耶利米书 8
1 耶和华说：“到那时，人必将犹大王的骸骨和他首领的骸骨、祭司的骸骨、先知的骸骨，并耶路撒冷居民的骸骨，都从坟墓中取出来，
Tanī laikā, saka Tas Kungs, Jūda ķēniņu kaulus un viņu lielkungu kaulus un viņu priesteru kaulus un praviešu kaulus un Jeruzālemes iedzīvotāju kaulus izmetīs no viņu kapiem.
2 抛散在日头、月亮，和天上众星之下，就是他们从前所喜爱、所事奉、所随从、所求问、所敬拜的。这些骸骨不再收殓，不再葬埋，必在地面上成为粪土；
Un izmētās pret sauli un pret mēnesi un pret visu debess pulku, ko tie mīlējuši un kam tie kalpojuši un kam tie dzinušies pakaļ un ko tie meklējuši un ko tie pielūguši. Ne tos sakrās, ne tos apraks, tie būs par mēsliem zemes virsū.
3 并且这恶族所剩下的民在我所赶他们到的各处，宁可拣死不拣生。这是万军之耶和华说的。”
Un nāvi vēlēsies dzīvības vietā visi atlikušie, kas no šās niknās cilts atliks visās malās, kurp Es tos atlikušos būšu aizdzinis, saka Tas Kungs Cebaot.
4 你要对他们说，耶和华如此说： 人跌倒，不再起来吗？ 人转去，不再转来吗？
Un saki uz tiem: tā saka Tas Kungs: kad krīt, vai atkal neceļas: kad nogriežas, vai atkal negriežas atpakaļ?
5 这耶路撒冷的民，为何恒久背道呢？ 他们守定诡诈，不肯回头。
Kāpēc tad šie Jeruzālemes ļaudis atkāpjas bez mitēšanās atkāpdamies? Tie stipri turas pie viltus un liedzās atgriezties.
6 我留心听，听见他们说不正直的话。 无人悔改恶行，说： 我做的是什么呢？ 他们各人转奔己路， 如马直闯战场。
Es esmu vērā ņēmis un dzirdējis: tie runā, kas nepareizi; neviena nav, kam būtu žēl savas blēdības, kas sacītu: ko esmu darījis? Visi atkāpjas, skriedami kā traks ērzelis kas karā.
7 空中的鹳鸟知道来去的定期； 斑鸠燕子与白鹤也守候当来的时令； 我的百姓却不知道耶和华的法则。
Stārķis apakš debess zin savus laikus, un ūbele un dzērve un bezdelīga ņem vērā savu atnākšanas laiku, bet mani ļaudis neatzīst Tā Kunga tiesu.
8 你们怎么说：我们有智慧， 耶和华的律法在我们这里？ 看哪，文士的假笔舞弄虚假。
Kā tad jūs sakāt: mēs esam gudri, un Tā Kunga bauslība ir pie mums? Tiešām, redzi, rakstu mācītāju viltīgie raksti to pārvērtuši par meliem.
9 智慧人惭愧，惊惶，被擒拿； 他们弃掉耶和华的话， 心里还有什么智慧呢？
Gudrie top apkaunoti, iztrūcināti un sagūstīti; redzi, Tā Kunga vārdu tie ir atmetuši, kāda gudrība tad tiem ir?
10 所以我必将他们的妻子给别人， 将他们的田地给别人为业； 因为他们从最小的到至大的都一味地贪婪， 从先知到祭司都行事虚谎。
Tādēļ Es viņu sievas došu citiem, viņu tīrumus svešiem mantiniekiem; jo mazi un lieli, visi kāri pēc mantas; pravietis un priesteris, abi dzen viltību.
11 他们轻轻忽忽地医治我百姓的损伤，说： 平安了！平安了！ 其实没有平安。
Un tie dziedina Manas tautas vainu kā par nieku un saka: miers! Miers! Kur tomēr miera nav.
12 他们行可憎的事知道惭愧吗？ 不然，他们毫不惭愧， 也不知羞耻。 因此他们必在仆倒的人中仆倒； 我向他们讨罪的时候， 他们必致跌倒。 这是耶和华说的。
Tie ir tapuši kaunā, tāpēc ka darījuši negantību, bet tie nemaz nekaunas un kauna neprot; tādēļ tie kritīs starp tiem kritušiem, savas piemeklēšanas laikā tie gāzīsies pie zemes, saka Tas Kungs.
13 耶和华说：我必使他们全然灭绝； 葡萄树上必没有葡萄， 无花果树上必没有果子， 叶子也必枯干。 我所赐给他们的， 必离开他们过去。
Es tos rautin aizraušu, saka Tas Kungs, ka ķekari nepaliks pie vīna koka nedz vīģes pie vīģes koka, ir lapas nokritīs, un Es tiem dodu, kas pār tiem nāks.
14 我们为何静坐不动呢？ 我们当聚集，进入坚固城， 在那里静默不言； 因为耶和华—我们的 神使我们静默不言， 又将苦胆水给我们喝， 都因我们得罪了耶和华。
Ko tad kavējamies? Pulcējaties un iesim stiprās pilsētās un meklēsim tur galu! Jo Tas Kungs, mūsu Dievs, mums nolicis galu un mūs dzirdinājis ar žulti, tāpēc ka esam apgrēkojušies pret To Kungu.
15 我们指望平安， 却得不着好处； 指望痊愈的时候， 不料，受了惊惶。
Gaida mieru, bet nav labuma, dziedināšanas laiku, bet redzi, izbailes.
16 听见从但那里敌人的马喷鼻气， 他的壮马发嘶声， 全地就都震动； 因为他们来吞灭这地和其上所有的， 吞灭这城与其中的居民。
No Dana jau dzirdama viņa zirgu šņākšana; visa zeme dreb no viņa ērzeļu zviegšanas skaņas; tie nāk un noēd zemi ar viņas pilnumu, pilsētas un kas tur dzīvo.
17 看哪，我必使毒蛇到你们中间， 是不服法术的， 必咬你们。 这是耶和华说的。
Jo redzi, Es sūtu jūsu starpā čūskas un odzes, pret ko nepalīdz vārdošana, - tās jūs kodīs, saka Tas Kungs!
18 我有忧愁，愿能自慰； 我心在我里面发昏。
Kas mani iepriecinās skumjās! Mana sirds man gurst.
19 听啊，是我百姓的哀声从极远之地而来， 说：耶和华不在锡安吗？ 锡安的王不在其中吗？ 耶和华说：他们为什么以雕刻的偶像 和外邦虚无的神惹我发怒呢？
Redzi, Manas tautas kliegšanas balss skan no tālas zemes: vai tad Tas Kungs vairs nav Ciānā? Vai viņas ķēniņš tur nav? Kāpēc tie Mani apkaitinājuši ar saviem dievekļiem, ar svešām nelietībām?
20 麦秋已过，夏令已完， 我们还未得救！
Pļauja ir pagājusi, augļu laiks pagalam, bet mēs neesam atpestīti.
21 先知说：因我百姓的损伤， 我也受了损伤。 我哀痛，惊惶将我抓住。
Es esmu satriekts savas tautas posta dēļ, es esmu noskumis, izbailes mani sagrābušas.
22 在基列岂没有乳香呢？ 在那里岂没有医生呢？ 我百姓为何不得痊愈呢？
Vai tad zāļu nav Gileādā? Vai tur nav ārsta? Kāpēc tad manas tautas sērga nav dziedināta?
