Job 22
1 Forsothe Eliphat Themanytes answeride, and seide,
Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
2 Whether a man, yhe, whanne he is of perfit kunnyng, mai be comparisound to God?
Vai Dievam kāds labums no cilvēka? Nē, labums tam pašam, ka ir prātīgs.
3 What profitith it to God, if thou art iust? ethir what schalt thou yyue to hym, if thi lijf is without wem?
Vai tas tam Visuvarenam par labu, kad tu taisns, jeb par mantu, ka tu savus ceļus nenoziedzīgi staigā?
4 Whether he schal drede, and schal repreue thee, and schal come with thee in to doom,
Vai tad Viņš tavas Dieva bijāšanas dēļ tevi sodīs un ar tevi ies tiesā?
5 and not for thi ful myche malice, and thi wickidnessis with out noumbre, `these peynes bifelden iustli to thee?
Vai tava blēdība nav liela un tavi noziegumi bez gala?
6 For thou hast take awei with out cause the wed of thi britheren; and hast spuylid nakid men of clothis.
Jo savus brāļus tu esi ķīlājis bez vainas un novilcis kailiem drēbes.
7 Thou yauest not watir to the feynt man; and thou withdrowist breed fro the hungri man.
Piekusušo tu neesi dzirdinājis ar ūdeni un izsalkušam liedzis maizi.
8 In the strengthe of thin arm thou haddist the lond in possessioun; and thou moost myyti heldist it.
Kur kāds bija varens, tam piederēja zeme, un kas bija augstā godā, tas tur dzīvoja.
9 Thou leftist widewis voide; and al to-brakist the schuldris of fadirles children.
Atraitnes tu esi atlaidis tukšā, un bāriņu elkoņi ir salauzti.
10 Therfor thou art cumpassid with snaris; and sodeyn drede disturblith thee.
Tādēļ ir virves ap tevi, un izbailes tev piepeši uzgājušas.
11 And thou gessidist, that thou schuldist not se derknessis; and that thou schuldist not be oppressid with the fersnesse of watris flowyng.
Jeb vai tu neredzi tumsu un ūdens plūdus, kas tevi apklāj?
12 Whether thou thenkist, that God is hiyere than heuene, and is enhaunsid aboue the coppe of sterris?
Vai Dievs nav augšām debesīs? Redzi jel zvaigžņu augstumu, cik tās augstas!
13 And thou seist, What sotheli knowith God? and, He demeth as bi derknesse.
Un tu saki: ko Dievs zin? Vai Viņš aiz tumšiem mākoņiem māk tiesāt?
14 A cloude is his hidyng place, and he biholdith not oure thingis, and he `goith aboute the herris of heuene.
Padebeši ir Viņa aizsegs, ka neredz, un Viņš staigā debesīs.
15 Whether thou coueitist to kepe the path of worldis, which wickid men han ofte go?
Vai tu vecās pasaules ceļu gribi staigāt, ko netaisnie ļaudis gājuši,
16 Whiche weren takun awei bifor her tyme, and the flood distriede the foundement of hem.
Kas priekšlaiku bojā gājuši, - plūdi izgāzušies pār viņu pamatiem.
17 Whiche seiden to God, Go thou awei fro vs; and as if Almyyti God may do no thing, thei gessiden hym,
Kas uz to stipro Dievu sacīja: Nost no mums! un ko tas Visuvarenais tiem varētu darīt?
18 whanne he hadde fillid her housis with goodis; the sentence of whiche men be fer fro me.
Tomēr Tas viņu namus bija pildījis ar labumu. Šo bezdievīgo padoms lai ir tālu no manis.
19 Iust men schulen se, and schulen be glad; and an innocent man schal scorne hem.
Taisnie to redz un priecājās, un nenoziedzīgais par tiem smiesies:
20 Whether the reisyng of hem is not kit doun, and fier schal deuoure the relifs of hem?
Tiešām, izdeldēti ir mūsu ienaidnieki, un uguns aprijis viņu pārējo mantu.
21 Therfor assente thou to God, and haue thou pees; and bi these thingis thou schalt haue best fruytis.
Meklē Viņa draudzību, tad paliksi mierā, no tā tev nāks labums.
22 Take thou the lawe of his mouth, and sette thou hise wordis in thin herte.
Pieņem jel mācību no Viņa mutes un liec Viņa vārdus savā sirdī.
23 If thou turnest ayen to Almyyti God, thou schalt be bildid; and thou schalt make wickidnesse fer fro thi tabernacle.
Ja tu atgriezīsies pie tā Visuvarenā un atmetīsi netaisnību tālu no sava dzīvokļa, tad tu tapsi uztaisīts.
24 He schal yyue a flynt for erthe, and goldun strondis for a flynt.
Liec pīšļos mantu un upes oļos zeltu,
25 And Almyyti God schal be ayens thin enemyes; and siluer schal be gaderid togidere to thee.
Tad tas Visuvarenais tev būs par zeltu un Viņš tev būs par spožu sudrabu.
26 Thanne on Almyyti God thou schalt flowe with delicis; and thou schalt reise thi face to God.
Tad tu par to Visuvareno priecāsies un pacelsi uz Dievu savu vaigu.
27 Thou schalt preye hym, and he schal here thee; and thou schalt yelde thi vowis.
Tu Viņu piesauksi, un Viņš tevi paklausīs, un tu maksāsi savus solījumus.
28 Thou schalt deme a thing, and it schal come to thee; and lyyt schal schyne in thi weies.
Ko tu apņemsies, tas tev notiks, un uz taviem ceļiem spīdēs gaišums.
29 For he that is mekid, schal be in glorie; and he that bowith doun hise iyen, schal be saued.
Kad iet uz leju, tad tu saki: uz augšu! Un Viņš izglābs to, kam noskumis vaigs.
30 An innocent schal be saued; sotheli he schal be saued in the clennesse of hise hondis.
Viņš izpestīs to, kas nav nenoziedzīgs; tavu roku šķīstības dēļ tas taps izpestīts.
