< Yelemaia 49 >

1 Hina Gode da A: mone fi ilia hou dawa: le, amane sia: i, “Isala: ili dunu da habila: ? Ilia soge gaga: ma: ne, dunu da hame esalabala? Abuliba: le ilia da dunu fi amo da ogogosu ‘gode’ Moulegema nodone sia: ne gadosa, amo Ga: de soge esaloma: ne lamusa: , logo doasibala: ?
Pret Amona bērniem Tas Kungs tā saka: vai tad Israēlim nav bērnu, vai viņam nav mantinieka? Kāpēc tad Malkoms ir Gada mantinieks, un viņa ļaudis dzīvo šajās pilsētās?
2 Be eso da misunu, amoga, Na hamobeba: le, moilai bai bagade La: ba amo ea fi dunu da gegemusa: ha lasu nabimu. Amasea, La: ba da mugului dagoi amola ea moilai fonobahadi sisiga: le diala amo laluga nei dagoi ba: mu. Amasea, Isala: ili fi dunu da ilia soge bu samogemu.
Tādēļ redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka Es pār Amona Rabu likšu dzirdēt kara brēkšanu, un tā taps par gruvešu kopu, un viņas apkārtēji ciemi taps ar uguni sadedzināti. Un Israēls iemantos savus mantotājus, saka Tas Kungs.
3 Hesiabone fi dunu! Wele sia: ma! A: iai moilai bai bagade da wadela: lesi dagoi. La: ba uda dilia! Didigia: ma! Wadela: i eboboi abula salawane, da: i dione didigia: ma! Udigili gagoudusa: ili hehenama! Dilia ogogosu ‘gode’ Moulege amola ea gobele salasu amola ouligisu dunu da gilisili gadili mugululi asi dagoi ba: mu.
Kauc, Hešbona, jo Aja ir postīta; kauciet, Rabas meitas, apjoziet maisus, vaidiet un skraidiet apkārt gar mūriem, jo Malkoms ies cietumā ar visiem saviem svētītājiem un lielkungiem.
4 Dilia hohonosu dunu da abuliba: le hidale sia: sala: ? Dilia gasa da fisilala. Dilia abuliba: le dilia gasa bagadeba: le, dunu eno da dilima beda: iba: le, dilima hame doagala: mu, amo dafawaneyale dawa: beba: le, sia: dalala: ?
Ko tu lielies ar savām ielejām? Tavas ielejas ir pārplūdušas, tu atkāpēja meita, kas paļaujies uz savām mantām (un saki): kas celsies pret mani?
5 Na da ilegeiba: le, beda: su da dilima sisiga: mu. Dilia da hobeamu. Dunu afae afae da hi esalusu gaga: ma: ne hobeamu. Amola dilia dadi gagui dunu bu gilisimusa: , dunu afae da hame ba: mu.
Redzi, saka Tas Kungs Dievs Cebaot, es pār tevi vedīšu bailes no visiem, kas ir ap tevi; jūs tapsiet izdzīti, ikkatrs taisni projām, un neviena nebūs, kas tos bēdzējus sapulcina.
6 Be amogalu fa: no agoane, Na da A: mone bu bagade gaguiwane hamomu. Na, Hina Gode, da sia: i dagoi.”
Bet pēclaikā Es vedīšu atpakaļ Amona bērnu cietumniekus, saka Tas Kungs.
7 Hina Gode Bagadedafa da Idome fi ilia hou dawa: le, amane sia: i, “Idome fi dunu da ilia noga: i asigi dawa: su fisibala: ? Ilia fada: i sia: su dunu da ilima fada: ne sia: mu gogoleila: ? Ilia asigiga dawa: digisu huluane da fisi dagobela: ?
Pret Edomu Tas Kungs Cebaot tā saka: vai tad gudrības vairs nav Temanā? Vai padoms iznīcis pie tiem prātīgiem?
8 Dida: ne dunu! Sinidigili, hobeama! Na da Iso egaga fi amo wadela: lesimu. Bai ilima se imunu eso ilegei da doaga: i dagoi.
Vai viņu gudrība izzudusi? Bēdziet, griežaties, slēpjaties, Dedana iedzīvotāji, jo Es vedu nelaimi pār Ēsavu viņa piemeklēšanas laikā.
9 Dunu da waini fage faisia, ilia waini fage afae afae waini efega yolesisa. Amola wamolasu dunu da gasia masea, ilia hanai liligi fawane laha.
Ja vīna lasītāji tev būtu uznākuši, tad tie kādus ķekarus būtu atstājuši; kad zagļi būtu nākuši naktī, vai tie nebūtu samaitājuši pēc vajadzības?
10 Be Na da Iso egaga fi huluanedafa fadegai dagoi. Amola Na da ilia wamoaligisu dedebosu huluane, amo ilia bu wamoaligimu hamedei ba: ma: ne, fadegai dagoi. Idome dunu fi huluane da wadela: lesi dagoi. Afae esalebe hame ba: sa.
Bet Es Ēsavu esmu atsedzis, Es viņa slepenās vietas esmu atklājis, ka tas nevarēs apslēpties; viņa dzimums ir postīts un viņa brāļi un viņa kaimiņi, un to vairs nav.
11 Dilia guluba: mano huluane Na ouligima: ne yolesima! Dilia didalo uda! Mae dawa: ma! Na da dili noga: le ouligimu.
Atstāj savus bāriņus, tad Es tos uzturēšu dzīvus, un savas atraitnes, lai tās cerē uz Mani.
12 Dunu eno da wadela: i hou hame hamosu, amo da se iasu lai dagoi. Amaiba: le, dilia da abuliba: le se iasu hame ba: mu dawa: sala: ? Hame mabu! Dilia da se iasu dafawane ba: mu.
Jo tā saka Tas Kungs: redzi, kam tiesa nebija biķeri dzert, tiem tiešām jādzer, vai tad tu paliksi bez sodības? Tu nepaliksi bez sodības, bet tu tiešām dzersi.
13 Na Nisu da ilegei dagoi. Bosela da wadela: i hafoga: i soge agoane ba: mu. Dunu eno da amo beda: iwane fofogadigili ba: muba: le, ilia da ema oufesega: ne, amo ea dioba: le, gagabusu aligima: ne ilegemu. Moilai gagai fonobahadi amo huluane ema gadenene diala da mugululi dagole, eso huluane amaiwane dialebe ba: mu. Na, Hina Gode, da sia: i dagoi.”
Jo Es esmu zvērējis pie Sevis paša, saka Tas Kungs, ka Bocrai būs tapt par posta vietu, par apsmieklu, par tuksnesi un par lāstu, un visas viņas pilsētas taps par mūžīgiem tuksnešiem.
14 Na (Yelemaia) da amane sia: i, “Idome fi dunu! Hina Gode da nama sia: i dagoi. E da sia: adole iasu dunu amo fifi asi gala ilia dadi gagui wa: i gilisili, dilima doagala: musa: momagema: ne amo adomusa: asunasi.
Es esmu dzirdējis ziņu no Tā Kunga, un vēsts ir sūtīta tautām: sapulcinājaties un nāciet pret viņu un ceļaties karā.
15 Hina Gode da hamobeba: le, dilia da gasa hame ba: mu. Amasea, dunu eno da dilima hame nodomu.
Jo redzi, Es tevi mazu daru tautu starpā, nicinātu pie cilvēkiem.
16 Dilia gasa fi hou da dilima ogogoi dagoi. Dilisu da dunu eno da dilima beda: i amo dawa: sa. Be ilia da dilima bagade hame beda: i. Dilia fedege agoane gadodili goumi gafulu amoga buhiba ea esalebe hou defele esala. Be Hina Gode, da dilia dafama: ne hedofamu. Hina Gode da sia: i dagoi.”
Bailes no tevis tevi pievīlušas, un tava sirds lepnība, tāpēc ka tu dzīvo klints plaisumos un mīti uz augstiem kalniem. Jebšu tu savu ligzdu tik augsti taisītu kā ērglis, tomēr Es tevi no turienes nogrūdīšu, saka Tas Kungs.
17 Hina Gode da amane sia: i, “Na da Idome amo bagadewane wadela: lesimu. Amasea, dunu eno da baligili ahoasea, ilia da beda: iba: le bagadewane fofogadigimu.
Tā Edoms būs par tuksnesi, visi, kas viņam ies garām, iztrūcināsies un svilpos par visām viņa mokām;
18 Sodame amola Goumola amola moilali ela sisiga: le diala, amo da wadela: lesi dagoi ba: i. Amo wadela: su defele da Idome fi ilima doaga: mu. Amo soge da eso huluane, dunu fi esalebe hamedei soge ba: mu. Na, Hina Gode, da sia: i dagoi.
Tā kā Sodoma un Gomora ir apgāztas līdz ar saviem kaimiņiem, saka Tas Kungs, tā tur neviens nedzīvos, un cilvēka bērns tur nemitīs.
