewa oukou.
Brāļi, nedariet jel tādu grēku.
8 Eia hoi ia'u na kaikamahine elua i ike ole i ke kane; e ae mai oukou ia'u e lawe mai ia laua iwaho io oukou nei, a e hana aku oukou ia laua i ka mea pono ma ko oukou maka: aka, mai hana aku oukou i kekahi mea i keia mau kanaka; no ka mea, nolaila laua i hele mai nei ma ka malumalu o kuu hale.
Redziet, man ir divas meitas, kas nav atzinušas vīra, tās izvedīšu pie jums, un dariet ar tām, kā patīk, - tikai šiem vīriem nedariet nekā, jo tāpēc tie nākuši mana jumta pavēnī.
9 I mai la lakou, E hookaawale oe. I ae la hoi lakou, I hele mai no oia nei e noho wale maanei, a e lilo ana ka ia i lunakanawai: ano hoi, e oi aku ka makou hana ino ana ia oe i ko laua la. A hookeke nui mai la lakou i ua kanaka nei, ia Lota, a neenee mai la e wawahi i ka pani puka.
Tad tie sacīja: atkāpies nost! Un tie sacīja: šis viens ir atnācis kā svešinieks un grib valdīt? Nu tev vairāk ļauna darīsim nekā viņiem.
10 Aka, lalau aku la ua mau kanaka la ia Lota, a huki mai laua ia ia iloko o ka hale io laua la, a papani aku la i ka puka.
Un mākdamies tie mācās virsū tam vīram, Latam, un nāca durvis uzlauzt. Bet tie vīri izstiepa ārā savu roku un ierāva Latu pie sevis namā un aizslēdza durvis,
11 Hoomakapo iho la laua i ka poe kanaka iwaho o ka puka o ka hale, i na mea uuku a me na mea nui: a hoopauaho lakou ia lakou iho i ka imi i ka puka.
Un apstulboja tos ļaudis priekš nama durvīm, mazos un lielos, tā ka tie piekusa pēc durvīm grābstīdamies.
12 I mai la laua ia Lota, Aole anei ia oe kekahi poe e ae maanei? o ka hunonakane paha, o na keikikane au, a me au mau kaikamahine, a o na mea a pau ia oe, e laweia'ku iwaho o keia wahi:
Tad tie vīri sacīja uz Latu: vai tev še vēl kāds znots vai dēli vai meitas vai cits kāds, kas tev pieder šai pilsētā, - izved tos no šās vietas.
13 No ka mea, e luku aku maua i keia wahi, no ka nui loa ae o ka leo no lakou, imua o ke alo o Iehova; a ua hoouna mai no o Iehova ia maua e luku aku ia wahi.
Jo mēs samaitāsim šo vietu, tāpēc ka tā brēkšana par viņu ir liela Tā Kunga priekšā, un Tas Kungs mūs ir sūtījis to samaitāt.
14 Hele aku la o Lota iwaho, olelo aku la i kona mau hunonakane i mare me na kaikamahine ana, i aku la, E ala'e, e holo aku iwaho o keia wahi; no ka mea, e luku mai ana o Iehova i neia kulanakauhale. Aka, ua like ia i ka manao o na hunonakane me ka mea hoomaewaewa.
Un Lats izgāja un runāja uz saviem znotiem, kas viņa meitas gribēja apņemt, un sacīja: ceļaties un ejat ārā no šās vietas, jo Tas Kungs samaitās šo pilsētu. Bet tiem znotiem viņš izlikās tā kā smieklus runājot.
15 I ka wanaao, hoolalelale ua mau anela la ia Lota, i mai la, E ala ae, e lawe i kau wahine, a me kau mau kaikamahine elua maanei, o pau auanei oe iloko o ka make o ko ke kulanakauhale.
Un kad gaisma ausa, tad tie eņģeļi Latu skubināja sacīdami: celies, ņem savu sievu un savas divas meitas, kas tev ir, ka tu neietu bojā šīs pilsētas noziegumā.
16 Ia ia i hookaulua ai, lalau aku la ua mau kanaka la i kona lima, me ka lima o kana wahine, a me ka lima o kana mau kaikamahine elua; ahonui mai la o Iehova ia ia: alakai aku la laua ia ia, a hookuu aku la iwaho o ke kulanakauhale.
