2 Samuel 15
1 To naah Absalom mah angmah hanah hrang hoi hrang lakok to sak moe, a hmaa ah kami quipangato cawnhsak.
Un pēc tam Absaloms sev sagādāja ratus un zirgus un piecdesmit vīrus, kas viņa priekšā skrēja.
2 Anih loe khawnbang khawnthaw ah angthawk moe, khongkha akunhaih loklam ah angdoet. Lokpunghaih oh naah siangpahrang khaeah lok takroek han angzo kaminawk boih to, Absalom mah angmah khaeah kawk moe, Nang loe naa vangpui ih kami maw? tiah a dueng. To kami mah, Na tamna kai loe Israel acaeng thung ih kami ni, tiah a naa.
Un Absaloms cēlās no rīta agri un nostājās ceļā pie vārtiem, un ja kam bija kāda tiesas lieta, par ko viņš pie ķēniņa nāca tiesāties, tad Absaloms to aicināja pie sevis un sacīja: no kuras pilsētas tu esi? Un kad tas sacīja: tavs kalps ir no šīs jeb tās Israēla cilts,
3 To naah Absalom mah anih khaeah, Khenah, na thuih ih lok loe hoih moe, toeng; toe na lok tahngai hanah siangpahrang ih kami midoeh om ai, tiah a naa.
Tad Absaloms uz to sacīja: redzi, tava lieta ir laba un taisna, bet tev nav izklausinātāja pie ķēniņa.
4 To pacoengah Absalom mah, Prae thungah kai hae lokcaekkung ah ka oh nahaeloe, lokpunghaih tawn kami hoi lokthuih han tawn kaminawk kai khaeah angzoh o naah, kai mah anih hanah katoeng ah lok ka caek pae han, tiah a naa.
Un Absaloms uz to sacīja: ak! Kas mani celtu par zemes soģi, lai, ja kam kāds strīdus vai tiesas lieta būtu, nāktu pie manis un es tam gādātu taisnību!
5 Mi kawbaktih kami doeh anih khaeah caeh moe, a hmaa ah akuep o naah, Absalom mah anih to ban hoiah pazut, anih to patawnh moe, a mok.
Un kad kāds pie viņa nāca un metās zemē, tad viņš izstiepa savu roku un to satvēra un to skūpstīja.
6 Absalom loe siangpahrang khae lokthuih han angzo Israel kaminawk boih khaeah to tiah sak; to pongah Israel kaminawk ih palungthin to lak thaih.
Tā Absaloms darīja visam Israēlim, kas pie ķēniņa nāca tiesāties. Tā Absaloms zaga sirdi Israēla vīriem.
7 Saning quipalito boeng naah loe, Absalom mah siangpahrang khaeah, Hebron ah ka caeh moe, ka sak ih Angraeng khaeah lokkamhaih baktih toeng ah ka sak han.
Un pēc četriem gadiem Absaloms sacīja uz ķēniņu: es gribu noiet un savu apsolījumu Hebronē izpildīt, ko es Tam Kungam solījis.
8 Na tamna kai Syria prae Geshur vangpui ah ka oh naah, Angraeng mah Jerusalem ah amlaemsak let nahaeloe, Hebron ah Angraeng to ka bok han, tiah lokkamhaih ka sak boeh, tiah a naa.
Jo tavs kalps ir solījumu solījis, kad es Gešurā Sīrijā dzīvoju, sacīdams: ja Tas Kungs mani tiešām vedīs atpakaļ uz Jeruzālemi, tad es kalpošu Tam Kungam.
9 Siangpahrang mah anih khaeah, Longhoihta hoiah caeh ah, tiah a naa. To pongah anih loe, Hebron ah caeh.
Tad ķēniņš uz to sacīja: ej ar mieru. Un viņš cēlās un gāja uz Hebroni.
10 To naah Absalom mah Israel prae boih ah tamquta hoi laicaehnawk to patoeh moe, Mongkah lok na thaih o naah, Absalom loe, Hebron ah siangpahrang ah oh, tiah thui oh, tiah a naa.
Un Absaloms sūtīja izlūkus pie visām Israēla ciltīm un sacīja: kad jūs dzirdēsiet trumetes skaņu, tad jums būs sacīt: Absaloms ir ķēniņš Hebronē.
