Psalms 144

1 A Psalm. Of David. Praise be to the God of my strength, teaching my hands the use of the sword, and my fingers the art of fighting:

Dāvida dziesma. Slavēts lai ir Tas Kungs, mans patvērums, kas manām rokām māca kauties, un maniem pirkstiem karot,

2 He is my strength, and my Rock; my high tower, and my saviour; my keeper and my hope: he gives me authority over my people.

Mans žēlotājs un mana stiprā pils, mans patvērums un mans izglābējs, manas priekšturamās bruņas, uz ko es paļaujos, kas manus ļaudis man dara paklausīgus.

3 Lord, what is man, that you keep him in mind? or the son of man that you take him into account?

Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Un cilvēka bērns, ka Tu viņu lieci vērā?

4 Man is like a breath: his life is like a shade which is quickly gone.

Cilvēks ir kā dvaša, viņa laiks ir kā ēna, kas aiziet.

5 Come down, O Lord, from your heavens: at your touch let the mountains give out smoke.

Kungs, nolaid Savas debesis un kāp zemē, aizskar kalnus, ka tie kūp.

6 With your storm-flames send them in flight: send out your arrows for their destruction.

Met zibeņus un izkaisi tos, šaudi Savas bultas un izbiedē tos.

7 Put out your hand from on high; make me free, take me safely out of the great waters, and out of the hands of strange men;

Izstiep Savas rokas no augstības, atpestī mani un izglāb mani no lieliem ūdeņiem, no svešinieku rokas!

8 In whose mouths are false words, and whose right hand is a right hand of deceit.

Viņu mute runā melus, un viņu labā roka ir viltus roka.

9 I will make a new song to you, O God; I will make melody to you on an instrument of ten cords.

Ak Dievs, es Tev dziedāšu jaunu dziesmu, es Tev dziedāšu ar desmit stīgu koklēm.

10 It is God who gives salvation to kings; and who kept his servant David from the wounding sword.

Tu ķēniņiem dod pestīšanu, un izglābi Savu kalpu Dāvidu no nikna zobena.

11 Make me free, and take me out of the hands of strange men, in whose mouths are false words, and whose right hand is a right hand of deceit.

Izglābi mani un atpestī mani no svešinieku rokas, kas ar savu muti melus runā, un viņu labā roka ir viltus roka;

12 Our sons are like tall young plants; and our daughters like the shining stones of a king's house;

Ka mūsu dēli uzaug savā jaunībā kā stādi, mūsu meitas kā izcirsti stūra pīlāri pils namos.

13 Our store-houses are full of all good things; and our sheep give birth to thousands and ten thousands in our fields.

Ka mūsu klētis ir pilnas un izdod visādu mantu, ka mūsu ganāmie pulki pa tūkstošiem vedās un pa simts tūkstošiem mūsu laidaros;

14 Our oxen are well weighted down; our cows give birth safely; there is no going out, and there is no cry of sorrow in our open places.

Ka mūsu liellopi augļojās, un ka postīšanas, laupīšanas, vaidēšanas nav pa mūsu ielām.

15 Happy is the nation whose ways are so ordered: yes, happy is the nation whose God is the Lord.

Svētīga tā tauta, kam tā klājās, svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu.