Genesis 19
1 Van kami hnik loe duembang ah Sodom vangpui ah angzoh hoi; to naah Lot loe Sodom vangpui khongkha ah anghnut; Lot mah nihnik to hnuk hanah angthawk moe, mikhmai long ah kuep tathuk.
Un tie divi eņģeļi vakarā nonāca Sodomā, un Lats sēdēja Sodomas vārtos. Un tos ieraudzījis Lats cēlās un gāja tiem pretī un nometās uz savu vaigu pie zemes
2 Anih mah, Khenah, ka Angraeng hnik, vaihi na tamna im ah angzo hoi ah; khok amsae hoih loe, duem to iip hoi ah; khawnbang khawnthaw ah angthawk hoih loe caeh hoih, tiah a naa. Nihnik mah, To tih na ai, Kaihnik loe qum puek loklam ah ka oh hoi han, tiah a naa.
Un sacīja: redzi, mani kungi, ņemiet lūdzami mājas vietu pie sava kalpa un palieciet šo nakti un mazgājiet savas kājas; tad rītā cēlušies varat iet savu ceļu. Un tie sacīja: nē, bet mēs gribam palikt pa nakti uz ielas.
3 Toe anih mah pacae khruek pongah, anih hnuk ah bang hoi moe, anih imthung ah akun hoi; nihnik hanah caak koi, taeh thuh ai ih takaw to patoem pae moe, a caak hoi.
Bet viņš tos lūgdams lūdza, lai tie pie viņa mājotu; un tie iegāja viņa namā, un viņš tiem taisīja mielastu, cepdams neraudzētas karašas, un tie ēda.
4 Toe nihnik iip hoi ai naah, Sodom vangpui thung ih kaminawk, thendoeng hoi mitongnawk, ahmuen kruek ih kaminawk mah, im to takui o khoep.
Pirms ne kā tie apgūlās, Sodomas pilsētas ļaudis apstāja to namu, jauni un veci, viss tas pulks no visām malām,
5 Nihcae mah Lot to kawk o moe, anih khaeah, Vai qum ah na im ah katoem nongpanawk loe naa ah maw oh o? Kaicae khaeah na patoeh ah, ka zae o haih han vop, tiah a naa o.
Un aicināja Latu un sacīja uz to: kur tie vīri, kas šo nakti pie tevis nākuši? Izved tos pie mums ārā, ka tos atzīstam.
6 Lot loe nihcae khaeah tasa bang ah caeh moe, a hnuk bang ih thok to khah pacoengah,
Tad Lats izgāja pie tiem ārā priekš durvīm, un aizslēdza durvis aiz sevis un sacīja:
7 nihcae khaeah, Nawkamyanawk, tahmenhaih hoi to baktih kasae hmuen to sah o hmah.
Brāļi, nedariet jel tādu grēku.
8 Khenah, nongpa hoi iip vai ai canu hnetto ka tawnh; nihnik to nangcae khaeah kang zoh haih han, na koeh o ih baktiah sah oh; toe hae kami hnik loe kawbang doeh sah o hmah; nihnik loe ka imphu tlim ah kabuep angvin ni, tiah a naa.
Redziet, man ir divas meitas, kas nav atzinušas vīra, tās izvedīšu pie jums, un dariet ar tām, kā patīk, - tikai šiem vīriem nedariet nekā, jo tāpēc tie nākuši mana jumta pavēnī.
9 Nihcae mah, Hnuk angnawn ah, tiah naa o. To pacoengah nihcae mah, Nang loe hae ah angvin ah ni nang zoh, toe vaihi loe lokcaekkung ah oh han na koeh; nihnik pong kanung kue ah nangmah to kang sak o lat han, tiah a naa o. Lot to hmaang o moe, thok to phraek hanah a caeh o.
Tad tie sacīja: atkāpies nost! Un tie sacīja: šis viens ir atnācis kā svešinieks un grib valdīt? Nu tev vairāk ļauna darīsim nekā viņiem.
10 Toe van kami hnik loe ban payangh hoi moe, Lot to imthung ah zaeh hoi pacoengah, thok to khah hoi khoep.
Un mākdamies tie mācās virsū tam vīram, Latam, un nāca durvis uzlauzt. Bet tie vīri izstiepa ārā savu roku un ierāva Latu pie sevis namā un aizslēdza durvis,
11 Nihnik mah kathoeng kalen tih ai, thok taengah kaom, kaminawk to mikmaengsak boih pongah, nihcae loe thok pakrong naah angpho o.
Un apstulboja tos ļaudis priekš nama durvīm, mazos un lielos, tā ka tie piekusa pēc durvīm grābstīdamies.
12 To ih kami hnik mah Lot khaeah, Hae ahmuen ah na imthung takoh kaminawk oh o vop maw? Vangpui thung kaom, na canu ih sava, na capanawk, na canunawk to hae ahmuen hoi tacawt haih boih lai ah.
Tad tie vīri sacīja uz Latu: vai tev še vēl kāds znots vai dēli vai meitas vai cits kāds, kas tev pieder šai pilsētā, - izved tos no šās vietas.
