Psalmi 94

1 Bože osvetniče, Jahve, Bože osvetniče, pokaži se.

Kungs, Dievs, Tu atriebējs, ak Tu stiprais Dievs, Tu atriebējs, parādies!

2 Ustani ti što sudiš zemlju, po zasluzi plati oholima!

Celies, Tu pasaules soģi, atmaksā tiem lepniem pēc viņu nopelna.

3 Dokle će bezbošci, Jahve, dokle će se bezbošci hvastati?

Cik ilgi tiem bezdievīgiem, Kungs, cik ilgi tiem bezdievīgiem būs priecāties?

4 Dokle će brbljati, drsko govoriti, dokle će se bezakonici hvastati?

Pārplūstot tie runā pārgalvīgi, un visi ļaundarītāji greznojās.

5 Tlače narod tvoj, Jahve, i baštinu tvoju pritišću;

Ak, Kungs, tie samin Tavus ļaudis un nospiež Tavu īpašumu,

6 kolju udovicu i pridošlicu, sirotama život oduzimlju

Atraitnes un svešiniekus tie nokauj un nomaitā bāriņus,

7 i govore: “Jahve ne vidi! Ne opaža Bog Jakovljev!”

Un saka: Tas Kungs to neredz, un Jēkaba Dievs to nemana.

8 Shvatite, lude u narodu: bezumni, kad ćete se urazumiti?

Ņemiet vērā, jūs bezprātīgie starp tiem ļaudīm, un jūs ģeķi, kad jūs paliksiet gudri?

9 Onaj što uho zasadi da ne čuje? Koji stvori oko da ne vidi?

Kas ausi ir dēstījis, vai tas nedzirdēs? Kas aci darījis, vai tas neredzēs?

10 Onaj što odgaja narode da ne kazni - Onaj što ljude uči mudrosti?

Kas tautas pārmāca, vai tas nesodīs? Tas, kas cilvēkiem māca atzīšanu,

11 Jahve poznaje namisli ljudske: one su isprazne.

Tas Kungs zin cilvēku domas, ka tās ir nelietīgas.

12 Blago onom koga ti poučavaš, Jahve, i učiš Zakonu svojemu:

Svētīgs tas vīrs, ko Tu, Kungs, pārmāci, un kam Tu māci Savu bauslību,

13 da mu mir udijeliš od nesretnih dana, dok se grob kopa zlikovcu.

To mierināt bēdu dienās, tiekams bezdievīgam bedri raks.

14 Jer neće Jahve odbaciti naroda svojega i svoje baštine neće napustiti;

Jo Tas Kungs neatstums Savus ļaudis un nepametīs Savu mantas tiesu.

15 jer će se pravo dosuditi pravednosti i za njom će ići svi čestiti srcem.

Jo pie taisnības jāgriežas tiesai, un tam piekritīs visi sirdsskaidrie.

16 Tko će ustati za me protiv zlotvora? Tko će se zauzeti za me protiv zločinaca?

Kas mani aizstāv pret netaisniem? Un kas man stāv klāt pret ļaundarītājiem?

17 Da mi Jahve ne pomaže, brzo bih sišao u mjesto tišine.

Ja Tas Kungs nebūtu mans palīgs, tad gan mana dvēsele drīz gulētu klusumā.

18 Čim pomislim: “Noga mi posrće”, dobrota me tvoja, o Jahve, podupire.

Kad es jau sacītu: kāja man slīd, tad Tava žēlastība, ak Kungs, mani tur.

19 Kad se skupe tjeskobe u srcu mome, tvoje mi utjehe dušu vesele.

Kad man daudz sirdēstu, tad Tava iepriecināšana ielīksmo manu dvēseli.

20 Zar je bezbožno sudište u savezu s tobom kad nevolje stvara pod izlikom zakona?

Vai Tu biedrs būtu tam posta krēslam, kas blēdību izperē taisnības vietā? -

21 Nek' samo pritišću dušu pravednog, nek' osuđuju krv nedužnu:

Tie sapulcējās pret taisnā dvēseli un pazudina nenoziedzīgas asinis.

22 Jahve mi je utvrda, Bog - hrid utočišta moga.

Bet Tas Kungs ir mans patvērums, un mans Dievs mana pils, kur glābjos.

23 Platit će im bezakonje njihovo, njihovom će ih zloćom istrijebiti, istrijebit će ih Jahve, Bog naš.

Un Viņš tiem atmaksās viņu noziegumu un tos izdeldēs viņu blēdībā. Tas Kungs, mūsu Dievs, tos izdeldēs.