Jeremiah 49
1 Ammon kaminawk kawng pongah, Angraeng mah hae tiah thuih; Israel loe capa tawn ai maw? Qawktoepkung tawn ai ah maw a oh? To tih nahaeloe tipongah nihcae ih siangpahrang mah Gad acaeng to qawk ah lak moe, anih ih kaminawk vangpui thungah khosak o loe?
Pret Amona bērniem Tas Kungs tā saka: vai tad Israēlim nav bērnu, vai viņam nav mantinieka? Kāpēc tad Malkoms ir Gada mantinieks, un viņa ļaudis dzīvo šajās pilsētās?
2 To pongah khenah, Ammon kaminawk ohhaih Rabbah ah misa angtukhaih lok thaihaih atue to pha tih; to ahmuen loe tapop cuu ih ahmuen kamro ah om ueloe, a canunawk to hmai hoiah thlaek o tih, tiah Angraeng Sithaw mah thuih; to naah Ammon mah toep han koi hmuen to Israel mah toep tih boeh, tiah Angraeng mah thuih.
Tādēļ redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka Es pār Amona Rabu likšu dzirdēt kara brēkšanu, un tā taps par gruvešu kopu, un viņas apkārtēji ciemi taps ar uguni sadedzināti. Un Israēls iemantos savus mantotājus, saka Tas Kungs.
3 Aw Heshbon hang ah, Ai loe amro boeh! Nangcae Rabbah canunawk, kazii to angzaeng oh; qah oh loe sipae taengah ahnuk ahmaa cawn oh, nihcae ih siangpahrang loe angmah ih qaimanawk, angraengnawk hoi nawnto misong ah caeh tih boeh.
Kauc, Hešbona, jo Aja ir postīta; kauciet, Rabas meitas, apjoziet maisus, vaidiet un skraidiet apkārt gar mūriem, jo Malkoms ies cietumā ar visiem saviem svētītājiem un lielkungiem.
4 Kai tuk hanah mi maw angzo tih, tiah kathui, a tawnh o ih hmuenmae oephaih hoiah hnukbang ah amlaem canunawk, tipongah athii longhaih ah kaom azawn to nam oek o haih loe?
Ko tu lielies ar savām ielejām? Tavas ielejas ir pārplūdušas, tu atkāpēja meita, kas paļaujies uz savām mantām (un saki): kas celsies pret mani?
5 Khenah, na nuiah tasoehhaih phaksak hanah, na taengah kaom kaminawk to kang patoeh han, tiah misatuh kaminawk ih Angraeng mah thuih; nangcae to na haek o boih tih, mi mah doeh kamhet kaminawk to tacuu let mak ai.
Redzi, saka Tas Kungs Dievs Cebaot, es pār tevi vedīšu bailes no visiem, kas ir ap tevi; jūs tapsiet izdzīti, ikkatrs taisni projām, un neviena nebūs, kas tos bēdzējus sapulcina.
6 To pacoengah ni, Ammon kaminawk to misong thung hoiah ka zaeh let han, tiah Angraeng mah thuih.
Bet pēclaikā Es vedīšu atpakaļ Amona bērnu cietumniekus, saka Tas Kungs.
7 Edom kawng pongah, misatuh kaminawk ih Angraeng Sithaw mah hae tiah thuih; Teman ah palunghahaih om ai boeh maw? Palungha kaminawk mah paek ih poekhaih loe anghmat boeh maw?
Pret Edomu Tas Kungs Cebaot tā saka: vai tad gudrības vairs nav Temanā? Vai padoms iznīcis pie tiem prātīgiem?
8 Nangcae Dedan ah kaom kaminawk, hnuk angqoi oh, cawn oh loe, kathuk ahmuen ah anghawk oh; Esau thuitaekhaih ni, amrohaih to na nuiah ka phaksak han.
Vai viņu gudrība izzudusi? Bēdziet, griežaties, slēpjaties, Dedana iedzīvotāji, jo Es vedu nelaimi pār Ēsavu viņa piemeklēšanas laikā.
9 Misurthaih pakhrik kaminawk mah athaih pakhrik han ih nangcae khaeah angzoh o naah, misurthaih pakhrik boih ai ah zetta anghmat o sak na ai maw? Paquk hanah aqum ah kamqu angzoh naah doeh a koeh ih hmuen khue na ai maw paquk?
Ja vīna lasītāji tev būtu uznākuši, tad tie kādus ķekarus būtu atstājuši; kad zagļi būtu nākuši naktī, vai tie nebūtu samaitājuši pēc vajadzības?