13 Hae ahmuen hae ka phraek hoi han boeh; hae ih kaminawk hanghaih lok Angraeng ih naa ah koi sut boeh pongah, hae vangpui hae phraek hanah ang patoeh boeh, tiah a naa.
Jo mēs samaitāsim šo vietu, tāpēc ka tā brēkšana par viņu ir liela Tā Kunga priekšā, un Tas Kungs mūs ir sūtījis to samaitāt.
14 To pongah Lot loe tacawt moe, a canu kazu haih, a canu ih sava khaeah, Angthawk ah loe, hae ahmuen hoiah tacawt hoi lai ah; Angraeng mah hae vangpui hae phrae tih boeh, tiah a naa. Toe a canu ih sava hnik mah loe tamhnuilok thuih rumram ih lok tok mue, tiah a poek hoi.
Un Lats izgāja un runāja uz saviem znotiem, kas viņa meitas gribēja apņemt, un sacīja: ceļaties un ejat ārā no šās vietas, jo Tas Kungs samaitās šo pilsētu. Bet tiem znotiem viņš izlikās tā kā smieklus runājot.
15 Khodai naah loe, van kami hnik mah Lot khaeah, Karangah angthawk ah loe, hae ah kaom na zu hoi na canu hnik to kawk ah; to tih ai nahaeloe hae vangpui zaehaih mah na pha thuih moeng tih, tiah a naa.
Un kad gaisma ausa, tad tie eņģeļi Latu skubināja sacīdami: celies, ņem savu sievu un savas divas meitas, kas tev ir, ka tu neietu bojā šīs pilsētas noziegumā.
16 Angtawt hnung parai pongah, Angraeng mah nihcae to tahmen, to naah van kami hnik mah Lot ih ban, a zu hoi a canu hnik ih ban to patawnh pae, vangpui tasa bang khoek to zaeh moe, caeh haih.
Bet viņš kavējās; un tie vīri satvēra viņa roku un viņa sievas roku un viņa divēju meitu roku, tāpēc ka Tas Kungs viņu žēloja, un tie to izveda un to palaida ārpus pilsētas.
17 Nihcae to vangpui tasa bang khoek to zaeh pacoengah loe anih mah, Na hing o hanah cawn oh, hnukbang angqoi o hmah loe, azawn ah doeh anghak o hmah, mae nuiah cawn oh; to tih ai nahaeloe na dueh o moeng tih, tiah a naa.
Un kad tie tos bija izveduši ārā, tad viņš sacīja: Izglāb jel savu dzīvību, neskaties atpakaļ un nestāvi nekur šinī klajumā; glābies kalnā, ka neej bojā.
18 Toe Lot mah nihnik khaeah, Aw, ka angraeng, to tih na ai ni;
Un Lats sacīja uz tiem: ak nē, Kungs!
19 khenah, vaihi na tamna kai loe mikcuk naakrak ah ka oh pongah, nang tahmenhaih amtuengsak moe, ka hinghaih nang pathlung boeh; toe mae ah loe ka cawn thai ai; sethaih maeto ka tongh ueloe, ka dueh moeng tih.
Redzi jel, tavs kalps ir atradis žēlastību tavās acīs, un varen liela ir tava žēlošana, ko tu man esi darījis, izglābdams manu dzīvību; bet es nespēju glābties kalna galā, lai man ļaunums neuznāk un es nemirstu.
20 Khenah, vaihi cawnhhaih kanghnai daek ah vangpui tetta maeto oh, to ih vangpui tetta ah na cawnsak ah; (to vangpui loe tetta na ai maw?) to ah ka cawnh nahaeloe ka hinghaih loih tih, tiah a naa.
Redzi jel, šī pilsēta ir tuvu klāt, uz turieni bēgt, un tā ir maza; tur es gribu glābties, - vai tā nav maza? - Ka es palieku dzīvs.
21 Anih mah, khenah, nang thuih ih lok to ka tapom, nang hnik ih baktih toengah, to vangpui to ka phrae mak ai.
Un viņš uz to sacīja: redzi, arī šinī lietā es tevi esmu uzlūkojis, ka es nesamaitāšu to pilsētu, par ko tu esi runājis.
22 Toe to ah karangah cawn ah, to ahmuen na pha ai karoek to tidoeh ka sah thai mak ai, tiah a naa. To pongah to vangpui to Zoar, tiah ahmin sak.
Steidzies, glābies turp, jo es nekā nevaru darīt, tiekams tu uz turieni neesi nonācis. Tādēļ tās pilsētas vārdu sauc Coāru (t.i. maza).
23 Zoar vangpui thungah Lot akun naah loe, long nuiah ni tacawt boeh.
Saule uzlēca pār zemi, kad Lats nonāca Coārā.
24 To naah Angraeng mah van bang hoiah kaat hmai hoi kangqong hmai to Sodom hoi Gomorrah vangpui nuiah khotui baktiah angzohsak.
Un Tas Kungs lika līt sēram un ugunij uz Sodomu un Gomoru no Tā Kunga, no debesīm.
