Genesis 19
1 And there came. ij. angells to Sodome at euen. And Lot satt at the gate of the cyte. And Lot sawe the and rose vp agaynst them and he bowed hym selfe to he grounde with his face.
Un tie divi eņģeļi vakarā nonāca Sodomā, un Lats sēdēja Sodomas vārtos. Un tos ieraudzījis Lats cēlās un gāja tiem pretī un nometās uz savu vaigu pie zemes
2 And he sayde: Se lordes turne in I praye you in to youre servauntes house and tary all nyghte and wash youre fete and ryse vp early and go on youre wayes. And they sayde: nay but we will byde in the streates all nyghte.
Un sacīja: redzi, mani kungi, ņemiet lūdzami mājas vietu pie sava kalpa un palieciet šo nakti un mazgājiet savas kājas; tad rītā cēlušies varat iet savu ceļu. Un tie sacīja: nē, bet mēs gribam palikt pa nakti uz ielas.
3 And he copelled them excedyngly. And they turned in vnto hym and entred in to his house and he made them a feaste and dyd bake swete cakes and they ate.
Bet viņš tos lūgdams lūdza, lai tie pie viņa mājotu; un tie iegāja viņa namā, un viņš tiem taisīja mielastu, cepdams neraudzētas karašas, un tie ēda.
4 But before they went to rest the men of the cyte of Sodome compassed the house rownde aboute both olde and yonge all the people from all quarters.
Pirms ne kā tie apgūlās, Sodomas pilsētas ļaudis apstāja to namu, jauni un veci, viss tas pulks no visām malām,
5 And they called vnto Lot and sayde vnto him: where are the men which came in to thy house to nyghte? brynge the out unto vs that we may do oure lust with them.
Un aicināja Latu un sacīja uz to: kur tie vīri, kas šo nakti pie tevis nākuši? Izved tos pie mums ārā, ka tos atzīstam.
6 And Lot went out at doores vnto them and shote the dore after him
Tad Lats izgāja pie tiem ārā priekš durvīm, un aizslēdza durvis aiz sevis un sacīja:
7 and sayde: nay for goddes sake brethren do not so wekedly.
Brāļi, nedariet jel tādu grēku.
8 Beholde I haue two doughters which haue knowne no man the will I brynge out vnto you: do with them as it semeth you good: Only vnto these men do nothynge for therfore came they vnder the shadowe of my rofe.
Redziet, man ir divas meitas, kas nav atzinušas vīra, tās izvedīšu pie jums, un dariet ar tām, kā patīk, - tikai šiem vīriem nedariet nekā, jo tāpēc tie nākuši mana jumta pavēnī.
9 And they sayde: come hither. And they sayde: camest thou not in to sogeorne and wilt thou be now a iudge? we will suerly deale worse with the than with themAnd as they preased fore vppon Lot and beganne to breake vp the doore
Tad tie sacīja: atkāpies nost! Un tie sacīja: šis viens ir atnācis kā svešinieks un grib valdīt? Nu tev vairāk ļauna darīsim nekā viņiem.
10 the men put forth their handes and pulled Lot in to the house to them and shott to the doore.
Un mākdamies tie mācās virsū tam vīram, Latam, un nāca durvis uzlauzt. Bet tie vīri izstiepa ārā savu roku un ierāva Latu pie sevis namā un aizslēdza durvis,
11 And the men that were at the doore of the house they smote with blyndnesse both small and greate: so that they coude not fynde the doore.
Un apstulboja tos ļaudis priekš nama durvīm, mazos un lielos, tā ka tie piekusa pēc durvīm grābstīdamies.
12 And the men sayde moreover vnto Lot: Yf thou have yet here any sonne in lawe or sonnes or doughters or what so euer thou hast in the cyte brynge it out of this place:
Tad tie vīri sacīja uz Latu: vai tev še vēl kāds znots vai dēli vai meitas vai cits kāds, kas tev pieder šai pilsētā, - izved tos no šās vietas.
13 for we must destroy this place because the crye of the is great before the LORde. Wherfore he hath sent vs to destroy it.
