Job 32

1 Da höreten die drei Männer auf, Hiob zu antworten, weil er sich für gerecht hielt.

Tad tie trīs vīri mitējās Ījabam atbildēt, tāpēc ka tas pats sevi turēja par taisnu.

2 Aber Elihu, der Sohn Baracheels, von Bus, des Geschlechts Ram, ward zornig über Hiob, daß er seine Seele gerechter hielt denn Gott.

Bet Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, no Rāma radiem, apskaitās pret Ījabu lielās dusmās, tāpēc ka tas savu dvēseli taisnoja pār Dievu.

3 Auch ward er zornig über seine drei Freunde, daß sie keine Antwort fanden und doch Hiob verdammeten.

Viņš arī apskaitās par saviem trim draugiem, ka tie atbildes neatrada un tomēr Ījabu pazudināja.

4 Denn Elihu hatte geharret, bis daß sie mit Hiob geredet hatten, weil sie älter waren denn er.

Jo Elihus bija gaidījis ar Ījabu runāt, tāpēc ka tie bija vecāki nekā viņš.

5 Darum, da er sah, daß keine Antwort war im Munde der drei Männer, ward er zornig.

Bet kad Elihus redzēja, ka atbildes nebija to triju vīru mutē, tad viņš apskaitās.

6 Und so antwortete Elihu, der Sohn Baracheels, von Bus, und sprach: Ich bin jung, ihr aber seid alt; darum hab ich mich gescheuet und gefürchtet, meine Kunst an euch zu beweisen.

Un Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, atbildēja un sacīja: es esmu jauns, bet jūs esat veci, tāpēc es esmu gaidījis un bijājies, jums izteikt savu padomu.

7 Ich dachte: Laß die Jahre reden, und die Menge des Alters laß Weisheit beweisen.

Es domāju: lai tie gadi runā, un gadu vairums lai izteic gudrību.

8 Aber der Geist ist in den Leuten, und der Odem des Allmächtigen macht sie verständig.

Bet tas ir Tas Gars iekš cilvēka un tā visuvarenā Dieva dvaša, kas tos dara gudrus.

9 Die Großen sind nicht die Weisesten, und die Alten verstehen nicht das Recht.

Veci nav tie gudrākie nedz sirmgalvji, kas prot tiesu.

10 Darum will ich auch reden; höre mir zu! Ich will meine Kunst auch sehen lassen.

Tādēļ es gribu runāt, - klausiet mani, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.

11 Siehe, ich habe geharret, daß ihr geredet habt; ich habe aufgemerkt auf euren Verstand, bis ihr träfet die rechte Rede,

Redzi, es esmu gaidījis uz jūsu vārdiem, esmu klausījies uz jūsu gudrību, vai jūs atrastu tos īstenos vārdus.

12 und habe achtgehabt auf euch; aber siehe, da ist keiner unter euch, der Hiob strafe oder seiner Rede antworte.

Kad es nu jūs liku vērā, redzi, tad nav neviena, kas Ījabu būtu pārliecinājis, kas uz viņa vārdiem būtu atbildējis jūsu starpā.

13 Ihr werdet vielleicht sagen: Wir haben die Weisheit getroffen, daß Gott ihn verstoßen hat, und sonst niemand.

Tad nu nesakāt: mēs esam dzirdējuši gudrību; Dievs vien viņu pārvarēs, un ne cilvēks.

14 Die Rede tut mir nicht genug; ich will ihm nicht so nach eurer Rede antworten.

Pret mani vēl viņš vārda nav cēlis, un ar jūsu valodu es viņam gan neatbildēšu. -

15 Ach! sie sind verzagt, können nicht mehr antworten, sie können nicht mehr reden.

Tie ir izbiedēti, vairs nevar atbildēt, tiem trūkst valodas.

16 Weil ich denn geharret habe, und sie konnten nicht reden (denn sie stehen still und antworten nicht mehr),

Es esmu gaidījis, bet tie nerunā, tie stāv klusu un vairs neatbild.

17 will doch ich mein Teil antworten und will meine Kunst beweisen.

Tad nu es atbildēšu savu tiesu, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.

18 Denn ich bin der Rede so voll, daß mich der Odem in meinem Bauche ängstet.

Jo es esmu tik pilns vārdu, ka gars manu sirdi spiež.

19 Siehe, mein Bauch ist wie der Most, der zugestopfet ist, der die neuen Fässer zerreißet.

Redzi, mana sirds ir kā jauns vīns, kas nestāv vaļā, tā gribētu plīst, kā jauni ādas trauki.

20 Ich muß reden, daß ich Odem hole; ich muß meine Lippen auftun und antworten.

Es runāšu, lai es varu atpūsties, es atdarīšu savas lūpas un atbildēšu.

21 Ich will niemandes Person ansehen und will keinen Menschen rühmen.

Cilvēka vaigu es neuzlūkošu un nerunāšu nevienam pa prātam.

22 Denn ich weiß nicht, wo ich's täte, ob mich mein Schöpfer über ein kleines hinnehmen würde.

Jo cilvēkam pa prātam runāt es nemāku, lai mans Radītājs mani ātri neaizņem projām.