25 To vangpuinawk hoi nawnto azawn boih, vangpui thungah kaom kaminawk boih, long ah kamprawk akungnawk to amro boih.
Un viņš izpostīja tās pilsētas un visu to apgabalu un visus to pilsētu iedzīvotājus, ir zemes augļus.
26 Toe Lot zu loe hnukbang ah angqoi pongah, paloi tungah angcoeng ving.
Un viņa sieva skatījās atpakaļ un palika par sālsstabu.
27 Abraham loe khawnbang khawnthaw ah angthawk moe, Angraeng hmaa ah angdoethaih ahmuen ah caeh;
Un Ābraams cēlās it agri uz to vietu, kur viņš bija stāvējis priekš Tā Kunga vaiga,
28 Sodom hoi Gomorrah, azawn boih to doeng tathuk; khenah, hmaitikhaih ahmuen ih hmaikhue baktiah prae thung boih ah tacawt hmaikhue to a hnuk.
Un skatījās uz Sodomas un Gomoras pusi un uz visu to apgabalu, un redzi, dūmi cēlās no zemes, tā kā kāda cepļa dūmi.
29 Angraeng mah azawn ih vangpuinawk to phraek naah, Sithaw mah Abraham to pahnet ai, Lot ohhaih vangpui to phraek han oh naah doeh, kamro vangpui thung hoiah Lot to a loihsak.
Un notikās, kad Dievs šī apgabala pilsētas samaitāja, tad viņš pieminēja Ābrahāmu un izveda Latu no tā posta, kad viņš tās pilsētas izpostīja, kur Lats mita.
30 Lot loe Zoar vangpui thungah oh han zit pongah, Zoar vangpui thung hoiah tacawt moe, a canu hnik hoi nawnto mae nuiah khosak; a canu hnik hoi nawnto thlung khaw thungah oh.
Un Lats gāja no Coāras uz augšu un mita kalnos, un viņa divas meitas līdz ar viņu; jo viņam bija bail Coārā mist; un viņš dzīvoja kādā alā līdz ar savām abām meitām.
31 Nito naah loe a canu kacoeh mah, a canu kanawk khaeah, Aihnik ampa loe mitong boeh, long pum ah aihnik iih haih han angzo nongpa maeto doeh om ai boeh.
Un tā pirmdzimušā sacīja uz to jaunāko: mūsu tēvs ir vecs, un vīra nav virs zemes, kas pie mums nāktu pēc visas pasaules ieraduma.
32 Pa ih atii anghmat han ai ah, aihnik ampa to misurtui naesak si loe, anih to iip haih si, tiah a naa.
Nāc, dosim savam tēvam vīnu dzert un gulēsim pie tā un paturēsim dzīvu dzimumu no sava tēva.
33 To na aqum ah ampa to misurtui panaek hoi moe, canu kacoeh mah ampa to iih haih; a canu mah natuek naah maw iih haih moe, natuek naah maw angthawk taak, tito ampa mah panoek ai.
Un tās deva savam tēvam vīnu dzert tanī naktī, un tā pirmdzimušā nāca un gulēja pie sava tēva, un viņš to nenomanīja, kad tā apgūlās, nedz kad tā cēlās.
34 Khawnbang ah loe a canu kacoeh mah amnawk khaeah, Khenah, cangduem aqum ah pa to ka iih haih; vaiduem doeh misurtui naesak let si; anih khaeah nang caeh ah loe, pa ih atii anghmat han ai ah, nang doeh anih to iip haih toeng ah, tiah a naa.
Un no rīta tā pirmdzimušā sacīja uz to jaunāko: redzi, izgājušo nakti es esmu gulējusi pie sava tēva; dosim viņam arī šo nakti vīnu dzert, tad ieej tu un guli pie tā, ka dzimumu gādājam no sava tēva.
35 To naduem doeh ampa to misurtui panaek hoi let, canu kanawk loe angthawk moe, ampa to iih haih; natuek naah maw iih haih moe, natuek naah maw angthawk, tito ampa mah panoek ai.
Un tās arī tanī naktī deva savam tēvam vīnu dzert, un tā jaunākā cēlās un gulēja pie tā, un tas nenomanīja, kad tā apgūlās, nedz kad tā cēlās.
36 To pongah a canu hnik loe ampa ih caa to pomh hoi hmaek.
Un Lata abas meitas tapa grūtas no sava tēva.
37 Canu kacoeh mah capa maeto sak moe Moab, tiah ahmin phui; anih loe vaihni ni khoek to Moab kaminawk ih ampa ah oh.
Un tā pirmdzimušā dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Moabs, šis ir Moabiešu tēvs līdz šai dienai.
38 Canu kanawk mah doeh capa maeto sak moe Ben-Ammi, tiah ahmin phui; anih loe vaihni ni khoek to Ammon kaminawk ih ampa ah oh.
Un tā jaunākā dzemdēja arī dēlu un nosauca viņa vārdu Ben-Ammi: šis ir Amona bērnu tēvs līdz šai dienai.