Jo mēs samaitāsim šo vietu, tāpēc ka tā brēkšana par viņu ir liela Tā Kunga priekšā, un Tas Kungs mūs ir sūtījis to samaitāt.
14 And Lot went out and spake vnto his sonnes in lawe which shulde haue maried his doughters and sayde: stonde vpp and get yow out of this place for the LORde will destroy the cite. But he semed as though he had mocked vnto his sonnes in law.
Un Lats izgāja un runāja uz saviem znotiem, kas viņa meitas gribēja apņemt, un sacīja: ceļaties un ejat ārā no šās vietas, jo Tas Kungs samaitās šo pilsētu. Bet tiem znotiem viņš izlikās tā kā smieklus runājot.
15 And as the mornynge arose the angells caused Lot to spede him saynge. Stonde vp take thy wyfe and thy two doughters and that that is at hande lest thou perish in the synne of the cyte.
Un kad gaisma ausa, tad tie eņģeļi Latu skubināja sacīdami: celies, ņem savu sievu un savas divas meitas, kas tev ir, ka tu neietu bojā šīs pilsētas noziegumā.
16 And as he prolonged the tyme the men caught both him his wife ad his two doughters by the handes because the LORde was mercyfull vnto him ad they brought him forth and sette him without the cyte.
Bet viņš kavējās; un tie vīri satvēra viņa roku un viņa sievas roku un viņa divēju meitu roku, tāpēc ka Tas Kungs viņu žēloja, un tie to izveda un to palaida ārpus pilsētas.
17 When they had brought them out they sayde: Saue thy lyfe and loke not behynde the nether tary thou in any place of the contre but saue thy selfe in the mountayne lest thou perisshe.
Un kad tie tos bija izveduši ārā, tad viņš sacīja: Izglāb jel savu dzīvību, neskaties atpakaļ un nestāvi nekur šinī klajumā; glābies kalnā, ka neej bojā.
18 Than sayde Lot vnto them: Oh nay my lorde:
Un Lats sacīja uz tiem: ak nē, Kungs!
19 beholde in as moch as thy servaunte hath fownde grace in thy syghte now make thi mercy great which thou shewest vnto me in savinge my lyfe. For I can not saue my selfe in the mountayns lest some misfortune fall vpon me and I dye.
Redzi jel, tavs kalps ir atradis žēlastību tavās acīs, un varen liela ir tava žēlošana, ko tu man esi darījis, izglābdams manu dzīvību; bet es nespēju glābties kalna galā, lai man ļaunums neuznāk un es nemirstu.
20 Beholde here is a cyte by to flee vnto and it is a lytle one: let me saue my selfe therein: is it not a litle one that my soule may lyue?
Redzi jel, šī pilsēta ir tuvu klāt, uz turieni bēgt, un tā ir maza; tur es gribu glābties, - vai tā nav maza? - Ka es palieku dzīvs.
21 And he sayde to him: se I haue receaved thy request as concernynge this thynge that I will nott overthrowe this cytie for the which thou hast spoken.
Un viņš uz to sacīja: redzi, arī šinī lietā es tevi esmu uzlūkojis, ka es nesamaitāšu to pilsētu, par ko tu esi runājis.
22 Haste the ad saue thy selfe there for I can do nothynge tyll thou be come in thyder. And therfore the name of the cyte is called Zoar.
Steidzies, glābies turp, jo es nekā nevaru darīt, tiekams tu uz turieni neesi nonācis. Tādēļ tās pilsētas vārdu sauc Coāru (t.i. maza).
23 And the sone was vppon the erth when Lot was entred in to Zoar.
Saule uzlēca pār zemi, kad Lats nonāca Coārā.
24 Than the LORde rayned vpon Sodome and Gomorra brymstone and fyre from the LORde out of heaven
Un Tas Kungs lika līt sēram un ugunij uz Sodomu un Gomoru no Tā Kunga, no debesīm.
25 and overthrewe those cyteis and all the region and all that dwelled in the cytes and that that grewe vpon the erth.