10 Toe Esau ih khukbuen to ka khram pae han; anih anghawkhaih ahmuen to kam tuengsak han, anih loe anghawk thai mak ai; a caanawk, angmah ih nawkamyanawk hoi a imtaeng kaminawk to amro o ueloe, angmah to doeh anghmaa angtaa tih.
Bet Es Ēsavu esmu atsedzis, Es viņa slepenās vietas esmu atklājis, ka tas nevarēs apslēpties; viņa dzimums ir postīts un viņa brāļi un viņa kaimiņi, un to vairs nav.
11 Amno ampa tawn ai nawktanawk to caehtaak ah; nihcae to ka khetzawn han; nangcae khae kaom lamhmainawk mah kai hae oep o nasoe.
Atstāj savus bāriņus, tad Es tos uzturēšu dzīvus, un savas atraitnes, lai tās cerē uz Mani.
12 Angraeng mah hae tiah thuih; Khenah, boengloeng naek han krah ai kaminawk mah mataeng doeh palung ka phuihaih boengloeng to nae o nahaeloe, nangcae loe danpaek ai ah na om o tih maw? Danpaek ai ah na loih o mak ai, palung ka phuihaih boengloeng to na nae o tangtang tih.
Jo tā saka Tas Kungs: redzi, kam tiesa nebija biķeri dzert, tiem tiešām jādzer, vai tad tu paliksi bez sodības? Tu nepaliksi bez sodības, bet tu tiešām dzersi.
13 Bozrah prae loe amrohaih, kasaethuihaih, pong suthaih hoi tangoenghaih ah om tih; vangpuinawk doeh dungzan khoek to amro poe hanah, lokkamhaih to ka sak boeh, tiah Angraeng mah thuih.
Jo Es esmu zvērējis pie Sevis paša, saka Tas Kungs, ka Bocrai būs tapt par posta vietu, par apsmieklu, par tuksnesi un par lāstu, un visas viņas pilsētas taps par mūžīgiem tuksnešiem.
14 Angraeng hanghaih lok to ka thaih boeh; Nawnto angpop oh, Edom tuk hanah angzo oh loe misatuk hanah angthawk oh! tiah a thuih.
Es esmu dzirdējis ziņu no Tā Kunga, un vēsts ir sūtīta tautām: sapulcinājaties un nāciet pret viņu un ceļaties karā.
15 Khenah, nang loe Sithaw panoek ai kaminawk salakah kathoeng kae acaeng kami hoi kami mah patoek ih kami ah kang ohsak han.
Jo redzi, Es tevi mazu daru tautu starpā, nicinātu pie cilvēkiem.
16 Thlung salakah kaom kaminawk hoi maesang ah kaom kaminawk, zit kaom khosakhaih hoi palung thung ih nam oek o haih mah, ang ling o boeh; tahmu baktiah sang parai ah tabu na boh o langlacadoeh, to ahmuen hoiah kang pakhrak o tathuk han, tiah Angraeng mah thuih.
Bailes no tevis tevi pievīlušas, un tava sirds lepnība, tāpēc ka tu dzīvo klints plaisumos un mīti uz augstiem kalniem. Jebšu tu savu ligzdu tik augsti taisītu kā ērglis, tomēr Es tevi no turienes nogrūdīšu, saka Tas Kungs.
17 Edom loe amrohaih ah om tih; anih taengah caeh kaminawk boih dawnrai o tih; a tongh ih raihaihnawk boih pongah minawk mah kasae thui o tih.
Tā Edoms būs par tuksnesi, visi, kas viņam ies garām, iztrūcināsies un svilpos par visām viņa mokām;
18 Anih loe Sodom hoi Gomorrah, a taeng ih kamro vangpuinawk baktiah oh pongah, to ah kami om mak ai, mi kawbaktih doeh a thungah om mak ai, tiah Angraeng mah thuih.
Tā kā Sodoma un Gomora ir apgāztas līdz ar saviem kaimiņiem, saka Tas Kungs, tā tur neviens nedzīvos, un cilvēka bērns tur nemitīs.
19 Khenah, kaipui mah rawkcak pakronghaih ahmuen ah phak hanah, Jordan vapui ih taw thung hoiah angzoh baktih toengah, misa angzoh naah, kaimah Edom to a ohhaih ahmuen hoiah ka cawnsak ving han; Edom nuiah suek han qoih ih kami loe mi aa? Kai baktih mi maw kaom? Mi mah maw kai han atue khaek pae thai tih? Kawbaktih tuutoep kami maw ka hmaa ah angdoe thaih? tiah a thuih.
