< 2 Chronicles 21 >

1 Jehoshaphat died was buried with his fore fathers in the City of David, and his son Jehoram took over as king.
Un Jehošafats aizmiga pie saviem tēviem un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilī, un viņa dēls Jehorams palika par ķēniņu viņa vietā.
2 His brothers, the sons of Jehoshaphat, were Azariah, Jehiel, Zechariah, Azariah, Michael, and Shephatiah. All were sons of Jehoshaphat, king of Judah.
Un tam bija brāļi, Jehošafata dēli, Azarija un Jeīels un Zaharija un Acarija un Mikaēls un Šefatija, šie visi bija Jehošafata, Israēla ķēniņa, dēli.
3 Their father had given them many gifts of silver and gold and valuable items, as well as the fortified towns in Judah; but he gave the kingdom to Jehoram because he was the firstborn.
Un viņu tēvs tiem deva daudz dāvanas, sudrabu un zeltu un dārgas lietas, arī stipras pilsētas Jūdā, bet valstību viņš deva Jehoramam, tāpēc ka tas bija tas pirmdzimtais.
4 But once Jehoram had secured the kingdom, he made sure of his position by killing all his brothers, along with some of the princes of Judah.
Kad nu Jehorams bija nācis pie sava tēva valstības un bija palicis spēcīgs, tad viņš nokāva visus savus brāļus ar zobenu, arī kādus no Israēla lielkungiem.
5 Jehoram was thirty-two when he became king, and he reigned in Jerusalem for eight years.
Trīsdesmit divi gadus Jehorams bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja astoņus gadus Jeruzālemē.
6 He followed the evil ways of the kings of Israel, and was as bad as Ahab, for he had married one of Ahab's daughters. He did evil in the Lord's sight.
Un viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļos, tā kā Ahaba nams darīja; jo viņam Ahaba meita bija par sievu, un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika.
7 However, Yet the Lord did not want to destroy David's line because of the agreement he had made with David, and he had promised that David's descendants would rule forever like an ever-burning lamp.
Bet Tas Kungs Dāvida namu negribēja izdeldēt tās derības dēļ, ko viņš bija derējis ar Dāvidu, un ka bija sacījis, viņam un viņa dēliem dot gaišumu mūžīgi.
8 During Jehoram's reign, Edom rebelled against Judah's rule and chose their own king.
Viņa laikā Edomieši atkrita no Jūda valdības un iecēla sev ķēniņu.
9 So Jehoram crossed into Edom with his officers and all his chariot army. The Edomites surrounded him and his chariot commanders, but he broke through during the night.
Tādēļ Jehorams cēlās ar saviem virsniekiem un ar visiem saviem ratiem, un nogāja naktī un kāva Edomiešus, kas viņu bija apstājuši, un tos ratu virsniekus.
10 From this time on Edom was in rebellion against Judah's rule, and remains so to this day. At the same time Libnah also rebelled against his rule, because he had abandoned the Lord, the God of his forefathers.
Tomēr Edomieši no Jūda valdības atkrita līdz šai dienai. Tai pašā laikā Libna atkrita no viņa valdības; jo viņš To Kungu, savu tēvu Dievu, bija atstājis.
11 He also built high places on the mountains of Judah; he made the people of Jerusalem unfaithful to God and led Judah away from him.
Viņš arī cēla altārus Jūda kalnos un darīja, ka Jeruzālemes iedzīvotāji maukoja, un pievīla Jūdu.
12 Jehoram received a letter from Elijah the prophet that said, “This is what the Lord, the God of David your forefather says, ‘You have not followed the ways of your father Jehoshaphat, or Asa, king of Judah,
Tad grāmata pie tā nāca no pravieša Elijas ar šiem vārdiem: tā saka Tas Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: tāpēc ka tu neesi staigājis sava tēva Jehošafata un Asas, Jūda ķēniņa, ceļos,
13 but instead you have followed the ways of the kings of Israel, and have made the people of Jerusalem unfaithful, and the people of Jerusalem as unfaithful as the family of Ahab. You have even killed your brothers, your father's family, who were better than you.
Bet esi staigājis Israēla ķēniņu ceļos un esi darījis, ka Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji maukoja pēc Ahaba nama maukošanas, un arī esi nokāvis savus brāļus no sava tēva nama, kas bija labāki nekā tu, -
14 Watch out, for the Lord is going to hit your people hard—your sons, your wives, and all that you own.
Redzi, tad Tas Kungs tevi mocīs ar lielu mocību pie taviem ļaudīm, pie taviem bērniem un pie tavām sievām un pie visas tavas mantas.
15 You yourself will be struck with a terrible illness—a disease of the bowels which will get worse day by day until they come out.’”
Un tev uzies liela slimība, ka tavas iekšas sirgs, tiekams tavas iekšas caur šo sērgu ar laiku pavisam izbeigsies.
16 The Lord stirred up the hostility of the Philistines and of the Arabians (who live near the Ethiopians) against Jehoram.
Un Tas Kungs pamodināja pret Jehoramu Fīlistu un Arābu prātu, kas dzīvo gar Moru zemi.
17 They came and invaded Judah, and took away everything they found in the king's palace, along with his sons and his wives, so that only the youngest son Jehoahaz was left.
Un tie cēlās pret Jūdu un ielauzās un aizveda visu mantu, kas atradās ķēniņa namā, arī viņa bērnus un viņa sievas, tā kā neviens dēls viņam neatlika, kā vien Joakas (Ahazija), viņa jaunākais dēls.
18 After all this, the Lord struck Jehoram with a disease of the bowels for which there was no cure.
Un pēc visa tā Tas Kungs viņu mocīja viņa iekšās ar tādu sērgu, ko nevarēja dziedināt.
19 Day after day it grew worse, until after two full years passed his bowels came out because of his disease, and he died in agony. His people did not make a fire to honor him as they had done for his forefathers.
Tas notika jo dienas jo vairāk, un kad divu gadu laiks bija pagājis, tad viņa iekšas ar to sērgu izbeidzās, ka tas lielās mokās nomira. Un viņa ļaudis par viņu nededzināja tādu dedzināšanu, kā tie bija darījuši viņa tēviem.
20 Jehoram was thirty-two when he became king, and he reigned in Jerusalem for eight years. When he died, no one mourned him. He was buried in the City of David, but not in the royal tombs.
Viņš bija trīsdesmit divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja astoņus gadus Jeruzālemē, un viņš aizgāja, un nevienam viņa nebija žēl, un to apraka Dāvida pilī, bet ne ķēniņu kapos.

< 2 Chronicles 21 >