Ezra 4
1 Now when the adversaries of Judah and Benjamin heard that the sons of the captivity were building a temple to Jehovah, the God of Israel,
Kad nu Jūda un Benjamina pretinieki dzirdēja, ka tie no cietuma pārnākušie atkal ceļ namu Tam Kungam, Israēla Dievam,
2 then they drew near to Zerubbabel, and to the heads of fathers, and said to them, Let us build with you, for we seek your God, as ye do, and we sacrifice to him since the days of Esar-haddon king of Assyria who brought us up here.
Tad tie nāca pie Zerubabela un pie tiem cilts tēviem un uz tiem sacīja: mēs celsim līdz ar jums. Jo mēs meklējam jūsu Dievu tāpat kā jūs, un tam esam upurējuši no tā laika, kad EsarHadons, Asīrijas ķēniņš, mūs atvedis uz šejieni.
3 But Zerubbabel, and Jeshua, and the rest of the heads of fathers of Israel, said to them, Ye have nothing to do with us in building a house to our God, but we ourselves together will build to Jehovah, the God of Israel, as king Cyrus the king of Persia has commanded us.
Bet Zerubabels un Ješuūs un tie atlikušie Israēla cilts tēvi uz viņiem sacīja: jums nenākās ar mums celt namu mūsu Dievam, bet mēs gribam priekš sev uzcelt Tam Kungam, Israēla Dievam, kā mums Kirus, Persiešu ķēniņš, pavēlējis.
4 Then the people of the land weakened the hands of the people of Judah, and troubled them in building,
Tad tās zemes ļaudis nogurdināja Jūdu ļaužu rokas un atbiedēja tos no celšanas,
5 and hired counselors against them to frustrate their purpose all the days of Cyrus king of Persia, even until the reign of Darius king of Persia.
Un pirka pret tiem padomniekus, iznīcināt viņu nodomu visā Kirus, Persiešu ķēniņa, laikā, līdz Darius, Persiešu ķēniņa, valdīšanai.
6 And in the reign of Ahasuerus, in the beginning of his reign, they wrote an accusation against the inhabitants of Judah and Jerusalem.
Un kad Ahasverus valdīja, viņa valdīšanas iesākumā, tie rakstīja sūdzības grāmatu pret Jūda un Jeruzālemes iedzīvotājiem.
7 And in the days of Artaxerxes, Bishlam, Mithredath, Tabeel, and the rest of his companions, wrote to Artaxerxes king of Persia. And the writing of the letter was written in the Syrian character, and set forth in the Syrian tongue.
Un Artakserksus dienās Bišlams, Mitredats, Tabeēls un citi viņu biedri rakstīja Artakserksum, Persiešu ķēniņam. Un tas grāmatas raksts bija sīriski rakstīts un sīriski tulkots.
8 Rehum the chancellor, and Shimshai the scribe wrote a letter against Jerusalem to Artaxerxes the king in this way.
Kanclers Rehums un rakstu vedējs Zimzajus rakstīja grāmatu pret Jeruzālemi ķēniņam Artakserksum ar šiem vārdiem:
9 Then wrote Rehum the chancellor, and Shimshai the scribe, and the rest of their companions, the Dinaites, and the Apharsathchites, the Tarpelites, the Apharsites, the Archevites, the Babylonians, the Shushanchites, the Dehaites, the Elamites,
Toreiz (rakstīja): kanclers Rehums un rakstu vedējs Zimzajus un citi viņu biedri, no Dinas, no Arvaksadas, no Tarplas, no Avarzijas, no Arakas, no Bābeles, no Zuzanas, no Deas, no Elama,
10 and the rest of the nations whom the great and noble Osnappar brought over, and set in the city of Samaria, and in the rest beyond the River, and so forth.
Un citas tautas, ko tas lielais un slavējamais Aznavars atvedis un tām licis dzīvot Samarijas pilsētās, un tie citi viņpus upes, un tā projām.
11 This is a copy of the letter that they sent to Artaxerxes the king: Thy servants the men beyond the River, and so forth.
Un šis ir tas raksts, ko tie viņam, proti ķēniņam Artakserksum, sūtīja: tavi kalpi, tie vīri viņpus upes, un tā projām.
