Job 11
1 Then Zophar the Naamathite answered, and said,
Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
2 Should not the multitude of words be answered? And should a man full of talk be justified?
Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
3 Should thy boastings make men hold their peace? And when thou mock, shall no man make thee ashamed?
Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
4 For thou say, My doctrine is pure, and I am clean in thine eyes.
Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
5 But O that God would speak, and open his lips against thee,
Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
6 and that he would show thee the secrets of wisdom! For he is manifold in understanding. Know therefore that God exacts of thee less than thine iniquity deserves.
Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
7 Can thou find out God by searching? Can thou find out the Almighty to perfection?
Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
9 The measure of it is longer than the earth, and broader than the sea.
Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
10 If he passes through, and shuts up, and all to judgment, then who can hinder him?
Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
11 For he knows false men. He also sees iniquity. Will he not then consider it?
Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
12 But vain man is void of understanding. Yea, man is born as a wild donkey's colt.
Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
13 If thou set thy heart aright, and stretch out thy hands toward him,
Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
14 if iniquity is in thy hand, put it far away, and let not unrighteousness dwell in thy tents.
Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
15 Surely then thou shall lift up thy face without spot. Yea, thou shall be steadfast, and shall not fear.
Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
16 For thou shall forget thy misery. Thou shall remember it as waters that are passed away.
Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
17 And thy life shall be clearer than the noonday. Though there be darkness, it shall be as the morning.
Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
18 And thou shall be secure, because there is hope. Yea, thou shall search about thee, and shall take thy rest in safety.
Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
19 Also thou shall lie down, and none shall make thee afraid. Yea, many shall correspond with thee.
Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
20 But the eyes of the wicked shall fail, and they shall have no way to flee. And their hope shall be the giving up of the spirit.
Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.