Redzi, viņš ceļas kā lauva no Jardānes vareniem biezumiem pret stipriem dzīvokļiem; jo Es viņu no turienes piepeši aizdzīšu, un kas izredzēts, to Es pār to celšu. Jo kas ir tāds kā Es, un kas Mani sauks tiesā, un kas ir tas gans, kas Manā priekšā pastāvēs?
20 To pongah Angraeng mah Edom tuk han atimhaih hoi Teman ah kaom kaminawk tuk han poekhaih to tahngai oh; anih mah thacak ai tuucaa to la pae ving ueloe, nihcae ohhaih ahmuen to amrosak tih.
Tāpēc klausiet Tā Kunga padomu, ko Viņš nospriedis par Edomu, un Viņa domas, ko Viņš nodomājis par Temana iedzīvotājiem. Tiešām, viņus aizvedīs kā ganāmā pulka jērus; tiešām, viņu ganības iztrūcināsies par viņiem.
21 Nihcae amtimhaih atuen pongah long hae tasoeh tih; nihcae qahhaih lok loe tuipui kathim khoek to amthang tih.
Zeme trīcēs no viņu krišanas trokšņa; kliegšana, viņas balss būs dzirdama pie niedru jūras.
22 Khenah, anih loe angzo tanghang tih, tahmu baktiah azawk ueloe, Bozrah vangpui nuiah pakhraeh payueng tih; to naah Edom kaminawk ih palungthin loe nawkta tapen nathuem ih nongpata poekhaih palungthin baktiah om tih.
Redzi, viņš celsies un skries kā ērglis un izplētīs savus spārnus pār Bocru. Un Edoma vareno sirds būs tai dienā kā sievas sirds bērnu sāpēs.
23 Damaska kawng pongah, Harmath hoi Arpad loe tamthang kasae to thaih hoi moe, azathaih tongh hoi boeh; tuipui khoek to palungsethaih to oh pongah, monghaih om thai ai.
Pret Damasku: Hamata un Arpada kaunas; tās izbijušās, tāpēc ka dzirdējušas bailīgu ziņu; jūrmalā ir bailes, ka nevar dusēt.
24 Damaska loe thaboeng sut moe, cawnh ving hanah angqoi boeh; anih loe tasoehhaih hoiah oh; anih loe nongpata caa oh nathuem ih kana panoek baktiah, patanghaih hoi palungsethaih mah naeh.
Damaskus ir noguris, ir griezies uz bēgšanu, drebuļi to sagrābuši, bailība un sāpes to sagrābušas kā sievu, kas dzemdē.
25 Canghnii ah kang hoehaih vangpui hoi pakoehhaih vangpui doeh anghmat mak ai!
Kā? Vai tā nu nav atstāta, tā slavenā pilsēta, Mana prieka pilsēta?
26 To pongah anih ih thendoengnawk loe angmacae ih loklam ah amtimh o tih, misatuh kaminawk doeh to niah dueh o boih tih, tiah Angraeng Sithaw mah thuih.
Tāpēc viņas jaunekļi kritīs pa viņas ielām, un visi karavīri taps izdeldēti tai dienā, saka Tas Kungs Cebaot.
27 Damaska vangpui sipae to hmai hoiah ka thlaek han, to naah Ben-Hadad ohhaih ahmuen to hmai mah kang boih tih, tiah a thuih.
Un es iededzināšu uguni Damaskus mūros, un tas norīs BenHadada skaistos namus. -
28 Kedar hoi Babylon siangpahrang Nebuchadnezzar mah naeh ih Hazor siangpahrang ukhaih prae kawng pongah, Angraeng mah hae tiah thuih; Angthawk oh, Kedar ah caeh oh tahang ah loe, ni angzae bang ih kaminawk to hum ah.
Pret Ķedaru un Hacora valstīm, ko Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, sakāva, Tas Kungs tā saka: ceļaties, ejat pret Ķedaru, un postait austruma bērnus.
29 Nihcae ih kahni imnawk, tuunawk, angmacae im pakaahaih kahninawk, laomnawk hoi tahnongsawk hrangnawk boih, angmacae hanah la o boih tih; ahmuen kruekah zithaih to oh! tiah kaminawk mah nihcae to hang o thui tih.
Tie paņems viņu dzīvokļus un ganāmos pulkus, viņu teltis un visus viņu rīkus, un aizvedīs sev viņu kamieļus un izsauks pār tiem: briesmas visapkārt!
