< Genesis 30 >

1 And when Rachel saw that she bore Jacob no sons, Rachel envied her sister, and she said to Jacob, Give me sons, or else I die.
Kad nu Rahēle redzēja, ka tā Jēkabam nedzemdēja, tad tā apskauda savu māsu un sacīja uz Jēkabu: dabū man bērnus, bet ja ne, tad man jāmirst.
2 And Jacob's anger was kindled against Rachel, and he said, Am I in God's stead, who has withheld from thee the fruit of the womb?
Tad Jēkabs apskaitās uz Rahēli un sacīja: vai es esmu Dieva vietā, kas tev miesas augļus liedzis?
3 And she said, Behold, my maid Bilhah, go in to her, that she may bear upon my knees, and I also may obtain sons by her.
Un tā sacīja: redzi, še ir mana kalpone Bilha, ej pie tās, ka tā uz manu klēpi dzemdē, un es arīdzan caur viņu augļojos.
4 And she gave him Bilhah her handmaid to wife, and Jacob went in to her.
Un viņa tam deva Bilu, savu kalponi par sievu, un Jēkabs gāja pie tās.
5 And Bilhah conceived, and bore Jacob a son.
Un Bilha tapa grūta un dzemdēja Jēkabam dēlu.
6 And Rachel said, God has judged me, and has also heard my voice, and has given me a son. Therefore she called his name Dan.
Tad Rahēle sacīja: Dievs man tiesu ir iznesis un arī manu balsi paklausījis un man dēlu devis. Tādēļ tā viņa vārdu nosauca Danu.
7 And Bilhah Rachel's handmaid conceived again, and bore Jacob a second son.
Un Bilha, Rahēles kalpone, tapa atkal grūta un dzemdēja Jēkabam otru dēlu.
8 And Rachel said, With mighty wrestlings have I wrestled with my sister, and have prevailed. And she called his name Naphtali.
Tad Rahēle sacīja: Dieva cīnīšanos esmu cīnījusies ar savu māsu un arī uzvarējusi, - un nosauca viņa vārdu Naftali.
9 When Leah saw that she had left off bearing, she took Zilpah her handmaid, and gave her to Jacob to wife.
Kad nu Lea redzēja, ka bija mitējusies dzemdēt, tad tā arīdzan ņēma savu kalponi Zilfu un to Jēkabam deva par sievu.
10 And Zilpah Leah's handmaid bore Jacob a son.
Un Zilfa, Leas kalpone, dzemdēja Jēkabam dēlu.
11 And Leah said, Fortunate! And she called his name Gad.
Tad Lea sacīja: laime, - un nosauca viņa vārdu Gadu.
12 And Zilpah Leah's handmaid bore Jacob a second son.
Un Zilfa, Leas kalpone, dzemdēja Jēkabam otru dēlu.
13 And Leah said, Happy am I! For the daughters will call me happy. And she called his name Asher.
Tad Lea sacīja: labi man, jo meitas mani teiks svētīgu, - un tā nosauca viņa vārdu Ašeru.
14 And Reuben went in the days of wheat harvest, and found mandrakes in the field, and brought them to his mother Leah. Then Rachel said to Leah, Give me, I pray thee, of thy son's mandrakes.
Un Rūbens gāja kviešu pļaujamā laikā un atrada dudaīm (mīlestības ābols) laukā un atnesa tos Leai, savai mātei, un Rahēle sacīja uz Leū: dod man jel no tava dēla dudaīm.
15 And she said to her, Is it a small matter that thou have taken away my husband? And would thou take away my son's mandrakes also? And Rachel said, Therefore he shall lie with thee tonight for thy son's mandrakes.
Un viņa uz to sacīja: vai tā ir maza lieta, ka tu manu vīru esi atņēmusi, un tu arī mana dēla dudaīm gribi ņemt? Tad Rahēle sacīja: tam būs šo nakti pie tevis gulēt par tava dēla dudaīm.
