Psalm 94

1 Herr! Als der Rache Gott, als Gott der Rache zeige Dich!

Kungs, Dievs, Tu atriebējs, ak Tu stiprais Dievs, Tu atriebējs, parādies!

2 Erhebe Dich als Erdenrichter! Vergilt den Stolzen nach Verdienst!

Celies, Tu pasaules soģi, atmaksā tiem lepniem pēc viņu nopelna.

3 Wie lange sollen Frevler, Herr, wie lange sollen Frevler noch frohlocken

Cik ilgi tiem bezdievīgiem, Kungs, cik ilgi tiem bezdievīgiem būs priecāties?

4 und geifernd so Vermessenes reden und alle Übeltäter so sich brüsten

Pārplūstot tie runā pārgalvīgi, un visi ļaundarītāji greznojās.

5 Sie treten, Herr, Dein Volk. Die ewig Deinen quälen sie,

Ak, Kungs, tie samin Tavus ļaudis un nospiež Tavu īpašumu,

6 erwürgen Fremdlinge und Witwen und morden Waisen, sprechend:

Atraitnes un svešiniekus tie nokauj un nomaitā bāriņus,

7 "Der Herr sieht's nicht; nicht merkt es Jakobs Gott."

Un saka: Tas Kungs to neredz, un Jēkaba Dievs to nemana.

8 Ihr Albernen im Volke werdet klug! Ihr Törichten! Wann wollt ihr das begreifen?

Ņemiet vērā, jūs bezprātīgie starp tiem ļaudīm, un jūs ģeķi, kad jūs paliksiet gudri?

9 Nicht hören sollte, der das Ohr erschafft? Nicht sehen, der das Auge hat gebildet?

Kas ausi ir dēstījis, vai tas nedzirdēs? Kas aci darījis, vai tas neredzēs?

10 Nicht strafen sollte, der die Heidenvölker züchtigt? Er, der den Menschen Einsicht schenkt?

Kas tautas pārmāca, vai tas nesodīs? Tas, kas cilvēkiem māca atzīšanu,

11 Die menschlichen Gedanken kennt der Herr, wie sie so eitel sind. -

Tas Kungs zin cilvēku domas, ka tās ir nelietīgas.

12 Dem Manne Heil, den Du erziehst, o Herr, aus Deiner Lehre ihn belehrst,

Svētīgs tas vīrs, ko Tu, Kungs, pārmāci, un kam Tu māci Savu bauslību,

13 ihn ob des Bösen Glück beruhigend, bis daß gegraben ist die Grube für den Frevler:

To mierināt bēdu dienās, tiekams bezdievīgam bedri raks.

14 "Der Herr verstößt sein Volk nicht ganz, verläßt die ewig Seinen nicht.

Jo Tas Kungs neatstums Savus ļaudis un nepametīs Savu mantas tiesu.

15 Noch immer sitzt er zu Gericht; ihm fallen alle frommen Herzen zu."

Jo pie taisnības jāgriežas tiesai, un tam piekritīs visi sirdsskaidrie.

16 Wer steht mir gegen Bösewichter bei? Wer tritt für mich den Übles Tuenden entgegen?

Kas mani aizstāv pret netaisniem? Un kas man stāv klāt pret ļaundarītājiem?

17 Wenn nicht der Herr mein Beistand wäre, dann läge meine Seele bald im Reich der Stille.

Ja Tas Kungs nebūtu mans palīgs, tad gan mana dvēsele drīz gulētu klusumā.

18 Obschon ich wähnte, daß mein Fuß gewankt, so hält mich dennoch Deine Gnade aufrecht, Herr.

Kad es jau sacītu: kāja man slīd, tad Tava žēlastība, ak Kungs, mani tur.

19 Und streiten sich in meinem Innern die Gedanken, so labt an Deinen Tröstungen sich meine Seele.

Kad man daudz sirdēstu, tad Tava iepriecināšana ielīksmo manu dvēseli.

20 Hat schon des Unrechts Stuhl der aufgestellt, der Unheil dem Gesetz bereitet?

Vai Tu biedrs būtu tam posta krēslam, kas blēdību izperē taisnības vietā? -

21 Sie klagen fromme Seelen an; unschuldig Blut verdammen sie. -

Tie sapulcējās pret taisnā dvēseli un pazudina nenoziedzīgas asinis.

22 Doch eine Burg sei mir der Herr, mein Gott, mein Zufluchtsfels!

Bet Tas Kungs ir mans patvērums, un mans Dievs mana pils, kur glābjos.

23 Er lohne ihnen auch ihr Unrecht; er tilge sie in ihrer Bosheit! Der Herr vertilge sie, er, unser Gott.

Un Viņš tiem atmaksās viņu noziegumu un tos izdeldēs viņu blēdībā. Tas Kungs, mūsu Dievs, tos izdeldēs.