Job 36

1 Elihu nastavi i reče:

Un Elihus vēl runāja un sacīja:

2 “Strpi se malo, pa ću te poučit', jer još nisam sve rekao za Boga.

Pagaidi man vēl maķenīt, es tev mācīšu, jo no Dieva puses vēl kas jāsaka.

3 Izdaleka ću svoje iznijet' znanje da Stvoritelja svojega opravdam.

Es meklēšu savu atzīšanu no tālienes un gādāšu savam radītājam taisnību.

4 Zaista, za laž ne znaju mi riječi, uza te je čovjek znanjem savršen.

Jo tiešām, mana valoda nav meli; tavā priekšā ir, kam atzīšanas netrūkst.

5 Gle, Bog je silan, ali ne prezire, silan je snagom razuma svojega.

Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens gudrības spēkā.

6 Opakome on živjeti ne daje, nevoljnicima pravicu pribavlja.

Viņš bezdievīgam neliek dzīvot, un bēdīgam nes tiesu.

7 S pravednika on očiju ne skida, na prijestolje ih diže uz kraljeve da bi dovijeka bili uzvišeni.

Viņš nenovērš savas acis no taisnā, bet pie ķēniņiem uz goda krēsla, tur Viņš tiem liek sēdēt mūžam, ka top paaugstināti.

8 Ako su negvam' oni okovani i užetima nevolje sputani,

Un kur cietuma ļaudis ir ķēdēs un top turēti bēdu saitēs,

9 djela njihova on im napominje, kazuje im grijeh njine oholosti.

Tur Viņš tiem dara zināmu viņu darbu un viņu pārkāpumus, ka cēlušies lepnībā.

10 Tad im otvara uho k opomeni i poziva ih da se zla okane.

Viņš tiem atdara ausi mācībai, un saka, lai atgriežas no netaisnības.

11 Poslušaju li te mu se pokore, dani im završavaju u sreći, u užicima godine njihove.

Ja tie nu klausa un Viņam kalpo, tad tie pavada savas dienas labumā un savus gadus laimē.

12 Ne slušaju li, od koplja umiru, zaglave, sami ne znajući kako.

Un ja tie neklausa, tad tie krīt caur zobenu un mirst bez atzīšanas.

13 A srca opaka mržnju njeguju, ne ištu pomoć kad ih on okuje;

Bet kam neskaidra sirds, tie kurn, tie nepiesauc, kad Viņš tos saistījis.

14 u cvatu svoga dječaštva umiru i venu poput hramskih milosnika.

Tā tad viņu dvēsele mirst jaunībā, un viņu dzīvība paiet ar mauciniekiem.

15 Nevoljnog on bijedom njegovom spasava i u nesreći otvara mu oči:

Bet bēdīgo Viņš izpestī viņa bēdās, un atver viņa ausis bēdu laikā.

16 izbavit će te iz ždrijela tjeskobe k prostranstvima bezgraničnim izvesti, k prepunu stolu mesa pretiloga.

Tāpat Viņš tevi izraus no bēdu rīkles uz klaju vietu, kur bēdu nav, un tavs galds būs pilns ar treknumu.

17 Ako sudio nisi opakima, ako si pravo krnjio siroti,

Bet ja tu esi pilns bezdievīgas tiesāšanās, tad tiesa un sodība tevi ķers.

18 nek' te obilje odsad ne zavede i nek' te dar prebogat ne iskvari.

Lai sirds rūgtums tev jel neskubina zaimot, un tā lielā pārbaudīšana lai tevi nenovērš.

19 Nek' ti je gavan k'o čovjek bez zlata, a čovjek jake ruke poput slaba.

Vai tu ar brēkšanu no bēdām tiksi vaļā, vai cīnīdamies ar visu spēku?

20 Ne goni one koji su ti tuđi da rodbinu na njino mjesto staviš.

Neilgojies pēc tās nakts, kas noceļ tautas no savas vietas.

21 Pazi se da u nepravdu ne skreneš, jer zbog nje snađe tebe iskušenje.

Sargies, negriezies pie netaisnības, jo tā tev vairāk patīk nekā pacietība.

22 Gle, uzvišen je Bog u svojoj snazi! Zar učitelja ima poput njega?

Redzi, Dievs ir augsts savā spēkā; kur ir tāds mācītājs, kā Viņš?

23 Tko je njemu put njegov odredio? Tko će mu reći: 'Radio si krivo'?

Kas Viņam raudzīs uz Viņa ceļu, vai kas uz Viņu sacīs: Tu dari netaisnību?

24 Spomeni se veličati mu djelo što ga pjesmama ljudi opjevaše.

Piemini, ka arī tu paaugstini Viņa darbu, par ko ļaudis dzied.

25 S udivljenjem svijet čitav ga promatra, divi se čovjek, pa ma izdaleka.

Visi ļaudis to skatās ar prieku, cilvēks to ierauga no tālienes.

26 Veći je Bog no što pojmit' možemo, nedokučiv je broj ljeta njegovih!

Redzi, Dievs ir augsts un neizmanāms, Viņa gadu pulku nevar izdibināt.

27 U visini on skuplja kapi vode te dažd u paru i maglu pretvara.

Viņš savelk ūdens lāsītes, un lietus līst no viņa miglas.

28 Pljuskovi tada pljušte iz oblaka, po mnoštvu ljudskom dažde obilato.

Tas līst no padebešiem un pil uz daudz cilvēkiem.

29 Tko li će shvatit' širenje oblaka, tutnjavu strašnu njegovih šatora?

Vai var izprast, kā padebeši izplešas, un kā Viņa dzīvoklis rīb?

30 Gle, on nad sobom razastire svjetlost i dno morsko on vodama pokriva.

Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un apklājās ar jūras dziļumiem.

31 Pomoću njih on podiže narode, u izobilju hranom ih dariva.

Jo tā Viņš soda tautas un dod barības papilnam.

32 On munju drži objema rukama i kazuje joj kamo će zgoditi.

Viņa abējās rokās spīdumi, un Viņš tiem rāda, kur lai sper.

33 Glasom gromovnim sebe navješćuje, stiže s gnjevom da zgromi opačinu.

Pērkona balss sludina Viņu nākam, un ganāmi pulki, ka Viņš tuvu.