Salme 7
1 (En Sjiggajon af David, som han sang for HERREN i anledning af benjaminitten Kusj' ord.) HERRE min Gud, jeg lider på dig, frels mig og fri mig fra hver min Forfølger,
Dāvida dziesma, ko viņš Tam Kungam dziedāja, par Benjaminieti Kušu. Kungs, mans Dievs, uz Tevi es paļaujos, atpestī mani no visiem maniem vajātājiem un izglābi mani,
2 at han ej som en Løve skal rive mig sønder, bortrive, uden at nogen befrier.
Ka tas manu dvēseli nelaupa kā lauva, to saplosīdams, tādēļ ka glābēja nav.
3 HERRE min Gud, har jeg handlet så, er der Uret i mine Hænder,
Kungs, mans Dievs, ja to esmu darījis, ja netaisnība ir manās rokās,
4 har jeg voldet dem ondt, der holdt Fred med mig, uden Årsag gjort mine Fjender Men,
Ja esmu ļaunu maksājis tam, kas mierīgi ar mani dzīvoja, vai aplaupījis to, kas mani bez vainas apbēdināja,
5 så forfølge og indhente Fjenden min Sjæl, han træde mit Liv til Jorden og kaste min Ære i Støvet. (Sela)
Tad lai ienaidnieks manu dvēseli vajā un panāk, lai samin manu dzīvību pie zemes un noliek manu godu pīšļos. (Sela)
6 HERRE, stå op i din Vrede, rejs dig imod mine Fjenders Fnysen, vågn op, min Gud, du sætte Retten!
Celies, ak Kungs, Savā dusmībā, stājies pretī manu spaidītāju bardzībai, uzmosties manis labad; Tu tiesu turēsi.
7 Lad Folkeflokken samles om dig, tag Sæde over den hist i det høje!
Tautu pulks lai metās ap Tevi, bet Tu pār to atkal pacelies augstībā.
8 HERREN dømmer Folkeslag. Mig dømme du, HERRE, efter min Retfærd og Uskyld!
Tas Kungs nesīs tiesu tām tautām; tiesā mani, Kungs, pēc manas taisnības un manas bezvainības.
9 På gudløses Ondskab gøre du Ende, støt den retfærdige, du, som prøver Hjerter og Nyrer, retfærdige Gud.
Lai jel beidzās bezdievīgo niknums, bet stiprini to taisno, jo Tu pārbaudi sirdis un īkstis, ak taisnais Dievs!
10 Mit Skjold er hos Gud, han frelser de oprigtige af Hjertet;
Manas priekšturamās bruņas ir Dieva rokā, Viņš palīdz tiem sirds taisniem.
11 retfærdig som Dommer er Gud, en Gud, der hver Dag vredes.
Dievs ir taisns soģis un tāds Dievs, kas ikdienas biedina.
12 Visselig hvæsser han atter sit Sværd, han spænder sin Bue og sigter;
Ja kas negrib atgriezties, tad viņš savu zobenu trinis, savu stopu uzvilcis un sataisījis,
13 men mod sig selv har han rettet de dræbende Våben, gjort sine Pile til brændende Pile.
Un priekš tā nāvīgus ieročus salicis, savas bultas darījis degošas.
14 Se, hanundfanger Tomhed, svanger med Ulykke føder han Blændværk;
Redzi, kāds ieņem netaisnību un nesās ar nelaimi, bet dzemdē nieku.
15 han grov en Grube, han huled den ud, men faldt i den Grav, han gjorde.
Tas bedri racis un izmetis, bet iekritis tai bedrē, ko taisījis.
16 Ulykken falder ned på hans Hoved, hans Uret rammer hans egen Isse.
Viņa ļaunums atgriezīsies uz viņa galvu, un viņa varas darbs nometīsies uz viņa galvas virsu.
17 Jeg vil takke HERREN for hans Retfærd, lovsynge HERREN den Højestes Navn.
Es slavēšu To Kungu Viņa taisnības dēļ, un dziedāšu Tā Kunga, tā Visaugstākā, Vārdam.
