Job 36
1 And Elihu proceeded and said,
Un Elihus vēl runāja un sacīja:
2 Suffer me a little, and I will shew thee that I have yet words for God.
Pagaidi man vēl maķenīt, es tev mācīšu, jo no Dieva puses vēl kas jāsaka.
3 I will fetch my knowledge from afar, and will ascribe righteousness to my Creator.
Es meklēšu savu atzīšanu no tālienes un gādāšu savam radītājam taisnību.
4 For truly my words shall be no falsehood: one perfect in knowledge is with thee.
Jo tiešām, mana valoda nav meli; tavā priekšā ir, kam atzīšanas netrūkst.
5 Lo, God is mighty, but despiseth not [any]; mighty in strength of understanding:
Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens gudrības spēkā.
6 He saveth not the wicked alive; but he doeth justice to the afflicted.
Viņš bezdievīgam neliek dzīvot, un bēdīgam nes tiesu.
7 He withdraweth not his eyes from the righteous, but with kings on the throne doth he even set them for ever; and they are exalted.
Viņš nenovērš savas acis no taisnā, bet pie ķēniņiem uz goda krēsla, tur Viņš tiem liek sēdēt mūžam, ka top paaugstināti.
8 And if, bound in fetters, they be held in cords of affliction,
Un kur cietuma ļaudis ir ķēdēs un top turēti bēdu saitēs,
9 Then he sheweth them their work, and their transgressions, because they have increased.
Tur Viņš tiem dara zināmu viņu darbu un viņu pārkāpumus, ka cēlušies lepnībā.
10 And he openeth their ear to discipline, and commandeth that they return from iniquity.
Viņš tiem atdara ausi mācībai, un saka, lai atgriežas no netaisnības.
11 If they hearken and serve [him], they shall accomplish their days in prosperity, and their years in pleasures.
Ja tie nu klausa un Viņam kalpo, tad tie pavada savas dienas labumā un savus gadus laimē.
12 But if they hearken not, they shall pass away by the sword, and expire without knowledge.
Un ja tie neklausa, tad tie krīt caur zobenu un mirst bez atzīšanas.
13 But the godless in heart heap up anger; they cry not when he bindeth them:
Bet kam neskaidra sirds, tie kurn, tie nepiesauc, kad Viņš tos saistījis.
14 Their soul dieth in youth, and their life is among the unclean.
Tā tad viņu dvēsele mirst jaunībā, un viņu dzīvība paiet ar mauciniekiem.
15 But he delivereth the afflicted in his affliction, and openeth their ear in [their] oppression.
Bet bēdīgo Viņš izpestī viņa bēdās, un atver viņa ausis bēdu laikā.
16 Even so would he have allured thee out of the jaws of distress into a broad place, where there is no straitness; and the supply of thy table [would be] full of fatness.
Tāpat Viņš tevi izraus no bēdu rīkles uz klaju vietu, kur bēdu nav, un tavs galds būs pilns ar treknumu.
17 But thou art full of the judgments of the wicked: judgment and justice take hold [on thee].
Bet ja tu esi pilns bezdievīgas tiesāšanās, tad tiesa un sodība tevi ķers.
18 Because there is wrath, [beware] lest it take thee away through chastisement: then a great ransom could not avail thee.
Lai sirds rūgtums tev jel neskubina zaimot, un tā lielā pārbaudīšana lai tevi nenovērš.
19 Will he esteem thy riches? Not gold, nor all the resources of strength!
Vai tu ar brēkšanu no bēdām tiksi vaļā, vai cīnīdamies ar visu spēku?
20 Desire not the night, when peoples are cut off from their place.
Neilgojies pēc tās nakts, kas noceļ tautas no savas vietas.
21 Take heed, turn not to iniquity; for this hast thou chosen rather than affliction.
Sargies, negriezies pie netaisnības, jo tā tev vairāk patīk nekā pacietība.
22 Lo, God is exalted in his power: who teacheth as he?
Redzi, Dievs ir augsts savā spēkā; kur ir tāds mācītājs, kā Viņš?
23 Who hath appointed him his way? or who hath said, Thou hast wrought unrighteousness?
Kas Viņam raudzīs uz Viņa ceļu, vai kas uz Viņu sacīs: Tu dari netaisnību?
24 Remember that thou magnify his work, which men celebrate.
Piemini, ka arī tu paaugstini Viņa darbu, par ko ļaudis dzied.
25 All men look at it; man beholdeth [it] afar off.
Visi ļaudis to skatās ar prieku, cilvēks to ierauga no tālienes.
26 Lo, God is great, and we comprehend [him] not, neither can the number of his years be searched out.
Redzi, Dievs ir augsts un neizmanāms, Viņa gadu pulku nevar izdibināt.
27 For he draweth up the drops of water: they distil in rain from the vapour which he formeth,
Viņš savelk ūdens lāsītes, un lietus līst no viņa miglas.
28 Which the skies pour down [and] drop upon man abundantly.
Tas līst no padebešiem un pil uz daudz cilvēkiem.
29 But can any understand the spreadings of the clouds, [or] the crashing of his pavilion?
Vai var izprast, kā padebeši izplešas, un kā Viņa dzīvoklis rīb?
30 Lo, he spreadeth his light around him, and covereth the bottom of the sea.
Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un apklājās ar jūras dziļumiem.
31 For with them he judgeth the peoples; he giveth food in abundance.
Jo tā Viņš soda tautas un dod barības papilnam.
32 [His] hands he covereth with lightning, and commandeth it where it is to strike.
Viņa abējās rokās spīdumi, un Viņš tiem rāda, kur lai sper.
33 His thundering declareth concerning him; the cattle even, concerning its coming.
Pērkona balss sludina Viņu nākam, un ganāmi pulki, ka Viņš tuvu.
