Malakhi 1

1 Malakhi khae hoiah Sithaw ih lok Israel kaminawk khaeah angzoh.

Tā Kunga vārda spriedums par Israēli caur Malahiju.

2 Angraeng mah, Nangcae to kang palung, tiah thuih. Toe nangcae mah loe, Kawbangah maw kaicae hae nang palung? tiah na thuih o. Angraeng mah, Esau loe Jakob ih amya na ai maw? tiah thuih: toe Jakob ni ka palung,

Es jūs esmu mīlējis, saka Tas Kungs; bet jūs sakāt: kā Tu mūs esi mīlējis? Vai Ēsavs nav Jēkabam brālis? Saka Tas Kungs; tomēr Es Jēkabu mīlēju

3 Esau loe ka hnukma, anih ih mae hoi qawk ah a toep ih ahmuennawk to tasuinawk ohhaih praezaek ahmuen ah kang coengsak.

Un Ēsavu Es ienīdēju un viņa kalnus darīju par posta vietu un viņa mantas tiesu priekš šakāļiem tuksnesī.

4 Edom mah, Kaicae loe kamtang o, toe kam laem o moe, kapong sut ahmuen to ka sak o let han, tiah thuih; toe misatuh kaminawk ih Sithaw mah, Nihcae mah sah o ngawn tih, toe kai mah ka phraek pae han; prae loe kahoih ai kaminawk ih prae, tiah kawk ueloe, to kaminawk loe dungzan Angraeng palungphuihaih thungah om o tih.

Un jebšu Edoms sacītu: mēs esam salauzti, tomēr tās posta vietas atkal gribam uztaisīt, - tad Tas Kungs Cebaot saka tā: tie uztaisīs, bet Es noārdīšu, un tos nosauks par bezdievības robežām un par ļaudīm, par ko Tas Kungs mūžīgi dusmo.

5 Nangmacae mah mik hoi na hnuk o naah, Angraeng lensawkhaih loe Israel ramri tasa bang khoek to oh bae hae, tiah na thui o tih, tiah thuih.

Un jūsu acis to redzēs, un jūs sacīsiet: Tas Kungs pagodināsies pāri pār Israēla robežām. -

6 Capa mah ampa to saiqat moe, tamna mah angmah ih angraeng to saiqat: Aw, kai ih ahmin patoek, nangcae qaimanawk, misatuh kaminawk ih Angraeng mah, Kai loe ampa ah ka oh, toe kai saiqat paek kami na oh o maw? Kai loe Angraeng ah ka oh, toe kai zii kami na oh o maw? tiah thuih. Nangcae mah, Kaicae mah nang ih ahmin to kawbangah maw khet ka patoek o? tiah na thuih o.

Dēlam būs godāt savu tēvu, un kalpam savu kungu. Ja Es esmu Tēvs, kur ir Mans gods? Un ja Es esmu Kungs, kur ir Mana bijāšana? saka Tas Kungs Cebaot uz jums priesteriem, Mana Vārda nicinātajiem; bet jūs sakāt: kā tad mēs nicinājam Tavu Vārdu?

7 Panuet thok takaw to ka hmaicam ah nang paek o; toe nangcae mah kawbang maw panuet thok ah kang sak o? tiah na thuih o. To tiah lok na thuih o naah, Angraeng ih caboi to nam hnong o sak boeh.

Jūs nesat uz Manu altāri sagānītu maizi. Tad jūs sakāt: ar ko mēs Tevi sagānījām? Ar to, ka jūs sakāt: Tā Kunga galds nav cienījams.

8 Mik kamaeng moinawk to angbawnhaih ah na paek nahaeloe, sakpazaehaih ah om mak ai maw? Khokkhaem moi hoi kangoi moinawk to na sin o nahaeloe, sakpazaehaih ah om mak ai maw? To moinawk to prae ukkung hanah sin pae o noek ah! Nangcae nuiah anih palung anghoe tih maw? Nangcae to anih mah talawk tih maw? tiah misatuh kaminawk ih Angraeng mah thuih.

