Psalm 105

1 Dem Herrn sagt Dank! Verherrlicht seinen Namen! Macht seine Taten den Nationen kund!

Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.

2 Lobsingt von ihm! Lobt ihn! Erzählt von seinen Wundern all!

Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.

3 In seinem heiligen Namen rühmet euch! Von Herzen freue sich, wer nach dem Herrn sucht!

Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.

4 Verlanget nach dem Herrn und seiner Herrlichkeit! Stets sucht sein Angesicht!

Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.

5 Gedenkt der Wunder, die er tat, der Zeichen, seiner Richtersprüche!

Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -

6 Geschlecht du, seines Knechtes Abraham, ihr Söhne Jakobs, seines Auserwählten! -

Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!

7 Der Herr ist unser Gott, und auf der ganzen Erde gelten seine Urteilssprüche.

Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.

8 In Ewigkeit gedenkt er seines Bundes und seines Wortes, das er sprach, ins tausendste Geschlecht,

Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,

9 des Bunds, den er mit Abraham geschlossen für Israel als einen ewigen Bund,

Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.

10 den er für Jakob als ein Recht bestätigt, und seines Eides, den er Isaak zugeschworen.

To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,

11 "Dir", sprach er, "geb' ich Kanaan, als euer zugemessen Erbe." -

Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;

12 Noch klein war damals ihre Zahl, noch winzig klein und fremd darin.

Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,

13 Sie wanderten von einem Heidenvolk zum andern, von einem Reich zu einer andern Nation.

Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,

14 Er gab nicht zu, daß jemand sie bedrückte; er warnte ihretwegen Könige:

Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:

15 "Vergreift euch nicht an den von mir Gesalbten! Fügt keinen Schaden meinen Sehern zu!" -

Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!

16 Er rief alsdann ins Land den Hunger, jedwede Brotesstütze brechend.

Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.

17 Er sandte einen Mann vor ihnen her; zum Sklaven ward Joseph verkauft.

Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.

18 in Fesseln zwang man seine Füße; in Eisen ward sein Hals gelegt,

Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,

19 bis in Erfüllung ging, was er verheißen, und ihn der Spruch des Herrn bewährte.

Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.

20 Da ließ der König ihn entfesseln; der Völkerherrscher ließ ihn frei.

Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.

21 Er machte ihn zum Herrn in seinem Hause und zum Verwalter über all sein Gut,

Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.

22 daß er nach seinem Sinne seine Fürsten lenkte und seine Ältesten belehrte. -

Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.

23 Alsdann kam nach Ägypten Israel, und Jakob ward ein Gast im Lande Chams.

Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.

24 Er machte fruchtbar dort sein Volk, für seine Feinde allzu zahlreich.

Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.

25 Nun wandte er ihr Herz zum Hasse wider Gottes Volk, zur Arglist gegen seine Diener.

Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.

26 Er sandte Moses, seinen Diener, und Aaron, den er sich erkoren.

Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.

27 Sie zeigten ihnen seine Wunder und taten Zeichen in dem Lande Chams.

Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.

28 Er sandte Finsternis, und dunkel ward's; doch achteten sie nicht auf seinen Wink.

Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.

29 Er wandelte in Blut ihr Wasser, und ihre Fische ließ er sterben.

Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.

30 Er ließ ihr Land von Fröschen wimmeln bis in die Kammern ihrer Könige.

Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.

31 Er sprach; da kam ein Fliegenschwarm und Mücken in ihr ganz Gebiet.

Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.

32 Für Regen gab er ihnen Hagel und Feuerflammen auf ihr Land,

Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,

33 schlug ihren Weinstock, ihren Feigenbaum darnieder. zersplitterte die Bäume all in ihren Grenzen.

Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.

34 Er sprach; da kamen Heuschrecken und Ungeziefer ohne Zahl.

Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,

35 Sie fraßen alles Gras in ihrem Land und fraßen ihre Feldfrucht ab.

Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.

36 In ihrem Lande schlug er alle Erstgeburt, die Erstlinge all ihrer Kraft. -

Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.

37 Er führte sie mit Gold und Silber aus dem Lande, und unter seinen Stämmen war kein Müder.

Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.

38 Ägypten ward ob ihres Wegzugs froh; denn Angst vor ihnen hatte sie befallen.

Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.

39 Er breitete zum Schirme eine Wolke aus und Feuer, um bei Nacht zu leuchten.

Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.

40 Auf ihre Bitte ließ er Wachteln kommen und schenkte ihnen Himmelsspeise zur Genüge.

Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.

41 Er öffnete den Fels, daß Wasser flossen, in dürrem Lande Ströme rieselten.

Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.

42 Denn er gedachte seines heiligen Wortes und seines Dieners Abraham.

Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.

43 So führte er sein Volk mit Jubel fort, mit Jauchzen seine Auserwählten.

Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,

44 Der Heiden Länder gab er ihnen, ließ sie die Frucht des Völkerfleißes erben,

Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,

45 auf daß sie seine Rechte hielten, und seine Lehren treu bewahrten. Alleluja!

Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.