Un viņš izpostīja tās pilsētas un visu to apgabalu un visus to pilsētu iedzīvotājus, ir zemes augļus.
26 And lots wyfe loked behynde her ad was turned in to a pillare of salte.
Un viņa sieva skatījās atpakaļ un palika par sālsstabu.
27 Abraham rose vp early and got him to the place where he stode before the LORde
Un Ābraams cēlās it agri uz to vietu, kur viņš bija stāvējis priekš Tā Kunga vaiga,
28 and loked toward Sodome and Gomorra and toward all the londe of that contre. And as he loked: beholde the smoke of the contre arose as it had bene the smoke of a fornace.
Un skatījās uz Sodomas un Gomoras pusi un uz visu to apgabalu, un redzi, dūmi cēlās no zemes, tā kā kāda cepļa dūmi.
29 But yet whe God destroyed the cities of ye regio he thought a pon Abraha: and sent Lot out from the dager of the overthrowenge when he overthrewe the cyttes where Lot dwelled.
Un notikās, kad Dievs šī apgabala pilsētas samaitāja, tad viņš pieminēja Ābrahāmu un izveda Latu no tā posta, kad viņš tās pilsētas izpostīja, kur Lats mita.
30 And Lot departed out of Zoar and dwelled in the mountayns ad his. ij. doughters with him for he feared to tary in Zoar: he dweld therfore in a caue both he and his. ij. doughters also.
Un Lats gāja no Coāras uz augšu un mita kalnos, un viņa divas meitas līdz ar viņu; jo viņam bija bail Coārā mist; un viņš dzīvoja kādā alā līdz ar savām abām meitām.
31 Than sayde the elder vnto the yonger oure father is olde and there are no moo men in the erth to come in vnto vs after the maner of all the world.
Un tā pirmdzimušā sacīja uz to jaunāko: mūsu tēvs ir vecs, un vīra nav virs zemes, kas pie mums nāktu pēc visas pasaules ieraduma.
32 Come therfore let vs geue oure father wyne to dryncke and let vs lye with him that we may saue seed of oure father.
Nāc, dosim savam tēvam vīnu dzert un gulēsim pie tā un paturēsim dzīvu dzimumu no sava tēva.
33 And they gaue their father wyne to drynke that same nyghte. And the elder doughter went and laye with her father. And he perceaued it not nether when she laye doune nether when she rose vp.
Un tās deva savam tēvam vīnu dzert tanī naktī, un tā pirmdzimušā nāca un gulēja pie sava tēva, un viņš to nenomanīja, kad tā apgūlās, nedz kad tā cēlās.
34 And on the morowe the elder sayde vnto the yonger: beholde yesternyghte laye I with my father. Let us geue hym wyne to drinke this nyghte also and goo thou and lye with him and let us saue seed of oure father.
Un no rīta tā pirmdzimušā sacīja uz to jaunāko: redzi, izgājušo nakti es esmu gulējusi pie sava tēva; dosim viņam arī šo nakti vīnu dzert, tad ieej tu un guli pie tā, ka dzimumu gādājam no sava tēva.
35 And they gaue their father wyne to drincke that nyghte also. And the yonger arose and laye with him. And he perceaved it not: nether when she laye downe nether when she rose vp.
Un tās arī tanī naktī deva savam tēvam vīnu dzert, un tā jaunākā cēlās un gulēja pie tā, un tas nenomanīja, kad tā apgūlās, nedz kad tā cēlās.
36 Thus were both the doughters of lot with childe by their father
Un Lata abas meitas tapa grūtas no sava tēva.
37 And the elder bare a sone and called hym Moab which is the father of the Moabytes vnto this daye.
Un tā pirmdzimušā dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Moabs, šis ir Moabiešu tēvs līdz šai dienai.
38 And the yonger bare a sonne and called hym Ben Ammi which is the father of the childern of Ammon vnto this daye.
Un tā jaunākā dzemdēja arī dēlu un nosauca viņa vārdu Ben-Ammi: šis ir Amona bērnu tēvs līdz šai dienai.