30 Aw Hazor ah kaom kaminawk, Ahmuen kangthla ah cawn oh! Kathuk ahmuen ah om oh, tiah Angraeng mah thuih; Babylon siangpahrang Nebuchadnezzar mah nang hum han pacaenghaih lok to thuih boeh.
Bēdziet, skrieniet ātri, paslēpjaties, Hacora iedzīvotāji, saka Tas Kungs! Jo Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, pret jums nospriedis padomu un pret jums nodomājis domas.
31 Angthawk oh, mawnhaih om ai acaeng, khongkha hoi thok takraenghaih om ai, angmabueng khosah kami ohhaih ahmuen ah caeh oh! tiah Angraeng mah thuih.
Ceļaties, ejat pret tiem ļaudīm, kas mierīgi un droši dzīvo, saka Tas Kungs, kam nedz durvju, nedz aizšaujamo, - tie dzīvo par sevi.
32 Anih ih tahnongsawk hrangnawk to lomh pae o ueloe, a tawnh o ih tahnongsawk hrangnawk hoi maitawnawk doeh lomh pae o tih; angthla koek taki taket ah kaom kaminawk to takhi ah ka haeh phaeng han; ahmuen kruek hoiah nihcae amrohaih to ka phaksak han, tiah Angraeng mah thuih.
Viņu kamieļi būs par laupījumu, un viņu lielie ganāmie pulki taps aizvesti. Un Es izkaisīšu visos vējos tos, kam apcirptas bārdas, un no visām pusēm Es pār viņiem atvedīšu samaitāšanu, saka Tas Kungs.
33 Hazor prae loe tasuinawk paqaihhaih ahmuen ah angcoeng ueloe, dungzan ah pong rup tih boeh; mi doeh to ahmuen ah om mak ai, a thungah kami mi doeh om mak ai, tiah Angraeng Sithaw mah thuih.
Un Hacors būs par mājas vietu tuksneša zvēriem un postā(neauglīgu vietu) mūžam; tur neviens nedzīvos, cilvēka bērns tur nemitīs.
34 Judah siangpahrang Zedekiah angraeng ah oh tangsuek naah, Elam kawng pongah tahmaa Jeremiah khaeah angzo, Angraeng ih lok loe,
Šis ir Tā Kunga vārds, kas notika uz pravieti Jeremiju pret Elamu, Cedeķijas, Jūda ķēniņa, valdīšanas iesākumā, sacīdams:
35 misatuh kaminawk ih Angraeng Sithaw mah, Khenah, Elam thacak koekhaih, kalii to ka khaeh pae han, tiah thuih.
Tā saka Tas Kungs Cebaot: redzi, Es salauzīšu Elama stopu, viņa stiprāko varu.
36 Van ahmuen palito bang hoiah takhi palito Elam nuiah kang zoh haih moe, takhi palitonawk thungah nihcae to ka haeh phaeng han; Elam mah misong ah caeh ai ih prae maeto doeh om mak ai.
Un Es vedīšu pār Elamu tos četrus vējus no tām četrām debess malām, un Es tos izkaisīšu šinīs vējos, un tautas nebūs, kurp nenāks Elama aizdzītie.
37 Elam kaminawk to angmacae misanawk hmaa hoi nihcae hinghaih pakrong kaminawk hmaa ah tasoehhaih ka tongsak moe, kanung parai palung ka phuihaih hoi amrohaih to nihcae nuiah ka phaksak han; nihcae ka hum boih ai karoek to nihcae hnukah sumsen hoiah ka patom han, tiah Angraeng mah thuih:
Un Es izbiedināšu Elamu viņa ienaidnieku priekšā un to priekšā, kas meklē viņa dvēseli, un vedīšu pār tiem ļaunumu, savas dusmības karstumu, saka Tas Kungs; un Es sūtīšu zobenu tiem pakaļ, tiekams tiem būšu galu darījis.
38 Elam ah kaimah ih angraeng tangkhang to ka pahnut moe, anih ih siangpahrang hoi angraengnawk to ka hum han, tiah Angraeng mah thuih.
Un Es celšu Savu goda krēslu Elamā un iznīcināšu no turienes ķēniņu un lielkungus, saka Tas Kungs.
39 Toe hmabangah loe misong thungah kaom Elam kaminawk to ka hoih let han, tiah Angraeng mah thuih.
Bet pēclaikā Es vedīšu atpakaļ Elama cietumniekus, saka Tas Kungs.
