1 Kings 19
1 And Ahab told Jezebel all that Elijah had done, and also how he had slain all the prophets with the sword.
Un Ahabs teica Izebelei visu, ko Elija bija darījis, un visu, kā viņš tos praviešus ar zobenu bija nokāvis.
2 Then Jezebel sent a messenger to Elijah, saying, So let the gods do to me, and more also, if I do not make thy life as the life of one of them by tomorrow about this time.
Tad Izebele sūtīja vēstnesi pie Elijas un lika sacīt: lai dievi man šā un tā dara, ja es rīt ap šo laiku tā nedaru tavai dvēselei, kā visām viņu dvēselēm (noticis).
3 And when he saw that, he arose, and went for his life. And he came to Beersheba, which belongs to Judah, and left his servant there.
Kad viņš to redzēja, tad viņš cēlās un aizgāja savas dzīvības pēc, un nonāca Bēršebā, kas ir iekš Jūda, un atstāja tur savu puisi.
4 But he himself went a day's journey into the wilderness, and came and sat down under a juniper tree. And he requested for himself that he might die, and said, It is enough, now, O Jehovah, take away my life, for I am no better than my fathers.
Bet pats gāja tuksnesī dienas gājumu un nāca un apsēdās apakš paegles krūma un vēlējās, ka viņa dvēsele mirtu, un sacīja: nu ir gan! Ņem nu, Kungs, manu dvēseli, jo es neesmu labāks nekā mani tēvi.
5 And he lay down and slept under a juniper tree, and, behold, an agent touched him, and said to him, Arise and eat.
Un viņš apgūlās un aizmiga apakš tā paegles krūma. Un redzi, eņģelis viņu aizskāra un uz viņu sacīja: celies un ēd!
6 And he looked, and, behold, there was at his head a cake baked on the coals, and a cruse of water. And he ate and drank, and laid him down again.
Un viņš skatījās atpakaļ, un redzi, viņa galvas galā bija karaša uz oglēm cepta un krūze ar ūdeni. Un viņš ēda un dzēra un atkal apgūlās.
7 And the agent of Jehovah came again the second time, and touched him, and said, Arise and eat because the journey is too great for thee.
Un Tā Kunga eņģelis nāca atkal otrā reizē un to aizskāra un sacīja: celies, ēd, jo tev ir garš ceļš priekšā.
8 And he arose, and ate and drank, and went in the strength of that food forty days and forty nights to Horeb the mount of God.
Tā viņš cēlās un ēda un dzēra un gāja ar šās barības spēku četrdesmit dienas un četrdesmit naktis līdz Dieva kalnam Horebam.
9 And he came to a cave there, and lodged there. And, behold, the word of Jehovah came to him, and he said to him, What are thou doing here, Elijah?
Un viņš tur iegāja vienā alā un palika tur pa nakti. Un redzi, Tā Kunga vārds uz to notika un viņš uz to sacīja: ko tu še dari, Elija?
10 And he said, I have been very jealous for Jehovah, the God of hosts. For the sons of Israel have forsaken thy covenant, thrown down thine altars, and slain thy prophets with the sword. And I, even I only, am left, and they seek my life, to take it away.
Un tas sacīja: degt esmu dedzis Tā Kunga, Tā Dieva Cebaot, labad; jo Israēla bērni Tavu derību atstājuši un Tavus altārus nolauzījuši un Tavus praviešus ar zobenu nokāvuši, un es viens esmu atlicis, un tie meklē, man paņemt dzīvību.
11 And he said, Go forth, and stand upon the mount before Jehovah. And, behold, Jehovah passed by, and a great and strong wind tore the mountains, and broke in pieces the rocks before Jehovah, but Jehovah was not in the wind. And after the wind an earthquake, but Jehovah was not in the earthquake.
Un viņš sacīja: izej un nostājies kalnā Tā Kunga priekšā. Un redzi, Tas Kungs gāja garām, un liela briesmīga vētra, kas kalnus saplosīja un klintis sašķēla, Tā Kunga priekšā, - bet Tas Kungs nebija tai vētrā. Un pēc tās vētras bija zemes trīcēšana, bet Tas Kungs nebija tai zemes trīcēšanā.