Jo kad jūs ko aklu atnesat upurēt, tad tas jums nav nelabs, un ja jūs ko tizlu vai vāju atnesat, tad tas nav nelabs. Atnesat to jel savam valdītājam, vai viņam pie tevis būs labs prāts, jeb vai viņš tavu vaigu žēlīgi uzlūkos? saka Tas Kungs Cebaot.

9 Vaihi Sithaw mah aicae tahmen hanah, Sithaw khaeah tahmen hnikhaih lawk to thui oh: to tiah na hnik o haih rang hoiah anih mah nangcae to talawk tih maw? tiah misatuh kaminawk ih Angraeng mah thuih.

Nu tad pielūdziet jel Dieva vaigu, lai Viņš mums ir žēlīgs. No jūsu rokas tas noticis: vai tad Viņš jūsu vaigu žēlīgi uzskatīs? saka Tas Kungs Cebaot.

10 Nangcae thungah mi mah maw kai ih thok to khaa tih? Nangcae mah tidoeh avang ai ah Ka hmaicam nuiah hmai to tik o hmah: nangcae nuiah palung kang hoe ai, nangcae ih ban hoi na tathlang o ih hmuen doeh ka talawk mak ai, tiah misatuh kaminawk ih Angraeng mah thuih.

Kaut jel kāds būtu jūsu starpā, kas durvis aizslēdz, lai jūs velti uguni neiededzinājāt uz Mana altāra; Man nav labs prāts pie jums, saka Tas Kungs Cebaot, un tas upuris no jūsu rokām Man nepatīk.

11 Ni tacawthaih hoi niduem khoek to Gentel kaminawk salakah Ka hmin lensawkhaih to om tih; prae kaminawk boih khaeah ka hmin lensawk han oh pongah, ka hmin ohhaih ahmuen kruekah hmuihoih thlaekhaih hoi kaciim hmuenpaekhaih to sah o tih, tiah misatuh kaminawk ih Angraeng mah thuih.

Jo no saules uzlēkšanas līdz noiešanai Mans Vārds ir paaugstināts starp tautām, un ikkatrā vietā Manam Vārdam top kvēpināts un šķīsts upuris atnests. Jo Mans Vārds ir liels starp tautām, saka Tas Kungs Cebaot.

12 Toe nangcae mah loe to hmuen to panuet thok ah na sak o lat, Angraeng ih caboi loe panuet thoh; anih ih thingthai hoi moi doeh panuet thoh, tiah na thuih o.

Bet jūs to sagānat, sacīdami: Tā Kunga galds, tas ir sagānīts, un viņa ienākumu riebj baudīt.

13 Nangcae mah, Khenah, kang pho o parai boeh! tiah na thuih o moe, hnah na uengh o thuih, tiah misatuh kaminawk ih Angraeng mah thuih. Ahmaa kaom, khokkhaem, kangoi moinawk to hmuenpaekhaih ah na sin o, ban hoi na sin o ih hmuennawk to ka talawk han maw? tiah misatuh kaminawk ih Angraeng mah thuih.

Un jūs sakāt: redzi, kāds grūtums! Un nebēdājat par to, saka Tas Kungs Cebaot, jūs atnesat, kas ir laupīts, un kas tizls un vājš, un tā upurējat upuri. Vai tas Man var patikt no jūsu rokas? saka Tas Kungs.

14 Lokkamhaih a sak pacoengah, tuu khongkha thungah tuu tae maeto a tawnh e, amsawnlok thuihhaih hoiah Angraeng khaeah coek koi kaom tuu paek kami loe kasae tongh nasoe: Kai loe lensawk Siangpahrang ah ka oh, kai ih ahmin loe zit thoh, tiah Sithaw panoek ai kaminawk mah thuih o, tiah misatuh kaminawk ih Angraeng mah thuih.

Nolādēts tas blēdis, kam savā ganāma pulkā ir auniņš, un kas sola un upurē Tam Kungam ko maitātu! Jo Es esmu liels Ķēniņš, saka Tas Kungs Cebaot: un Mans Vārds ir bijājams starp tautām.