Psalms 90

1 A prayer of Moses, the man of God. Lord, through every generation, you have been “home” for us!

Mozus, Tā Dieva vīra, lūgšana.

2 Before the mountains were born, before you gave birth to the earth and the universe, from eternity past to eternity future, you are God.

Kungs, Tu mums esi par patvērumu uz radu radiem; pirms kalni radušies un Tu zemi un pasauli biji sataisījis, Tu esi mūžīgi mūžam tas stiprais Dievs.

3 You turn people back into dust, saying, “Return to dust, human beings.”

Tu cilvēkus dari par pīšļiem un saki: griežaties atpakaļ, jūs cilvēku bērni.

4 In your eyes, a thousand years are like a day that's already gone; like a few passing hours of the night.

Jo tūkstoši gadi Tavā priekšā ir kā tā diena, kas vakar pagājusi, un kā vienas nakts vaktis.

5 You bring people's lives to a sudden end, like dreams that vanish. They are like grass that grows up in the morning—

Tu tos aizrauj kā plūdos; tie ir kā miegs, tie ir agrumā kā zāle, kas atzeļ,

6 it sprouts in the morning, fresh and new, but by the evening it is withered and dead.

Kas rītā zaļo un atzeļ, un vakarā top nopļauta un kalst.

7 We are burned up by your anger, terrified by your fury.

Jo caur Tavu dusmību mēs iznīkstam un caur Tavu bardzību mēs topam izbiedēti.

8 You have set out our sins before you—our secret sins are visible in the light of your presence.

Tu lieci mūsu noziegumus Savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus priekš Sava vaiga gaišuma.

9 Our lives fade away under your anger, coming to an end as quickly as a sigh.

Jo visas mūsu dienas aiziet caur Tavu dusmību; mēs pavadām savus gadus kā pasaku.

10 We live for seventy years—eighty if we have the strength. But even in the prime of life all that we have is hardship and suffering. Soon our lives are over and we're gone.

Mūsu dzīvības laiks stāv septiņdesmit gadus, vai, ja kas ļoti stiprs, astoņdesmit gadus, un viņas labums ir grūtums un bēdas; jo tā aiziet ātri un mēs skrienam nost.

11 Who can know the power of your anger? Who understands your fury so you can be shown reverence?

Bet kas atzīst Tavas dusmības stiprumu un Tavu bardzību, Tevi bīdamies?

12 Teach us to value every one of our days so we can live wisely!

Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka gudru sirdi dabūjam.

13 Lord, how long will it be before you come back to us and have pity on us your servants?

Atgriezies, Kungs, atkal pie mums, - cik ilgi tad tas būs? un esi Saviem kalpiem žēlīgs.

14 Show us every morning your trustworthy love so we may be happy, full of joy throughout our lives.

Paēdini mūs agri ar Savu žēlastību, tad mēs gavilēsim, un priecāsimies visu savu mūžu.

15 Make us glad for as many days as you made us sad, for all the years we suffered!

Iepriecini mūs pēc tām dienām, kur Tu mūs apbēdinājis, pēc tiem gadiem, kur esam redzējuši ļaunumu.

16 May we, your servants, see you at work for us again; may our children see your glory.

Parādi Saviem kalpiem Savus darbus un Savu godu viņu bērniem.

17 May our Lord God be pleased with us, blessing what we do, blessing what we do.

Un Tā Kunga, mūsu Dieva, laipnība lai paliek pār mums! Un pašķir pie mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu, to Tu pašķir!