12 Be it known to the king, that the Jews who came up from thee have come to us to Jerusalem. They are building the rebellious and the evil city, and have finished the walls, and repaired the foundations.
Lai ķēniņam ir zināms, ka tie Jūdi, kas no tevis aizgājuši, pie mums atnākuši uz Jeruzālemi, uzceļ to dumpīgo un nikno pilsētu, uztaisa mūrus un izlabo pamatus.
13 Be it known now to the king, that, if this city be built, and the walls finished, they will not pay tribute, custom, or toll, and in the end it will be hurtful to the kings.
Tad nu lai ķēniņam ir zināms: kad šī pilsēta taps uzcelta un tie mūri būs uztaisīti, tad tie nedos meslus, tiesu un muitu, un tā ķēniņiem nāks zudums.
14 Now because we eat the salt of the palace, and it is not fitting for us to see the king's dishonor, therefore we have sent and certified to the king,
Kad nu mēs visi no ķēniņa pils sāli un maizi ēdam, un mums nepieklājās redzēt ķēniņa zudumu, tad esam sūtījuši un ķēniņam ziņu par to devuši,
15 that search may be made in the book of the records of thy fathers. So thou shall find in the book of the records, and know that this city is a rebellious city, and hurtful to kings and provinces. And that they have made sedition within the same of old time, for which cause this city was laid waste.
Lai meklē tavu tēvu laiku grāmatā, tad tu atzīsi, šo pilsētu esam bijušu dumpīgu un ķēniņiem un valstīm pretīgu pilsētu, un ka tie jau no vecu veciem laikiem dumpojušies, - tāpēc šī pilsēta ir izpostīta.
16 We certify to the king that, if this city be built, and the walls finished, by this means thou shall have no portion beyond the River.
Mēs ķēniņam darām zināmu, ka, ja šī pilsēta taps uzcelta un viņas mūri taps sataisīti, tev caur to nekas vairs neatliks viņpus upes.
17 Then the king sent an answer to Rehum the chancellor, and to Shimshai the scribe, and to the rest of their companions who dwell in Samaria, and in the rest beyond the River: Peace, and so forth.
Tad ķēniņš sūtīja atkal grāmatu kanclerim Rehumam un rakstu vedējam Zimzajum un tiem citiem viņu biedriem, kas Samarijā dzīvoja, un tiem citiem viņpus upes: mieru! Un tā projām.
18 The letter which ye sent to us has been plainly read before me.
Tā grāmata, ko jūs man esat sūtījuši, manā priekšā skaidri izlasīta.
19 And I decreed, and search has been made. And it is found that this city of old time has made insurrection against kings, and that rebellion and sedition have been made in it.
Un es esmu pavēlējis, lai meklē. Un ir atrasts, ka šī pilsēta priekšlaikos pret ķēniņiem ir cēlusies, un ka tur ir celts dumpis un nemiers.
20 There have also been mighty kings over Jerusalem who have ruled over all the country beyond the River, and tribute, custom, and toll, was paid to them.
Vareni ķēniņi bijuši Jeruzālemē un valdījuši pār visu zemi viņpus upes, un tiem doti mesli, tiesa un muita.
21 Make ye now a decree to cause these men to cease, and that this city not be built until a decree shall be made by me.
Tāpēc pavēliet, ka šiem vīriem būs liegt, šo pilsētu uztaisīt, kamēr no manis nāks pavēle.
22 And take heed that ye be not slack in this matter. Why should damage grow to the hurt of the kings?
Sargājaties tad, ka nepārskataties, lai ļaunums nevairojās un ķēniņam nenāk zudums.
23 Then when the copy of king Artaxerxes' letter was read before Rehum, and Shimshai the scribe, and their companions, they went in haste to Jerusalem to the Jews, and made them cease by force and power.
Kad nu ķēniņa Artakserksus grāmatas raksts bija izlasīts Rehuma un rakstu vedēja Zimzaja un viņu biedru priekšā, tad tie cēlās steigšus uz Jeruzālemi pret tiem Jūdiem un tos aizkavēja ar varu un spēku.
24 Then the work of the house of God which is at Jerusalem ceased, and it ceased until the second year of the reign of Darius king of Persia.
Tad tas darbs pie Dieva nama Jeruzālemē mitējās un palika mierā līdz Persiešu ķēniņa Dārija valdīšanas otram gadam.
