Galatians 4
1 But I say that so long as the heir is a child, he is no different from a bondservant, though he is lord of all,
Bet Es jums saku: kamēr mantinieks vēl ir bērns, tad starp viņu un kalpu nav nekādas starpības, jebšu viņš kungs ir pār visu mantu.
2 but is under guardians and stewards until the day appointed by the father.
Bet viņš ir apakš pārstāvētājiem un sargiem līdz tam no tēva nospriestam laikam.
3 So we also, when we were children, were held in bondage under the elemental principles of the world.
Tāpat arī mēs, kad bijām bērni, bijām kalpu kārtā apakš pasaules likumu sākumiem.
4 But when the fullness of the time came, God sent out his Son, born to a woman, born under the law,
Bet kad tā laika piepildīšana nāca, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas un noliktu apakš bauslības,
5 that he might redeem those who were under the law, that we might receive the adoption as children.
Ka Viņš tos, kas bija apakš bauslības, atpirktu, ka mēs to bērnu tiesu dabūtu.
6 And because you are children, God sent out the Spirit of his Son into your hearts, crying, “Abba, Father!”
Un kad nu jūs esat bērni, tad Dievs Sava Dēla Garu ir sūtījis jūsu sirdīs, tas sauc: Abba, Tēvs!
7 So you are no longer a bondservant, but a son; and if a son, then an heir of God through Christ.
Tad nu vairs neesi kalps, bet bērns; bet ja bērns, tad arī Dieva mantinieks caur Kristu.
8 However at that time, not knowing God, you were in bondage to those who by nature are not gods.
Bet to brīdi, kad jūs Dievu neatzināt, jūs esat kalpojuši tiem, kas pēc būšanas nav dievi.
9 But now that you have come to know God, or rather to be known by God, why do you turn back again to the weak and miserable elemental principles, to which you desire to be in bondage all over again?
Un tagad, kad jūs Dievu atzīstat, bet jo vairāk, kad no Dieva esat atzīti, - kā jūs atkal griežaties pie tiem vājiem un tukšiem sākumiem un tiem atkal no jauna gribat kalpot?
10 You observe days, months, seasons, and years.
Jūs cienījat dienas un mēnešus un laikus un gadus.
11 I am afraid for you, that I might have wasted my labor for you.
Man bail jūsu dēļ, ka tik nebūšu velti pie jums strādājis.
12 I beg you, brothers, become as I am, for I also have become as you are. You did me no wrong,
Topiet tādi, kā es; jo arī es esmu tapis tāds, kā jūs, brāļi, es jūs lūdzu. - Jūs man neko neesat pāri darījuši.
13 but you know that because of weakness in the flesh I preached the Good News to you the first time.
Bet jūs zināt, ka es pirmoreiz miesas vājības dēļ jums evaņģēliju esmu sludinājis;
14 That which was a temptation to you in my flesh, you didn’t despise nor reject; but you received me as an angel of God, even as Christ Jesus.
Un tā pārbaudīšana, kas jums caur manu miesu notikusi, jums nav bijusi nicināma nedz nepanesama, bet jūs mani esat uzņēmuši tā kā Dieva eņģeli, tā kā Kristu Jēzu.
15 What was the blessing you enjoyed? For I testify to you that, if possible, you would have plucked out your eyes and given them to me.
Tad nu, kāda līksmība jums to brīdi bija? Jo es jums dodu liecību, ka jūs, ja tas būtu varējis būt, savas acis būtu izrāvuši un man devuši.
16 So then, have I become your enemy by telling you the truth?
Vai tad es nu jūsu ienaidnieks esmu tapis, jums patiesību sacīdams?
17 They zealously seek you in no good way. No, they desire to alienate you, that you may seek them.
Tie iekarst jūsu dēļ, kā nav labi, bet tie jūs grib novērst, lai jūs atkal iekarstu viņu dēļ.
18 But it is always good to be zealous in a good cause, and not only when I am present with you.
Bet labi ir vienmēr iekarst laba dēļ un ne tad vien, kad es esmu klāt pie jums.
19 My little children, of whom I am again in travail until Christ is formed in you—
Mani bērniņi, ko es atkal dzemdēju ar sāpēm, tiekams Kristus iekš jums nāk redzams,
20 but I could wish to be present with you now, and to change my tone, for I am perplexed about you.
Es gan vēlētos, tagad pie jums būt un citādā balsī runāt; jo man jūsu dēļ padoma pietrūkst.
21 Tell me, you that desire to be under the law, don’t you listen to the law?
Sakiet man, jūs, kas apakš bauslības gribat būt, vai jūs bauslību neesat dzirdējuši?
22 For it is written that Abraham had two sons, one by the servant, and one by the free woman.
Jo ir rakstīts, ka Ābrahāmam bijuši divi dēli, viens no tās kalpones un otrs no tās svabadās.
23 However, the son by the servant was born according to the flesh, but the son by the free woman was born through promise.
Bet kas no tās kalpones bija, tas ir piedzimis pēc miesas; un kas no tās svabadās, tas caur to apsolīšanu.
24 These things contain an allegory, for these are two covenants. One is from Mount Sinai, bearing children to bondage, which is Hagar.
Šie vārdi pēc līdzības saprotami. Šīs ir tās divas derības; viena no Sina kalna, kas uz kalpošanu dzemdē, tā ir tā Hāgare.
25 For this Hagar is Mount Sinai in Arabia, and answers to the Jerusalem that exists now, for she is in bondage with her children.
Jo Hāgare ir tas Sina kalns Arābijā - un līdzinājās tai tagadējai Jeruzālemei, kas kalpo ar saviem bērniem.
26 But the Jerusalem that is above is free, which is the mother of us all.
Bet tā Jeruzāleme, kas ir augšā, ir tā svabadā, tā ir mūsu visu māte.
27 For it is written, “Rejoice, you barren who don’t bear. Break out and shout, you who don’t travail. For the desolate women have more children than her who has a husband.”
Jo ir rakstīts: priecājies, neauglīgā, tu, kas neesi dzemdējusi, izsaucies un gavilē tu, kas bērnu sāpes necieti; jo tai tukšai ir daudz bērnu, vairāk nekā tai, kas ir apprecēta.
28 Now we, brothers, as Isaac was, are children of promise.
Bet mēs, brāļi, esam apsolīšanas bērni, tā kā Īzaks.
29 But as then, he who was born according to the flesh persecuted him who was born according to the Spirit, so also it is now.
Bet itin kā to brīdi tas, kas bija piedzimis pēc miesas, vajāja to, kas bija piedzimis pēc Gara, tāpat arī tagad.
30 However, what does the Scripture say? “Throw out the servant and her son, for the son of the servant will not inherit with the son of the free woman.”
Bet ko tas raksts saka? Izmet to kalponi un viņas dēlu; jo tam kalpones dēlam nebūs mantot ar tās svabadās dēlu.
31 So then, brothers, we are not children of a servant, but of the free woman.
Tāpēc, brāļi, mēs neesam tās kalpones bērni, bet tās svabadās.