11 Absalom loe Jerusalem ih kami cumvai hnetto hoi nawnto caeh; to kaminawk loe poekciimhaih hoiah caeh o, to ah kaom hmuen to tidoeh panoek o ai.
Un ar Absalomu gāja divsimt vīri no Jeruzālemes, kas bija aicināti, bet tie gāja savā vientiesībā un nezināja it nenieka.
12 Absalom mah David poekhaih kahoih paekkung, Gilo vangpui kami, Ahithophel mah angmah ih vangpui Giloh ah angbawnhaih sak naah, Absalom mah kawk. Absalom hnukbang kaminawk pop o aep aep pongah, tamquta hoiah sak pacaeng ih hmuen doeh pop aep.
Absaloms sauca arī Ahitofelu no Ģilus, Dāvida padoma devēju, no viņa pilsētas Ģilus, kad viņš upurus upurēja. Un dumpinieku derība palika stipra un ļaudis pulcējās un vairojās pie Absaloma.
13 To naah laicaeh maeto David khaeah angzoh moe, Israel kaminawk ih palungthin loe Absalom khaeah ni oh boih boeh, tiah a naa.
Tad nāca vēstnesis pie Dāvida un sacīja: visu Israēla vīru sirds pieķērusies Absalomam.
14 To naah David mah Jerusalem ah angmah hoi nawnto kaom a tamnanawk khaeah, Angthawk oh, cawn o si boeh; to tih ai nahaeloe aicae loe Absalom ih ban hoi a loih o mak ai boeh; Karangah caeh o si boeh; to tih ai nahaeloe aicae kae hanah karangah angzo o ueloe, aicae to hum pacoengah, vangpui doeh sumsen hoiah paro o boih tih boeh, tiah a naa.
Tad Dāvids sacīja uz visiem saviem kalpiem, kas pie viņa bija Jeruzālemē: ceļaties un bēgsim, citādi mums glābšanās nav priekš Absaloma; ejat steigšus, ka viņš steigdamies mūs nepanāk un nepadara mums nelaimi un nekauj to pilsētu ar zobena asmeni.
15 Siangpahrang ih tamnanawk mah, siangpahrang khaeah, Ka angraeng siangpahrang mah qoih ih hmuen to na tamnanawk mah sak han ka oh o coek boeh hmang, tiah a naa o.
Tad ķēniņa kalpi uz ķēniņu sacīja: tā kā mans kungs, tas ķēniņš, nodomā, redzi, mēs esam tavi kalpi.
16 Siangpahrang loe tacawt, to naah a imthung takoh boih a hnukah bang o. Toe zula hatonawk loe siangpahrang im khetzawn hanah a caeh taak.
Un ķēniņš izgāja ar visu savu namu kājām. Un ķēniņš atstāja desmit liekas sievas, to namu sargāt.
17 Siangpahrang tacawt naah, kaminawk boih anih hnukah bang o; nasetto maw kangthla ah a caeh o pacoengah, anghak o.
Tā nu ķēniņš ar visiem ļaudīm kājām izgāja un apstājās pie pēdējā nama.
18 A tamnanawk mah anih to hmabang ah caeh o taak; Kereth kaminawk, Peleth kaminawk, anih hnukah Gath prae hoi angzo Git kami cumvai taruktonawk mah, doeh siangpahrang to poeng o moe, anih hmaa ah caeh o.
Un visi viņa kalpi gāja viņam līdzās, ir visi Krieti un visi Plieti ir visi Gatieši, sešsimt vīri, kas viņam no Gatas bija līdz nākuši, tie gāja ķēniņa priekšā.
19 Siangpahrang mah Git kami Ittai khaeah, Tipongah kaicae khaeah nang zoh loe? Caeh loe Absalom siangpahrang khaeah om khae; nang loe prae kalah kami ah na oh moe, na prae thung hoi kaproeng tamna ah ni na oh.
Tad ķēniņš sacīja uz Itaju no Gatas. Kam tu arīdzan mums gribi iet līdz? Ej atpakaļ un paliec pie ķēniņa, jo tu esi svešinieks un tik ienācējs savā vietā.
