Psalm 63

1 Ein Lied, von David, als er in der Wüste Juda war. Dich such ich, Gott, mein Gott; nach Dir lechzt meine Seele; nach Dir sehnt sich mein Fleisch. Wie in dem dürren, trocknen, wasserlosen Lande,

Dāvida dziesma, kad viņš bija Jūda tuksnesī. Ak Dievs! Tu esi mans stiprais Dievs, Tevi es meklēju pašā rītā, pēc Tevis slāpst manai dvēselei, pēc Tevis ilgojās mana miesa sausā un izkaltušā zemē, kur ūdens nav.

2 so schau ich aus nach Dir, um Deine Pracht zu sehen und Deine Majestät im Heiligtum.

Tā es svētā vietā pēc Tevis esmu skatījies, redzēt Tavu spēku un Tavu godību.

3 Denn köstlicher ist Deine Huld als Leben. Dich preisen meine Lippen.

Jo Tava žēlastība ir labāka nekā dzīvība; manas lūpas Tevi slavē.

4 So preise ich Dich lebenslang; in Deinem Namen will ich regen meine Hände.

Tā es Tevi gribētu teikt mūžam, un pacelt savas rokas Tavā Vārdā.

5 Gleichwie von Fett und Öl wird meine Seele satt; mit Jubellippen singt mein Mund,

Tad mana dvēsele taptu paēdināta kā ar taukumiem un gardumiem, un mana mute Tevi slavētu ar priecīgām lūpām.

6 wenn ich auf meinem Lager Dein gedenke, in mitternächtiger Stunde sinne über Dich,

Es Tevi pieminu apguldamies, un uzmozdamies es domāju uz Tevi.

7 Du möchtest Schutz mir sein, daß ich im Schatten Deiner Flügel jauchze.

Jo Tu esi mans palīgs, un Tavu spārnu pavēnī es dziedāšu priecīgi.

8 An Dir hängt meine Seele; ich klammere mich an Deine Rechte.

Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tura.

9 Die meine Seele gerne in der Wüste wüßten, sie mögen in der Erde Tiefe fahren!

Bet tie, kas manu dvēseli meklē izpostīt, nogrims pašos zemes dziļumos.

10 Die sie dem Untergange überliefern wollen, die mögen der Schakale Beute werden!

Tos nodos zobena asmenim un tie būs lapsām par barību.

11 Der König aber freue sich in Gott, und wer ihm Treue schwört, der jauchze! Der Lügner Mund wird zugestopft.

Bet ķēniņš priecāsies iekš Dieva; kas pie tā zvēr, tas lielīsies; jo melkuļu mute taps aizbāzta.