12 And after the earthquake a fire, but Jehovah was not in the fire. And after the fire a still small voice.
Un pēc tās zemes trīcēšanas nāca uguns, bet Tas Kungs nebija tai ugunī. Un pēc tā uguns nāca klusa un lēna vēsma.
13 And it was so, when Elijah heard it, that he wrapped his face in his mantle, and went out, and stood in the entrance of the cave. And, behold, there came a voice to him, and said, What are thou doing here, Elijah?
Un kad Elija to dzirdēja, tad viņš apklāja savu vaigu ar savu mēteli un izgāja un stāvēja alas priekšā, un redzi, balss uz to nāca un sacīja: ko tu še dari, Elija?
14 And he said, I have been very jealous for Jehovah, the God of hosts. For the sons of Israel have forsaken thy covenant, thrown down thine altars, and slain thy prophets with the sword. And I, even I only, am left, and they seek my life to take it away.
Un viņš sacīja: degt esmu dedzis Tā Kunga, Tā Dieva Cebaot, labad; jo Israēla bērni Tavu derību atstājuši, Tavus altārus nolauzījuši un Tavus praviešus ar zobenu nokāvuši, un es viens esmu atlicis, un tie meklē, man paņemt dzīvību.
15 And Jehovah said to him, Go, return on thy way to the wilderness of Damascus. And when thou come, thou shall anoint Hazael to be king over Syria.
Un Tas Kungs uz to sacīja: ej un griezies atpakaļ pa savu ceļu, pa tuksnesi uz Damasku, un ieej un svaidi Azaēli par ķēniņu pār Sīriju.
16 And thou shall anoint Jehu the son of Nimshi to be king over Israel. And thou shall anoint Elisha the son of Shaphat of Abel-meholah to be prophet in thy place.
Un Jeū, Nimšus dēlu, svaidi par ķēniņu pār Israēli, un Elišu, Šafata dēlu no AbelMeolas, svaidi par pravieti savā vietā.
17 And it shall come to pass, that he who escapes from the sword of Hazael, Jehu shall kill. And he who escapes from the sword of Jehu, Elisha shall kill.
Un notiks, kas no Azaēļa zobena izglābsies, to nokaus Jeūs, un kas no Jeūs zobena izglābsies, to nokaus Eliša.
18 Yet I have reserved for me seven thousand in Israel, all the knees which have not bowed to Baal, and every mouth which has not kissed him.
Un es atlicināšu iekš Israēla septiņus tūkstošus, visus, kas savus ceļus nav locījuši Baāla priekšā, un visus, kas ar savu muti viņu nav skūpstījuši.
19 So he departed from there, and found Elisha the son of Shaphat who was plowing with twelve yoke of oxen before him, and he with the twelfth. And Elijah passed over to him, and cast his mantle upon him.
Tad viņš no turienes aizgāja un atrada Elišu, Šafata dēlu, un tas ara; divpadsmit jūgi vēršu bija viņa priekšā, un viņš pats bija pie tā divpadsmitā, un Elija piegāja pie viņa un uzmeta viņam savu mēteli.
20 And he left the oxen, and ran after Elijah, and said, Let me, I pray thee, kiss my father and my mother, and then I will follow thee. And he said to him, Go back again, for what have I done to thee?
Tad viņš atstāja tos vēršus un skrēja Elijam pakaļ un sacīja: ļauj man jel skūpstīt savu tēvu un savu māti, tad es iešu tev pakaļ. Un viņš uz to sacīja: ej un griezies atpakaļ, jo(piemini) ko es tev esmu darījis?
21 And he returned from following him, and took the yoke of oxen, and killed them, and boiled their flesh with the instruments of the oxen, and gave to the people, and they ate. Then he arose, and went after Elijah, and ministered to him.
Un viņš griezās atpakaļ un ņēma vienu jūgu vēršu un tos nokāva un vārīja viņu gaļu ar viņu rīku kokiem un deva to tiem ļaudīm ēst. Pēc viņš cēlās un gāja Elijam pakaļ un tam kalpoja.
