約伯記 6
1 約伯回答說：
Ījabs atbildēja un sacīja:
2 惟願我的煩惱稱一稱， 我一切的災害放在天平裏；
Kaut manas vaimanas ar svaru svērtu un turpretī manas bēdas svaru kausā liktu!
3 現今都比海沙更重， 所以我的言語急躁。
Jo tās tagad ir grūtākas nekā jūras smiltis, tāpēc mana mute muld.
4 因全能者的箭射入我身； 其毒，我的靈喝盡了； 上帝的驚嚇擺陣攻擊我。
Jo tā Visuvarenā bultas ir iekš manis, mans gars dzer viņu ugunis, Dieva briesmas karo pret mani.
5 野驢有草豈能叫喚？ 牛有料豈能吼叫？
Vai gan meža ēzelis zviedz, kad tam ir zāle? Vai vērsis mauj, kad tam sava barība?
6 物淡而無鹽豈可吃嗎？ 蛋青有甚麼滋味呢？
Vai jēlu var ēst bez sāls? Vai ir gardums olas baltumā?
7 看為可厭的食物， 我心不肯挨近。
Ko mana dvēsele negribēja aizskart, tā nu ir mana bēdu barība.
8 惟願我得着所求的， 願上帝賜我所切望的；
Kaut mana lūgšana notiktu, un Dievs man dotu, ko es gaidu,
9 就是願上帝把我壓碎， 伸手將我剪除。
Kaut Dievs mani sadauzītu, kaut tas Savu roku izstieptu un mani satriektu!
10 我因沒有違棄那聖者的言語， 就仍以此為安慰， 在不止息的痛苦中還可踴躍。
Tas man vēl būtu par prieku, un es vēl savās nežēlīgās sāpēs būtu līksms, ka neesmu aizliedzis tā Svētā vārdus.
11 我有甚麼氣力使我等候？ 我有甚麼結局使我忍耐？
Kāds ir mans spēks, ka es vēl varētu cerēt, un kāds ir mans gals, ka manai dvēselei būtu jāpaciešās?
12 我的氣力豈是石頭的氣力？ 我的肉身豈是銅的呢？
Vai mans spēks ir akmeņu spēks, vai mana miesa ir varš?
13 在我豈不是毫無幫助嗎？ 智慧豈不是從我心中趕出淨盡嗎？
Vai man palīga netrūkst pavisam, un vai man padoms nav visai pagalam?
14 那將要灰心、離棄全能者、 不敬畏上帝的人， 他的朋友當以慈愛待他。
Izsamisušam žēlastības vajag no sava drauga, citādi tas arī tā Visuvarenā bijāšanu atmet.
15 我的弟兄詭詐，好像溪水， 又像溪水流乾的河道。
Mani brāļi mani pieviļ kā strauts, kā strauta ūdeņi, kas notek;
16 這河因結冰發黑， 有雪藏在其中；
Sajukuši tie bija ar ledu, un sasniguši ar sniegu, -
17 天氣漸暖就隨時消化， 日頭炎熱便從原處乾涸。
Tai laikā, kad karstums tos spiež, tad tie izsīkst, kad karsts metās, tad tie iznīkst no savas vietas.
18 結伴的客旅離棄大道， 順河偏行，到荒野之地死亡。
Viņu ceļi griežas sānis, tie iet uz tuksnesi un izzūd.
19 提瑪結伴的客旅瞻望； 示巴同夥的人等候。
Uz tiem skatās ceļa ļaudis no Temas un cer Šebas ceļa gājēji.
20 他們因失了盼望就抱愧， 來到那裏便蒙羞。
Tie paliek kaunā ar tādu cerību un nosarkst, tur nonākdami.
21 現在你們正是這樣， 看見驚嚇的事便懼怕。
Tiešām nu jūs neesat it nekas, redzat briesmas un iztrūcinājāties.
22 我豈說：請你們供給我， 從你們的財物中送禮物給我？
Vai es jeb kad sacīju: nesiet man un dodiet man dāvanas no sava padoma?
23 豈說：拯救我脫離敵人的手嗎？ 救贖我脫離強暴人的手嗎？
Jeb glābiet mani no ienaidnieka rokas un pestījiet mani no varas darītāju rokas?
24 請你們教導我，我便不作聲； 使我明白在何事上有錯。
Mācat mani, es cietīšu klusu, un pierādiet man, kur es maldījies.
25 正直的言語力量何其大！ 但你們責備是責備甚麼呢？
Cik spēcīgi ir taisni vārdi, bet ko norāj jūsu rāšana;
26 絕望人的講論既然如風， 你們還想要駁正言語嗎？
Vai jūs esat apņēmušies vārdus aprāt? Vējam pieder izsamisuša vārdi.
27 你們想為孤兒拈鬮， 以朋友當貨物。
Vai arī bāriņam gribat valgus mest un bedri rakt savam tuvākam.
28 現在請你們看看我， 我決不當面說謊。
Bet nu, lūdzami, uzlūkojiet mani, jums acīs tiešām es nemelošu.
29 請你們轉意，不要不公； 請再轉意，我的事有理。
Atbildiet jel, lai nenotiek netaisnība, atbildiet, jo mana taisnība vēl stāv.
30 我的舌上豈有不義嗎？ 我的口裏豈不辨奸惡嗎？
Vai tad uz manas mēles būs netaisnība, vai mana mute nemanīs, kas ir blēdība?