16 And Jacob came from the field in the evening, and Leah went out to meet him, and said, Thou must come in to me, for I have surely hired thee with my son's mandrakes. And he lay with her that night.
Kad nu Jēkabs vakarā no lauka nāca, tad Lea tam izgāja pretī un sacīja: tev būs nākt pie manis, jo es tevi ar maksu esmu saderējusi par sava dēla dudaīm. Un viņš pie tās gulēja tanī naktī.
17 And God hearkened to Leah, and she conceived, and bore Jacob a fifth son.
Un Dievs paklausīja Leū, un tā tapa grūta un dzemdēja Jēkabam piekto dēlu.
18 And Leah said, God has given me my hire, because I gave my handmaid to my husband. And she called his name Issachar.
Tad Lea sacīja: Dievs man to atmaksājis, ka es savam vīram esmu devusi savu kalponi, - un tā nosauca viņa vārdu Īsašaru.
19 And Leah conceived again, and bore a sixth son to Jacob.
Un Lea tapa atkal grūta un dzemdēja Jēkabam sesto dēlu.
20 And Leah said, God has endowed me with a good dowry. Now my husband will dwell with me, because I have borne him six sons. And she called his name Zebulun.
Tad Lea sacīja: Dievs mani apdāvinājis ar labu dāvanu, nu mans vīrs pie manis dzīvos, tāpēc, ka es viņam esmu dzemdējusi sešus dēlus - un tā nosauca viņa vārdu Zebulonu.
21 And afterwards she bore a daughter, and called her name Dinah.
Un pēc tam viņa dzemdēja meitu un nosauca viņas vārdu Dinu.
22 And God remembered Rachel. And God hearkened to her, and opened her womb.
Un Dievs pieminēja Rahēli un paklausīja viņu un darīja viņu auglīgu.
23 And she conceived, and bore a son, and said, God has taken away my reproach.
Un viņa tapa grūta un dzemdēja dēlu un sacīja: Dievs manu apsmieklu no manis atņēmis.
24 And she called his name Joseph, saying, Jehovah adds another son to me.
Un tā nosauca viņa vārdu Jāzepu, sacīdama: lai Tas Kungs mani apdāvina vēl ar citu dēlu.
25 And it came to pass, when Rachel had borne Joseph, that Jacob said to Laban, Send me away, that I may go to my own place, and to my country.
Un notikās, kad Rahēle Jāzepu bija dzemdējusi, tad Jēkabs sacīja uz Lābanu: atlaid mani, ka es noeju uz savu vietu savā zemē,
26 Give me my wives and my children for whom I have served thee, and let me go, for thou know my service with which I have served thee.
Dod man manas sievas un manus bērnus, kuru dēļ tev esmu kalpojis, tad es iešu, jo tu gan zini to kalpošanu, ko tev esmu kalpojis.
27 And Laban said to him, If now I have found favor in thine eyes, tarry, for I have learned by experience that Jehovah has blessed me for thy sake.
Un Lābans uz to sacīja: kaut es būtu atradis žēlastību tavās acīs! - es esmu nopratis, ka Tas Kungs mani tevis dēļ ir svētījis.
28 And he said, Appoint for me thy wages, and I will give it.
Un viņš sacīja: prasi savu algu no manis, tad es to došu.
29 And he said to him, Thou know how I have served thee, and how thy cattle have fared with me.
Un tas uz viņu sacīja: tu zini, kā es tev esmu kalpojis, un kā tavi lopi pie manis ir izdevušies.
30 For it was little which thou had before I came, and it has increased to a multitude, and Jehovah has blessed thee wherever I turned. And now when shall I provide for my own house also?
Jo priekš manas atnākšanas tev bija mazums, un tas ir lielā pulkā vairojies, un Tas Kungs tevi svētījis caur maniem soļiem; un nu, kad tad man būs apgādāt savu namu?
31 And he said, What shall I give thee? And Jacob said, Thou shall not give me anything. If thou will do this thing for me, I will again feed thy flock and keep it.
