< Job 34 >

1 Élihu reprit et dit:
Un Elihus atbildēja un sacīja:
2 Sages, écoutez mes discours! Vous qui êtes intelligents, prêtez-moi l’oreille!
Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
3 Car l’oreille discerne les paroles, Comme le palais savoure les aliments.
Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
4 Choisissons ce qui est juste, Voyons entre nous ce qui est bon.
Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
5 Job dit: Je suis innocent, Et Dieu me refuse justice;
Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
6 J’ai raison, et je passe pour menteur; Ma plaie est douloureuse, et je suis sans péché.
Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
7 Y a-t-il un homme semblable à Job, Buvant la raillerie comme l’eau,
Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
8 Marchant en société de ceux qui font le mal, Cheminant de pair avec les impies?
Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
9 Car il a dit: Il est inutile à l’homme De mettre son plaisir en Dieu.
Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
10 Écoutez-moi donc, hommes de sens! Loin de Dieu l’injustice, Loin du Tout-Puissant l’iniquité!
Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
11 Il rend à l’homme selon ses œuvres, Il rétribue chacun selon ses voies.
Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
12 Non certes, Dieu ne commet pas l’iniquité; Le Tout-Puissant ne viole pas la justice.
Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
13 Qui l’a chargé de gouverner la terre? Qui a confié l’univers à ses soins?
Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
14 S’il ne pensait qu’à lui-même, S’il retirait à lui son esprit et son souffle,
Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
15 Toute chair périrait soudain, Et l’homme rentrerait dans la poussière.
Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
16 Si tu as de l’intelligence, écoute ceci, Prête l’oreille au son de mes paroles!
Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
17 Un ennemi de la justice régnerait-il? Et condamneras-tu le juste, le puissant,
Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
18 Qui proclame la méchanceté des rois Et l’iniquité des princes,
Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
19 Qui n’a point égard à l’apparence des grands Et ne distingue pas le riche du pauvre, Parce que tous sont l’ouvrage de ses mains?
Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
20 En un instant, ils perdent la vie; Au milieu de la nuit, un peuple chancelle et périt; Le puissant disparaît, sans la main d’aucun homme.
Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
21 Car Dieu voit la conduite de tous, Il a les regards sur les pas de chacun.
Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
22 Il n’y a ni ténèbres ni ombre de la mort, Où puissent se cacher ceux qui commettent l’iniquité.
Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
23 Dieu n’a pas besoin d’observer longtemps, Pour qu’un homme entre en jugement avec lui;
Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
24 Il brise les grands sans information, Et il met d’autres à leur place;
Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
25 Car il connaît leurs œuvres. Il les renverse de nuit, et ils sont écrasés;
Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
26 Il les frappe comme des impies, A la face de tous les regards.
Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
27 En se détournant de lui, En abandonnant toutes ses voies,
Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
28 Ils ont fait monter à Dieu le cri du pauvre, Ils l’ont rendu attentif aux cris des malheureux.
Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
29 S’il donne le repos, qui répandra le trouble? S’il cache sa face, qui pourra le voir? Il traite à l’égal soit une nation, soit un homme,
Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
30 Afin que l’impie ne domine plus, Et qu’il ne soit plus un piège pour le peuple.
Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
31 Car a-t-il jamais dit à Dieu: J’ai été châtié, je ne pécherai plus;
Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
32 Montre-moi ce que je ne vois pas; Si j’ai commis des injustices, je n’en commettrai plus?
Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
33 Est-ce d’après toi que Dieu rendra la justice? C’est toi qui rejettes, qui choisis, mais non pas moi; Ce que tu sais, dis-le donc!
Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
34 Les hommes de sens seront de mon avis, Le sage qui m’écoute pensera comme moi.
Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
35 Job parle sans intelligence, Et ses discours manquent de raison.
Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
36 Qu’il continue donc à être éprouvé, Puisqu’il répond comme font les méchants!
Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
37 Car il ajoute à ses fautes de nouveaux péchés; Il bat des mains au milieu de nous, Il multiplie ses paroles contre Dieu.
Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -

< Job 34 >