Job 40

1 I Jahve se obrati Jobu i reče mu:

Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja:

2 “Zar će se s Jakim preti još kudilac? Tužitelj Božji nek' sam odgovori!”

Vai vainotājs ies tiepties ar to Visuvareno? Kas Dievu pamāca, lai uz to atbild!

3 A Job odgovori Jahvi i reče:

Bet Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:

4 “Odveć sam malen: što da odgovorim? Rukom ću svoja zatisnuti usta.

Redzi, es esmu mazs, ko lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz muti.

5 Riječ rekoh - neću više započeti; rekoh dvije - al' neću nastaviti.”

Es reiz esmu runājis, bet vairs neatbildēšu; un otru reiz, bet vairs to nedarīšu.

6 Nato Jahve odgovori Jobu iz oluje i reče:

Un Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras un sacīja:

7 “Bokove svoje opaši k'o junak, ja ću te pitat', a ti me pouči.

Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu mani māci.

8 Zar bi i moj sud pogaziti htio, okrivio me da sebe opravdaš?

Vai tu Manu tiesu iznīcināsi, vai tu Mani pazudināsi, ka tu būtu taisns?

9 Zar ti mišica snagu Božju ima, zar glasom grmjet' možeš poput njega?

Jeb vai tev ir tāds elkonis kā tam stipram Dievam, vai tev ir pērkona balss kā viņam?

10 Ogrni se sjajem i veličanstvom, dostojanstvom se odjeni i slavom.

Aptērpies tad ar greznību un augstību, un apģērbies ar lielu godu un godību.

11 Plani dÓe bijesom ognja jarosnoga, pogledom jednim snizi oholnika.

Izgāz savas dusmības bardzību, un uzlūko visus lepnos un pazemo tos.

12 Ponositoga pogledaj, slomi ga, na mjestu satri svakoga zlikovca.

Uzlūko visus lepnos un gāz tos zemē un satriec tos bezdievīgos savā vietā.

13 U zemlju sve njih zajedno zakopaj, u mračnu ih pozatvaraj tamnicu.

Guldi tos kapā pīšļos un sedz viņu vaigus ar tumsību.

14 Tada ću i ja tebi odat' hvalu što si se svojom desnicom spasio.

Tad arī Es tevi teikšu, ka tava labā roka tev palīdzējusi.

15 A sada, dÓe promotri Behemota! Travom se hrani poput govečeta,

Redzi nu, beēmots (upes-zirgs), ko Es līdz ar tevi esmu radījis, ēd zāli kā vērsis.

16 u bedrima je, gle, snaga njegova, a krepkost mu u mišićju trbušnom.

Redzi jel, viņa spēks ir viņa gurnos un viņa stiprums viņa vēdera dzīslās.

17 Poput cedra rep podignut ukruti, sva su mu stegna ispreplele žile.

Viņš kustina savu asti kā ciedra koku, viņa cisku dzīslas kopā ir sapītas.

18 Mjedene cijevi kosti su njegove, zglobovi mu od željeza kvrge.

Viņa kauli ir kā ciets varš, viņa locekļi kā dzelzs mieti.

19 Prvenac on je Božjega stvaranja; mačem ga je naoružao tvorac.

Viņš ir Dieva ceļu pirmais; kas viņu radījis, Tas viņam devis savu zobenu.

20 Gore mu danak u hrani donose i sve zvijerje što po njima se igra.

Kalni viņam izdod barību, un tur trencās visi lauka zvēri.

21 Pod lotosom on zavaljen počiva, guštik močvarni i glib kriju ga.

Koku biezumā viņš apgulstas, niedrēs un dūņās paslēpies.

22 Sjenu mu pravi lotosovo lišće, pod vrbama on hladuje potočnim.

Koku biezums viņu apsedz ar savu ēnu, upes kārkli viņu apslēpj.

23 Nabuja li rijeka, on ne strahuje: nimalo njega ne bi zabrinulo da mu u žvale i sav Jordan jurne.

Redzi, kad upe plūst, tad viņš nedreb, viņš ir drošs, kad Jardāne pat līdz viņa mutei celtos.

24 Tko bi za oči uhvatio njega i tko bi mu nos sulicom probio?

Vai viņu var gūstīt, viņa acīm redzot? vai viņam virvi var vilkt caur nāsīm?