< Žalmy 123 >

1 Píseň stupňů. K toběť pozdvihuji očí svých, ó ty, kterýž na nebesích přebýváš.
Svētku dziesma. Es paceļu savas acis uz Tevi, kas sēdi debesīs.
2 Aj hle, jakož oči služebníků k rukám pánů jejich, jakož oči děvky k rukám paní její: tak oči naše k Hospodinu Bohu našemu, až by se smiloval nad námi.
Redzi, kā kalpu acis uz sava kunga rokām, un kā kalpoņu acis uz savas valdnieces rokām, tā mūsu acis skatās uz To Kungu, mūsu Dievu, tiekams Viņš mūs žēlos.
3 Smiluj se nad námi, Hospodine, smiluj se nad námi, neboť jsme již příliš potupou nasyceni.
Esi mums žēlīgs, ak Kungs, esi mums žēlīgs, jo mēs esam pārlieku nievāti.
4 Jižť jest příliš nasycena duše naše posmíšky bezbožných, a potupou pyšných.
Mūsu dvēsele pārlieku top mēdīta no grezniem un nievāta no augstprātīgiem.

< Žalmy 123 >