Bet viņš kavējās; un tie vīri satvēra viņa roku un viņa sievas roku un viņa divēju meitu roku, tāpēc ka Tas Kungs viņu žēloja, un tie to izveda un to palaida ārpus pilsētas.
17 I ka wa i alakai aku ai laua ia lakou iwaho o ke kulanakauhale, alaila i mai la ia, E holo i pakele kou ola; mai nana i hope ou, mai kali oe ma neia wahi papu a pau; e holo i ka mauna, o make oe.
Un kad tie tos bija izveduši ārā, tad viņš sacīja: Izglāb jel savu dzīvību, neskaties atpakaļ un nestāvi nekur šinī klajumā; glābies kalnā, ka neej bojā.
18 I aku la o Lota ia laua, Auwe! e kuu Haku, aole pela.
Un Lats sacīja uz tiem: ak nē, Kungs!
19 Eia hoi, ua loaa iho nei i kau kauwa ka lokomaikai imua o kou mau maka, a ua hoonui ae nei oe i kou aloha au i hoike mai ai ia'u i ka hoola ana mai ia'u, aole e hiki ia'u ke holo ma ka mauna, o loaa ia'u ka poino, a make au.
Redzi jel, tavs kalps ir atradis žēlastību tavās acīs, un varen liela ir tava žēlošana, ko tu man esi darījis, izglābdams manu dzīvību; bet es nespēju glābties kalna galā, lai man ļaunums neuznāk un es nemirstu.
20 Eia ae ke kulanakauhale, e hiki koke ke holo malaila, a ua liilii hoi ia; ea, e ae mai ia'u e holo malaila, (aole anei ia he wahi liilii?) a e malamaia kuu ola.
Redzi jel, šī pilsēta ir tuvu klāt, uz turieni bēgt, un tā ir maza; tur es gribu glābties, - vai tā nav maza? - Ka es palieku dzīvs.
21 I mai la kela ia ia, Aia, ua hoolohe aku no au i keia mea hoi; aole au e luku aku ia kulanakauhale, no ka mea au i olelo mai ai.
Un viņš uz to sacīja: redzi, arī šinī lietā es tevi esmu uzlūkojis, ka es nesamaitāšu to pilsētu, par ko tu esi runājis.
22 E wikiwiki oe e holo ilaila; no ka mea, aole e hiki ia'u ke hana i kekahi mea, a puka aku no oe ilaila. Nolaila, ua kapaia ka inoa o ia kulanakauhale, o i Zoara.
Steidzies, glābies turp, jo es nekā nevaru darīt, tiekams tu uz turieni neesi nonācis. Tādēļ tās pilsētas vārdu sauc Coāru (t.i. maza).
23 Ua puka mai ka la maluna o ka honua i ke komo ana o Lota iloko o Zoara.
Saule uzlēca pār zemi, kad Lats nonāca Coārā.
24 Alaila, hooua mai la o Iehova maluna o Sodoma i ka luaipele a me ke ahi mai o Iehova la, mai ka lani mai.
Un Tas Kungs lika līt sēram un ugunij uz Sodomu un Gomoru no Tā Kunga, no debesīm.
25 Hookahuli iho la oia ia mau kulanakauhale, a me kahi papu a pau, a me na kanaka a pau o ua mau kulanakauhale la, a me na mea ulu ma ka honua.
Un viņš izpostīja tās pilsētas un visu to apgabalu un visus to pilsētu iedzīvotājus, ir zemes augļus.
26 Aka, nana ae la kana wahine mahope ona, a lilo iho la ia i kukulu paakai.
Un viņa sieva skatījās atpakaļ un palika par sālsstabu.
27 Ala ae la o Aberahama i kakahiaka nui, a hoi hou aku la ia i kahi ana i ku ai imua o Iehova:
Un Ābraams cēlās it agri uz to vietu, kur viņš bija stāvējis priekš Tā Kunga vaiga,
28 Nana aku la ia ma Sodoma a me Gomora, a ma ka aina papu a pau, ike aku la ia, aia hoi, pii ae la ka uahi o ia aina iluna, e like me ka punohu o ka lua ahi.
