< Psalms 44 >

1 We have sh'ma ·heard obeyed· with our ears, God; our fathers have told us, what work you did in their days, in the days of old.
Koraha bērnu pamācība. Dziedātāju vadonim. Dievs, ar savām ausīm mēs to esam dzirdējuši, mūsu tēvi to mums ir teikuši: vienu darbu Tu esi darījis viņu laikā sendienās.
2 You drove out the nations with your hand, but you planted them. You afflicted the peoples, but you spread them abroad.
Ar savu roku pagānus Tu esi izdzinis, bet viņus Tu esi dēstījis; tautas Tu esi mocījis, bet viņus Tu esi izplatījis.
3 For they didn’t get the land in possession by their own sword, neither did their own arm save them; but your right hand, and your arm, and the light of your face, because you were favorable to them.
Jo tie to zemi caur savu zobenu nav iemantojuši, un viņu elkonis tiem nav palīdzējis, bet Tava labā roka un Tavs elkonis un Tava vaiga gaišums, jo Tev bija labs prāts pie tiem.
4 You are my King, God. Enjoin yishu'ah ·deliverance· for Jacob [Supplanter]!
Tu tas esi, ak Dievs, mans ķēniņš; sūti Jēkabam pestīšanu.
5 Through you, will we push down our adversaries. Through your name, will we tread them under who rise up against us.
Ar Tevi mēs gribam sadauzīt savus ienaidniekus, Tavā vārdā gribam samīt, kas mums ceļas pretim.
6 For I will not trust in my bow, neither shall my sword save me.
Jo es neceru uz savu stopu, un mans zobens man nevar palīdzēt.
7 But you have saved us from our adversaries, and have shamed those who hate us.
Bet Tu mūs izglābi no mūsu pretiniekiem, un Tu mūsu ienaidniekus lieci kaunā.
8 In God we have made our boast all day long, we will yadah ·extend hands in thankful praise· to your name forever. (Selah) ·contemplation with musical interlude·.
Ar Dievu mēs lielāmies cauru dienu un pateicamies Tavam vārdam mūžīgi. (Sela)
9 But now you rejected us, and brought us to dishonor, and don’t go out with our armies.
Bet nu Tu mūs atstūmi un lieci mūs kaunā un neizej ar mūsu karaspēku.
10 You make us turn back from the adversary. Those who hate us take plunder for themselves.
Tu mūs dzeni atpakaļ priekš mūsu pretiniekiem, ka mūsu ienaidnieki mūs aplaupa.
11 You have made us like sheep for food, and have scattered us among the nations.
Tu mūs nodevi kā avis par barību, un mūs izkaisi starp pagāniem.
12 You sell your people for nothing, and have gained nothing from their sale.
Tu pārdevi Savus ļaudis pa velti, un nespriedi priekš viņiem nekādas maksas.
13 You make us a reproach to our neighbors, a scoffing and a derision to those who are around us.
Tu mūs cēli par apsmieklu mūsu kaimiņiem, par nievāšanu un apmēdīšanu tiem, kas ir ap mums.
14 You make us a byword among the nations, a shaking of the head among the peoples.
Tu mūs dari par sakāmu vārdu starp pagāniem, ka tautas par mums galvu krata.
15 All day long my dishonor is before me, and shame covers my face,
Cauru dienu mans negods man ir klāt, un kauns apklāj manu vaigu
16 At the taunt of one who reproaches and verbally abuses, because of the enemy and the avenger.
Mēdītāju un zaimotāju valodas pēc, ienaidnieku un atriebēju dēļ.
17 All this has come on us, yet have we not forgotten you, Neither have we been false to your covenant ·binding contract between two or more parties·.
Viss tas mums uzgājis, taču mēs Tevi neesam aizmirsuši, nedz viltīgi darījuši pret Tavu derību.
18 Our heart has not turned back, neither have our steps strayed from your path,
Mūsu sirds nav atpakaļ griezusies, nedz mūsu soļi noklīduši no Taviem ceļiem,
19 Though you have crushed us in the haunt of jackals, and covered us with the shadow of death.
Ka Tu mūs tā satriec zvēru vidū, un mūs apklāj ar nāves ēnu.
20 If we have forgotten the name of our God, or spread out our hands to a strange deity;
Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu, un pacēluši savas rokas uz kādu svešu dievu,
21 won’t God search this out? For he knows the secrets of the heart.
Vai Dievs to nevarētu samanīt? Jo Viņš zina sirds noslēpumus.
22 Yes, for your sake we are killed all day long. We are regarded as sheep for the slaughter.
Bet Tevis pēc mēs topam nāvēti visaugošu dienu, un topam turēti līdzi kaujamām avīm.
23 Wake up! Why do you sleep, Lord? Arise! Don’t reject us forever.
Uzmosties, Kungs, kāpēc Tu guli? Mosties, neatstum mūžīgi.
24 Why do you hide your face, and forget our affliction and our oppression?
Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un aizmirsti mūsu bēdas un mokas?
25 For our soul is bowed down to the dust. Our body clings to the earth.
Jo mūsu dvēsele ir nospiesta pīšļos, mūsu vēders līp pie zemes.
26 Rise up to help us. Redeem us for your cheshed ·loving-kindness’· sake.
Celies mums par palīgu, un izglāb mūs Savas žēlastības dēļ.

< Psalms 44 >