2 Khokhuen 12
1 Rehoboam kah ram neh a thadueng he cikngae bangla om, amah neh Israel boeih long khaw BOEIPA kah olkhueng te a hnawt.
Kad nu Rekabeams valstību bija stiprinājis un pats bija palicis stiprs, tad viņš atstāja Tā Kunga bauslību un viss Israēls līdz ar viņu.
2 Rehoboam manghai kah a kum nga dongah tah BOEIPA taengah boe a koek uh dongah Egypt manghai Shishak loh Jerusalem te a muk.
Un ķēniņa Rekabeama piektā gadā Zizaks, Ēģiptes ķēniņš, cēlās pret Jeruzālemi (jo tie bija apgrēkojušies pret To Kungu)
3 Te vaengah leng thawngkhat yahnih, marhang caem thawng sawmrhuk lo. Egypt, Lubim, Sukkiim neh Kushi lamloh anih taengla aka pawk he pilnam hlangmi naa moenih.
Ar tūkstoš un divsimt ratiem un ar sešdesmit tūkstoš jātniekiem, un to ļaužu bija neizskaitāms pulks, kas ar viņu nāca no Ēģiptes: Lībieši, Zuķieši un Moru ļaudis.
4 Judah kah kasam khopuei rhoek te a loh tih Jerusalem la pawk.
Un viņš uzņēma tās stiprās pilsētas, kas bija Jūdā, un nāca līdz Jeruzālemei.
5 Te vaengah tonghma Shemaiah te Jerusalem kah Shishak maelhmai kongah aka tingtun Rehoboam neh Judah mangpa rhoek taengla pawk tih amih te, “Nangmih kah BOEIPA loh he ni a thui. Kai nan hnawt uh coeng dongah ni kai loh nangmih te Shishak kut ah kam voeih,” a ti nah.
Tad pravietis Šemaja nāca pie Rekabeama un pie Jūda lielkungiem, kas Zizaka dēļ Jeruzālemē bija sapulcējušies, un uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs: jūs Mani esat atstājuši, tāpēc Es jūs arīdzan esmu atstājis Zizaka rokā.
6 Te daengah Israel mangpa rhoek neh manghai khaw kunyun tih, “BOEIPA tah dueng pai,” a ti uh.
Tad Israēla lielkungi un ķēniņš pazemojās un sacīja: Tas Kungs ir taisns.
7 Te dongah a kunyun uh te BOEIPA loh a hmuh vaengah BOEIPA ol Shemaiah taengla pawk tih, “A kunyun coeng dongah amih te ka phae mahpawh. Tedae amih te loeihnah ka paek pawn ni. Ka kosi Shishak kut lamloh Jerusalem ah bo mahpawh.
Kad nu Tas Kungs redzēja, ka tie pazemojās, tad Tā Kunga vārds notika uz Šemaju sacīdams: tie ir pazemojušies, Es tos negribu izdeldēt, bet Es tos gan drīz izglābšu un neizgāzīšu Savu bardzību pār Jeruzālemi caur Zizaka roku.
8 Tedae anih taengah sal la a om uh daengah nikai kah thothuengnah neh diklai ram kah thothuengnah te a ming uh eh,” a ti nah.
Bet tiem būs viņam par kalpiem būt, lai tie atzīst, kas tas ir Man kalpot, un kas tas ir pasaules ķēniņiem kalpot.
9 Egypt manghai Shishak loh Jerusalem te a paan vaengah BOEIPA im thakvoh neh manghai im kah thakvoh te a loh. A cungkuem te a loh tih Solomon loh a saii sui photling khaw a khuen.
Tad Zizaks, Ēģiptes ķēniņš, nāca pret Jeruzālemi un paņēma Tā Kunga nama mantas un ķēniņa nama mantas, visu viņš paņēma; viņš paņēma arī tās zelta priekšturamās bruņas, ko Salamans bija taisījis.
10 Te dongah te rhoek yueng la manghai Rehoboam loh rhohum photling a saii tih manghai im kah thohka aka tawt, imtawt mangpa kut ah a khueh.
Un ķēniņš Rekabeams taisīja viņu vietā priekšturamās vara bruņas un tās iedeva pils karavīru virsniekiem rokā, kas vakti turēja priekš ķēniņa nama durvīm.
11 Manghai te BOEIPA im la a caeh dingdoeng vaengah imtawt rhoek khaw cet uh tih photling te a bai uh. Te phoeiah imtawt kah tanhnaem la a thak uh.
Kad nu ķēniņš Tā Kunga namā gāja, tad tie pils karavīri nāca un tās nesa, un pēc tie tās atnesa atpakaļ pils karavīru kambarī.
12 Amah a kunyun van dongah BOEIPA kah thintoek khaw anih lamloh mael tih a bawtnah hil phae pawh. Tedae Judah ah khaw ol then om pueng.
Un kad tas pazemojās, tad Tā Kunga bardzība no tā novērsās, ka Viņš to pavisam neizdeldēja; jo iekš Jūda vēl bija kāds labums,
13 Manghai Rehoboam tah Jerusalem ah cak tih sawmli kum khat a lo ca hil manghai. Rehoboam a manghai van neh Jerusalem khopuei ah kum hlai rhih manghai. Te tah Israel koca boeih lamloh amah ming pahoi khueh ham ni BOEIPA loh a coelh. Rehoboam manu ming tah Ammoni Naamah ni.
Un ķēniņš Rekabeams stiprinājās Jeruzālemē un valdīja. Jo Rekabeams bija četrdesmit vienu gadu vecs, kad tas palika par ķēniņu un valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemē, tai pilsētā, ko Tas Kungs no visām bija izredzējis, tur likt Savu vārdu, un viņa mātei bija vārds Naēma, Amoniete.
14 Tedae BOEIPA te toem hamla a lungbuei a cikngae pawt dongah boethae a saii.
Un viņš darīja ļaunu, jo viņa sirds nebija pastāvīga, To Kungu meklēt.
15 Rehoboam kah olka a kung neh a doong te tonghma Shemaiah olka, khohmu Iddo kah a khuui dongah Rehoboam kah caemtloek neh Jeroboam kah a tue boeih neh a daek uh moenih a?
Un tie stāsti par Rekabeamu, gan pirmie, gan pēdējie, tie rakstīti pravieša Šemajas un redzētāja Idus grāmatās, radu rakstos. Un Rekabeama un Jerobeama kari nemitējās visā viņu mūžā.
16 Rehoboam khaw a napa rhoek taengla a khoem uh vaengah tah David khopuei ah a up uh. Te phoeiah a capa Abijah te anih yueng la manghai.
Un Rekabeams aizmiga pie saviem tēviem un tapa aprakts Dāvida pilī; un Abija, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