20 Nang loe cangduem ah ni nang zoh vop; vaihniah kaicae hoi nawnto nam het han maw? tiah a naa. Kai loe caeh thaih karoek to ka caeh han pongah, nam nawkamyanawk to kawk loe, amlaem let ah; tahmenhaih hoi loktang loe na nuiah om nasoe, tiah a naa.
Vakar tu esi atnācis, vai man šodien tevi būs maldināt, mums iet līdz? Jo es eju, kur varēdams; ej atpakaļ un ved savus brāļus līdz atpakaļ; žēlastība un uzticība lai ir ar tevi.
21 Toe Ittai mah siangpahrang khaeah, Angraeng loe hing moe, ka angraeng siangpahrang nang, na hing baktih toengah, duekhaih maw, hinghaih maw, ka angraeng ohhaih kawbaktih ahmuen ah doeh, na tamna ka oh toeng han, tiah a naa.
Bet Itajus atbildēja ķēniņam un sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs dzīvs, un kā mans kungs, tas ķēniņš, dzīvs, - tai vietā, kur mans kungs, tas ķēniņš, būs, lai būtu vai uz nāvi vai uz dzīvību, tur būs tavs kalps arīdzan.
22 To naah David mah Ittai khaeah, Caeh ah, hmabang caeh ah, tiah a naa. To pongah Git acaeng Ittai loe, angmah hoi nawnto kaom kathoeng kalen kaminawk hoi nawnto caeh o poe.
Un Dāvids sacīja uz Itaju: nāc tad, iesim! Tā Itajus no Gatas gāja līdz ar visiem saviem vīriem un ar visiem bērniem, kas pie viņa bija.
23 Prae kaminawk boih qah o; a hnukbang kaminawk loe caeh o poe, siangpahrang Kidron vacong poeng pacoengah, kaminawk boih loe praezaek bangah caeh o.
Un visa zeme raudāja lielas raudas, un visi ļaudis gāja garām. Un ķēniņš gāja pāri pār Kidronas upi, un visi ļaudis gāja pāri pa to ceļu uz tuksnesi.
24 Zadok hoi Levi kaminawk boih doeh to ah oh o moe, Levinawk mah Sithaw lokkamhaih thingkhong to aput o. Sithaw ih thingkhong to amtik o moe, kaminawk mah vangpui tacawt o taak boih ai karoek to, Abiathar mah angbawnhaih to sak.
Un redzi, arī Cadoks tur bija ar visiem Levitiem, kas Dieva derības šķirstu nesa; un tie nolika Dieva šķirstu un Abjatars tur pienāca - kamēr visi ļaudis no pilsētas bija izgājuši.
25 To naah siangpahrang mah Zadok khaeah, Sithaw ih thingkhong to vangpui thungah amlaem o haih let ah; Angraeng mikcuk naakrak ah ka oh nahaeloe, angmah kai hanah na sin pae let ueloe, a ohhaih ahmuen doeh na hnusak let tih hmang.
Tad ķēniņš sacīja uz Cadoku: nes Dieva šķirstu atpakaļ pilsētā. Ja es žēlastību atradīšu Tā Kunga priekšā, tad Viņš mani vedīs atpakaļ un man liks redzēt Viņu pašu ar Viņa dzīvokli.
26 Toe anih mah kai khaeah, na nuiah palung ka hoih ai, tiah na thui nahaeloe, khenah, kai loe hae ah ka oh; angmah hoih, tiah poek ih baktih toengah, ka nuiah sah halat nasoe, tiah a naa.
Bet ja Viņš tā sacīs: Man nav labs prāts pie tevis, - redzi, še es esmu, lai Viņš man dara, kā Viņam patīk.
27 Siangpahrang mah qaima Zadok khaeah, Nang loe tahmaa na ai maw? Na capa Ahimaaz, Abiathar capa Jonathan hoi capa hnik to kawkah loe, longhoihta ah vangpui ah amlaem o let ah.
Un ķēniņš sacīja uz priesteri Cadoku: tu redzētāj, ej atpakaļ uz pilsētu ar mieru, un Aķimaācs, tavs dēls, un Jonatāns, Abjatara dēls, jūsu abi dēli ar jums.