Un viņš sacīja: ko lai tev dodu? Tad Jēkabs sacīja: tev man nekā nav jādod; ja tu man šo darīsi, tad es atkal ganīšu un sargāšu tavas avis.
32 I will pass through all thy flock today, removing from there every speckled and spotted one, and every black one among the sheep, and the spotted and speckled among the goats, and of such shall be my hire.
Es izstaigāšu šodien pa visu tavu ganāmo pulku un atšķiršu no turienes visus raibos un lāsainos un visus melnos starp jēriem un visus lāsainos un raibos starp kazām, - un tās būs man par algu.
33 So shall my righteousness answer for me after this, when thou shall come concerning my hire that is before thee. Every one that is not speckled and spotted among the goats, and black among the sheep, that is with me, shall be considered stolen.
Tad mana taisnība liecinās par mani nākamās dienās, kad tu nāksi, manu algu raudzīt: viss, kas nav raibs un lāsains starp kazām un melns starp jēriem, to es būšu zadzis.
34 And Laban said, Behold, O that it might be according to thy word.
Tad Lābans sacīja: redzi, lai jel notiek pēc tava vārda.
35 And he removed that day the he-goats that were ringstreaked and spotted, and all the she-goats that were speckled and spotted, every one that had white in it, and all the black ones among the sheep, and gave them into the hand of his sons.
Un viņš atšķīra tanī dienā tos lāsainos un raibos āžus, un visas lāsainās un raibās kazas, visu, pie kā bija baltums, un visu, kas bija melns starp jēriem, un viņš tos iedeva savu bērnu rokā;
36 And he set three days' journey between himself and Jacob. And Jacob fed the rest of Laban's flocks.
Un lika starpu treju dienu gājumā starp sevi un Jēkabu. Un Jēkabs ganīja Lābana citas avis.
37 And Jacob took for him rods of fresh poplar, and of the almond and of the plane tree, and peeled white streaks in them, and made the white which was in the rods appear.
Tad Jēkabs ņēma rīkstes no zaļām apsēm un mandeļu kokiem un kļavām, un nodrāza tām baltas strīpas, atklādams to baltumu pie tām rīkstēm.
38 And he set the rods which he had peeled before the flocks in the gutters in the watering troughs where the flocks came to drink. And they conceived when they came to drink.
Un tos kociņus, ko bija nomizojis, viņš ielika ūdens silēs un dzeramos traukos avīm priekšā, ka tās nākdamas dzert apietos.
39 And the flocks conceived before the rods, and the flocks brought forth ringstreaked, speckled, and spotted.
Un tās avis apgājās pār tām rīkstēm, un vedās strīpainas, lāsainas un raibas.
40 And Jacob separated the lambs, and set the faces of the flocks toward the ringstreaked and all the black in the flock of Laban. And he put his own herds apart, and did not put them near Laban's flock.
Un Jēkabs šķīra tos jērus, un lika tām mātēm skatīties uz tām strīpainām un melnām starp Lābana avīm, un lika savus ganāmos pulkus atsevišķi, un nelika tos pie Lābana avīm.
41 And it came to pass, whenever the stronger of the flock conceived, that Jacob laid the rods before the eyes of the flock in the gutters, that they might conceive among the rods,
Un notikās allažiņ, kad tās agrās avis apgājās, tad Jēkabs to avju priekšā tos kociņus ielika ūdens silēs, ka tās pār tiem kokiem apietos.
42 but when the flock were weak, he did not put them in. So the weaker were Laban's, and the stronger Jacob's.
Bet kad tās vēlās avis apgājās, tad Jēkabs tos kociņus nelika iekšā, tad tie atpīļi(vājie) kļuva Lābanam un tie agrējie(spēcīgie) Jēkabam.
43 And the man increased exceedingly, and had large flocks, and maid-servants and men-servants, and camels and donkeys.
Un tas vīrs auga ļoti varens, un tam bija daudz avju, kalpoņu un kalpu, kamieļu un ēzeļu.

< Genesis 30 >