Isaiah 58

1 Cry aloud, spare not. Lift up thy voice like a trumpet, and declare to my people their transgression, and to the house of Jacob their sins.

Sauc pilnā kaklā, netaupi, pacel savu balsi kā bazūni, un pasludini Maniem ļaudīm viņu pārkāpumus un Jēkaba namam viņa grēkus.

2 Yet they seek me daily, and delight to know my ways. As a nation that did righteousness, and forsook not the ordinance of their God, they ask of me righteous judgments; they delight to draw near to God.

Jo Tie Mani meklē ikdienas, tā kā tiem būtu labs prāts pie Manu ceļu atzīšanas. Kā ļaudis, kas darījuši taisnību un nebūtu atstājuši sava Dieva tiesu, tie prasa no Manis taisnības tiesu; tie grib, lai Dievs tiem tuvojās.

3 Why have we fasted, they say, and thou see not? We have afflicted our soul, and thou take no knowledge. Behold, in the day of your fast ye find pleasure, and exact from all your laborers.

Kāpēc (tā tie saka) mēs gavējam, un tu to neuzlūko? Kāpēc mēs mērdējam savu dvēseli, un tu to negribi zināt? Redzi, tai dienā, kad jūs gavējat, tad jūs ejat pēc savas peļņas un dzenat visus savus strādniekus.

4 Behold, ye fast for strife and contention, and to smite with the fist of wickedness. Ye do not fast this day so as to make your voice to be heard on high.

Redzi, jūs gavējat bārdamies un riedamies un bezdievīgi kaudamies ar dūri. Jūs negavējat, kā pieklājās, lai jūsu balsis būtu dzirdamas augstībā.

5 Is such the fast that I have chosen, the day for a man to afflict his soul? Is it to bow down his head as a rush, and to spread sackcloth and ashes under him? Will thou call this a fast, and an acceptable day to Jehovah?

Vai tāda ir gavēšana, kas Man patīk, diena, kur cilvēks savu dvēseli mērdē? Kad galvu nokar kā niedre un gulstas uz maisa un pelnos, vai jūs to saucat par gavēšanu un par dienu, kas Tam Kungam patīk?

6 Is not this the fast that I have chosen: to loose the bonds of wickedness, to undo the bands of the yoke, and to let the oppressed go free, and that ye break every yoke?

Vai tā nav gavēšana, kas Man patīk: atraisīt no netaisnām saitēm, no jūga atsvabināt, spaidītus atlaist vaļā un salauzt ikkatru jūgu?

7 Is it not to deal thy bread to a hungry man, and that thou bring the poor who are cast out to thy house, when thou see a naked man, that thou cover him, and that thou not hide thyself from thine own flesh?

Vai tā nepiederas, maizi lauzt izsalkušiem, namā ievest nabaga izdzītus, kailu ieraugot, to apsegt un neapslēpties no sava tuvāka?

8 Then thy light shall break forth as the morning, and thy healing shall spring forth speedily. And thy righteousness shall go before thee. The glory of Jehovah shall be thy rearward.

Tad ausīs tava gaisma kā dienas blāzma, un tava dzīvība no jauna zels, un tava taisnība ies tavā priekšā, un Tā Kunga godība tevi pavadīs.

9 Then thou shall call, and Jehovah will answer, thou shall cry, and he will say, Here I am. If thou take the yoke away from the midst of thee, the putting forth of the finger, and speaking wickedly,

Tad tu sauksi, un Tas Kungs atbildēs, tu brēksi, un Viņš sacīs: redzi, še Es esmu. Ja no sava vidus izraidīsi varmācību, mitēsies ar pirkstiem rādīt un nerunāsi ļauna,

10 and if thou draw out thy soul to a hungry man, and satisfy an afflicted soul, then thy light shall rise in darkness, and thine obscurity be as the noonday.

Un ja tu izsalkušam atdarīsi savu sirdi un paēdināsi apbēdināto dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā, un tava krēsla būs kā dienas vidus;

11 And Jehovah will guide thee continually, and satisfy thy soul in dry places, and make strong thy bones. And thou shall be like a watered garden, and like a spring of water whose waters fail not.

Un Tas Kungs tevi vadīs bez mitēšanās un pieēdinās tavu dvēseli tuksnesī un stiprinās tavus kaulus. Un tu būsi kā slacināts dārzs un kā ūdens avots, kam ūdens netrūkst.

12 And those who shall be of thee shall build the old waste places. Thou shall raise up the foundations of many generations, and thou shall be called The repairer of the breach, The restorer of paths to dwell in.

Un tavi bērni uzcels vecu vecās posta vietas, tu atjaunosi pagājušu cilšu pamatus un tevi sauks (par) plaisumu aizmūrētāju un ceļu atjaunotāju, kur var dzīvot.

13 If thou turn away thy foot from the sabbath, from doing thy pleasure on my holy day, and call the sabbath a delight, and the holy of Jehovah honorable, and shall honor it, not doing thine own ways, nor finding thine own pleasure, nor speaking thine own words:

Ja tu savu kāju savaldi svētdienā un nedari, kas tev patīk, Manā svētā dienā, un ja tu dusas dienu nosauci par līksmību, par Tā Kunga svēto (dienu), kas cienījama, un tu tā viņu godā turi, ka nestaigā savus ceļus nedz ej pēc savas pelņas nedz runā liekus vārdus.

14 then thou shall delight thyself in Jehovah, and I will make thee to ride upon the high places of the earth, and I will feed thee with the heritage of Jacob thy father. For the mouth of Jehovah has spoken it.

Tad tu priecāsies iekš Tā Kunga, un Es tevi vadīšu pār zemes augstumiem, un Es tevi mielošu ar tava tēva Jēkaba mantību; jo Tā Kunga mute to runājusi.