28 Na lok kai khaeah angzo ai karoek to, azawn ih praezaek ah kang zing han, tiah a naa.
Redziet, es gaidīšu tuksnesī pie braslām, tiekams kāda vēsts no jums atnāks un man dos ziņu.
29 To pongah Zadok hoi Abiathar mah Sithaw ih thingkhong to lak hoi moe, Jerusalem ah amlaem hoi pacoengah, to ah oh hoi.
Tā Cadoks un Abjatars Dieva šķirstu nesa atpakaļ uz Jeruzālemi un tur palika.
30 Toe David loe Olive mae nuiah dawh tahang poe, anih loe qahhaih hoiah caeh tahang, a lu to khuk moe, khokpanai abuen ai ah caeh tahang; anih hoi nawnto caeh kaminawk doeh lu to khuk o moe, qahhaih hoiah caeh o tahang.
Un Dāvids kāpa uz Eļļas kalnu un iedams raudāja un savu galvu bija aptinis un gāja pats basām kājām, arī tie ļaudis, kas pie viņa bija, ikkatrs savu galvu bija aptinis un gāja uz augšu un iedami raudāja.
31 Absalom hoi nawnto kasae sak han pacaeng abu thungah, Ahithophel doeh athum toeng, tiah David khaeah thuih pae o. To pongah David mah, Aw ka Angraeng, Ahithophel poekhaih to amthuhaih ah angcoengsak ah, tiah lawkthuih.
Un Dāvidam teica un sacīja: Ahitofels ir starp dumpiniekiem pie Absaloma. Tad Dāvids sacīja: Kungs, dari jel Ahitofela padomu par ģeķību!
32 Mae nui phak naah David loe Sithaw to bok; khenah, Ark acaeng Hushai loe a khukbuen to asih moe, a lu nuiah maiphu phuih pacoengah, anih hnuk hanah a zing;
Kad nu Dāvids nāca kalna galā, kur mēdza Dievu pielūgt, redzi, tad Uzajus, tas Arķiets, viņam nāca pretī ar saplēstiem svārkiem un zemi uz galvas.
33 David mah anih khaeah, Kai khaeah nang zoh nahaeloe, kai han hmuenzit ah na om moeng tih.
Un Dāvids uz to sacīja: ja tu man nāksi līdz, tad tu man būsi par nastu.
34 Toe vangpui ah nam laem let moe, Absalom khaeah, Aw siangpahrang, na tamna ah ka oh han; canghniah doeh nampa ih tamna ah ni ka oh, toe vaihi loe na tamna ah ka oh han boeh, tiah na naa nahaeloe, Ahithophel mah paek ih poekhaih pazawkkung ah na om ueloe, kai abomhaih ah doeh om tih.
Bet ja tu iesi atpakaļ pilsētā un sacīsi uz Absalomu: es būšu tavs kalps, ķēniņ, kā citkārt esmu bijis tava tēva kalps, tā nu es būšu tavs kalps, - tad tu man iznīcināsi Ahitofela padomu.
35 Qaima Zadok, Abiathar hoiah nawnto om oh loe, siangpahrang im ah na thaih ih loknawk to nihnik khaeah thui paeh.
Un vai tur pie tevis nebūs tie priesteri Cadoks un Abjatars? Tāpēc visu, ko tu ķēniņa namā dzirdēsi, to saki tiem priesteriem, Cadokam un Abjataram.
36 Khenah, Zadok capa Ahimaaz hoi Abiathar capa Jonathan, hnik doeh to ah nawnto oh o; na thaih ih loknawk to nihnik khae thui boih ah, nihnik mah kai na thaih hoi sak tih hmang, tiah a naa.
Redzi, tur ir viņu abi dēli, Aķimaācs Cadoka, un Jonatāns, Abjatara dēls, caur tiem jūs visu, ko dzirdat, sūtat pie manis.
37 To pongah Absalom loe Jerusalem vangpui thungah akun, David ih ampui Hushai doeh vangpui ah amlaem let.
Tā Uzajus, Dāvida draugs, gāja pilsētā, kad Absaloms nāca uz Jeruzālemi.