Un skatījās uz Sodomas un Gomoras pusi un uz visu to apgabalu, un redzi, dūmi cēlās no zemes, tā kā kāda cepļa dūmi.
29 A i ka wa a ke Akua i luku ai i na kulanakauhale o ka papu, hoomanao iho la no ke Akua ia Aberahama, a hoopakele ae la ia Lota maiwaena aku o ka hookahuli ana, ia ia i hookahuli ai i na kulanakauhale kahi a Lota i noho ai.
Un notikās, kad Dievs šī apgabala pilsētas samaitāja, tad viņš pieminēja Ābrahāmu un izveda Latu no tā posta, kad viņš tās pilsētas izpostīja, kur Lats mita.
30 Pii ae la o Lota mailoko aku o Zoara, a noho iho la ma ka mauna, a me ia pu na kaikamahine ana elua; no ka mea, makau iho la ia ke noho ma Zoara: noho no ia ma kekahi ana, oia a me kana mau kaikamahine elua.
Un Lats gāja no Coāras uz augšu un mita kalnos, un viņa divas meitas līdz ar viņu; jo viņam bija bail Coārā mist; un viņš dzīvoja kādā alā līdz ar savām abām meitām.
31 I aku la ka hanau mua i kona kaikaina, Ea, ua elemakule ko kana makuakane, aole hoi he kanaka ma ka honua nei a pau nana e komo mai io kaua nei, e like me ka nana ana a ko ka honua nei:
Un tā pirmdzimušā sacīja uz to jaunāko: mūsu tēvs ir vecs, un vīra nav virs zemes, kas pie mums nāktu pēc visas pasaules ieraduma.
32 Ina kaua, o hooinu kaua i ko kaua makuakane i ka waina, a e moe kaua me ia, i malama ai kana i hua na ko kaua makuakane.
Nāc, dosim savam tēvam vīnu dzert un gulēsim pie tā un paturēsim dzīvu dzimumu no sava tēva.
33 Hooinu laua ia po i ko laua makuakane i ka waina: a komo aku la ka hanau mua iloko, a moe iho la me kona makuakane: aole nae i ike kela i kona wa i moe iho ai, aole hoi kona wa i ala'i.
Un tās deva savam tēvam vīnu dzert tanī naktī, un tā pirmdzimušā nāca un gulēja pie sava tēva, un viņš to nenomanīja, kad tā apgūlās, nedz kad tā cēlās.
34 A ia la ae, i aku la ka hanau mua i ke kaikaina, Aia hoi, moe iho no au me kuu makuakane i ka po nei: e hooinu kaua ia ia i ka waina i keia po no hoi; a e komo aku oe iloko, e moe me ia, i malama ai kana i hua na ko kana makuakane.
Un no rīta tā pirmdzimušā sacīja uz to jaunāko: redzi, izgājušo nakti es esmu gulējusi pie sava tēva; dosim viņam arī šo nakti vīnu dzert, tad ieej tu un guli pie tā, ka dzimumu gādājam no sava tēva.
35 Hooinu laua i ko laua makuakane i ka waina ia po no hoi: a ku ae la ke kaikaina, a moe iho la me ia; aole kela i ike i kona wa i moe iho ai, aole hoi i kona wa i ala ai.
Un tās arī tanī naktī deva savam tēvam vīnu dzert, un tā jaunākā cēlās un gulēja pie tā, un tas nenomanīja, kad tā apgūlās, nedz kad tā cēlās.
36 Hapai na kaikamahine elua a Lota na ko laua makuakane.
Un Lata abas meitas tapa grūtas no sava tēva.
37 Hanau mai la ka mua i keikikane, a kapa iho la i kona inoa o Moaba: oia ke kupuna o ka Moaba a hiki i keia manawa.
Un tā pirmdzimušā dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Moabs, šis ir Moabiešu tēvs līdz šai dienai.
38 A hanau mai la hoi ka muli iho i keikikane, a kapa iho la i kona inoa o Benami: oia ke kupuna o ka Amona a hiki i keia manawa.
Un tā jaunākā dzemdēja arī dēlu un nosauca viņa vārdu Ben-Ammi: šis ir Amona bērnu tēvs līdz šai dienai.
