箴言 29

1 人屢次受責罰，仍然硬着頸項； 他必頃刻敗壞，無法可治。

Vīrs, kas pārmācīts, tomēr ciets, taps piepeši salauzts, un nebūs, kas dziedina.

2 義人增多，民就喜樂； 惡人掌權，民就歎息。

Kad taisnie iet vairumā, tad ļaudis priecājās; bet kad bezdievīgais valda, tad ļaudis nopūšās.

3 愛慕智慧的，使父親喜樂； 與妓女結交的，卻浪費錢財。

Kas gudrību mīļo, iepriecina savu tēvu; bet kas ar maukām pinās, tas izplītē savu mantu.

4 王藉公平，使國堅定； 索要賄賂，使國傾敗。

Caur tiesu un taisnību ķēniņš dara valsti pastāvam; bet kas dāvanas plēš, tas to izposta.

5 諂媚鄰舍的， 就是設網羅絆他的腳。

Kas otram mīksti pieglaužas, met tīklu viņa soļiem.

6 惡人犯罪，自陷網羅； 惟獨義人歡呼喜樂。

Bezdievīgais savaldzinājās savos grēkos, bet taisnais priecājās un līksmojās.

7 義人知道查明窮人的案； 惡人沒有聰明，就不得而知。

Taisnais ņem vērā nabaga žēlošanos; bezdievīgais par to nemaz nebēdā.

8 褻慢人煽惑通城； 智慧人止息眾怒。

Kam viss tik smiekls, sakurina pilsētu; bet gudrie apslāpē kaislību.

9 智慧人與愚妄人相爭， 或怒或笑，總不能使他止息。

Gudrs ar ģeķi pie tiesas, tad skaistās, tad smejas, galā netiek.

10 好流人血的，恨惡完全人， 索取正直人的性命。

Asins vīri ienīst bezvainīgo, bet taisnie rūpējās par viņa dvēseli.

11 愚妄人怒氣全發； 智慧人忍氣含怒。

Ģeķis izkrata visu savu padomu, bet gudrs vīrs to patur pie sevis.

12 君王若聽謊言， 他一切臣僕都是奸惡。

Kungs, kas uz meliem klausa, tam visi kalpi blēži.

13 貧窮人、強暴人在世相遇； 他們的眼目都蒙耶和華光照。

Nabagi un mantas plēsēji sastop viens otru; abiem Tas Kungs dod acu gaismu.

14 君王憑誠實判斷窮人； 他的國位必永遠堅立。

Ķēniņš, kas nabagiem nes taisnu tiesu, tā goda krēsls pastāvēs mūžīgi.

15 杖打和責備能加增智慧； 放縱的兒子使母親羞愧。

Rīkste un pārmācība dod gudrību; bet bērns savā vaļā dara mātei kaunu.

16 惡人加多，過犯也加多， 義人必看見他們跌倒。

Kur bezdievīgie iet vairumā, tur vairojās grēki; bet taisnie redzēs viņu krišanu.

17 管教你的兒子，他就使你得安息， 也必使你心裏喜樂。

Pārmāci savu dēlu, tad tev būs prieks no viņa un tavai dvēselei līksmība.

18 沒有異象，民就放肆； 惟遵守律法的，便為有福。

Kur Dieva mācības nav, tur ļaudis nevaldāmi; bet svētīgs, kas mācību sargā.

19 只用言語，僕人不肯受管教； 他雖然明白，也不留意。

Kalps ar vārdiem nav mācams; lai gan labi prot, taču neklausa,

20 你見言語急躁的人嗎？ 愚昧人比他更有指望。

Kad tu vīru redzi, kam veikla mēle, tad no muļķa vairāk cerības nekā no tāda.

21 人將僕人從小嬌養， 這僕人終久必成了他的兒子。

Kad kalpu no pirmā gala izlutina, tad pēcgalā grib būt par pašu dēlu.

22 好氣的人挑啟爭端； 暴怒的人多多犯罪。

Ātrs cilvēks saceļ bāršanos, un sirdīgs vīrs padara daudz grēku.

23 人的高傲必使他卑下； 心裏謙遜的，必得尊榮。

Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgs gars panāks godu.

24 人與盜賊分贓，是恨惡自己的性命； 他聽見叫人發誓的聲音，卻不言語。

Kas ar zagli dalās, tas ienīst savu dvēseli; viņš dzird Dieva lāstus un nepierāda.

25 懼怕人的，陷入網羅； 惟有倚靠耶和華的，必得安穩。

Priekš cilvēkiem drebēt ieved valgos; bet kas uz To Kungu paļaujas, ir drošā vietā.

26 求王恩的人多； 定人事乃在耶和華。

Daudzi meklē valdnieka vaigu; bet no Tā Kunga nāk katram tā tiesa.

27 為非作歹的，被義人憎嫌； 行事正直的，被惡人憎惡。

Netaisnais riebj taisniem, un kas bezvainīgs savā ceļā, riebj bezdievīgam.