19 Laione wa: me da Yodane Hano bega: iwila amo yolesili, bulamagau ha: i manu mola: ya: i gisi soge amoga manebe, amo defele, Na da Idome dunu ilia sogega misini, ili hobeama: ne sefasimu. Amasea, Na da ouligisu dunu amo fi ouligima: ne ilegemu. Nowa da Na agoanela: ? Nowa da Nama doagala: ma: bela: ? Nowa ouligisu dunu da Nama ha lai hamoma: bela: ?
Redzi, viņš ceļas kā lauva no Jardānes vareniem biezumiem pret stipriem dzīvokļiem; jo Es viņu no turienes piepeši aizdzīšu, un kas izredzēts, to Es pār to celšu. Jo kas ir tāds kā Es, un kas Mani sauks tiesā, un kas ir tas gans, kas Manā priekšā pastāvēs?
20 Amaiba: le, Na ilegebe nabima! Na da Idome soge fi dunu amola Dima: ne moilai bai bagade dunu ilima se imunu. Ilia mano amola da ga hiougiligai dagoi ba: mu. Amola dunu huluane da amo hou beda: iwane fofogadigili ba: mu.
Tāpēc klausiet Tā Kunga padomu, ko Viņš nospriedis par Edomu, un Viņa domas, ko Viņš nodomājis par Temana iedzīvotājiem. Tiešām, viņus aizvedīs kā ganāmā pulka jērus; tiešām, viņu ganības iztrūcināsies par viņiem.
21 Idome soge da dafasea, ha lasu bagade nababeba: le, osobo bagade da igugumu. Amola, Agaba Hano Adobo da sedadewane diala. Be beda: ma: ne ha lasu da bagadeba: le, ilia amola da amo sia: nabimu.
Zeme trīcēs no viņu krišanas trokšņa; kliegšana, viņas balss būs dzirdama pie niedru jūras.
22 Buhiba da ea ougia ilua: le, gududili wa: le ahoa, amo defele, ha lai dunu da Bosela doagala: mu. Amo esoha, uda da mano lamu gadenesea beda: i, amo defele Idome dadi gagui dunu da beda: mu.”
Redzi, viņš celsies un skries kā ērglis un izplētīs savus spārnus pār Bocru. Un Edoma vareno sirds būs tai dienā kā sievas sirds bērnu sāpēs.
23 Hina Gode da Dama: sagase fi ilia hou dawa: le amane sia: i, “Ha: ima: de amola Aba: de moilai bai bagade dunu da da: i dioi sia: nababeba: le, da: i dione dawa: lala. Hano wayabo bagade ea gafului da sa: iboso amoga heda: sa, amo defele da: i dioi da ilima heda: beba: le, ilia da helefimu hame dawa:
Pret Damasku: Hamata un Arpada kaunas; tās izbijušās, tāpēc ka dzirdējušas bailīgu ziņu; jūrmalā ir bailes, ka nevar dusēt.
24 Dama: sagase fi dunu da gasa hame amola beda: iba: le, hobeale asi dagoi. Uda da mano lamu gadenesea, se naba amola hahawane hame ba: sa, amo defele ilia da hamosa.
Damaskus ir noguris, ir griezies uz bēgšanu, drebuļi to sagrābuši, bailība un sāpes to sagrābušas kā sievu, kas dzemdē.
25 Musa: Dama: sagase moilai bai bagade da bagade ba: i amola hahawane dialu. Be wali, amo ganodini, dunu esalebe da hame ba: sa.
Kā? Vai tā nu nav atstāta, tā slavenā pilsēta, Mana prieka pilsēta?
26 Amo esoga Na da ema se iasea, ea ayeligi dunu da ea logo ganodini medole legei dagoi ba: mu, amola ea dadi gagui wadela: lesi dagoi ba: mu.
Tāpēc viņas jaunekļi kritīs pa viņas ielām, un visi karavīri taps izdeldēti tai dienā, saka Tas Kungs Cebaot.
27 Na da Dama: sagase ea gagoi dobea laluga ulagimu amola hina bagade Beneha: ida: de ea diasu laluga ulagimu. Na, Hina Gode Bagadedafa, da sia: i dagoi.”
Un es iededzināšu uguni Damaskus mūros, un tas norīs BenHadada skaistos namus. -
28 Hina Gode da Gida fi amola soge amo da Ha: iso fi ilia ouligi (amo soge Ba: bilone hina bagade Nebiuga: denese da hasalalu lai) ilima amane hamoma: ne sia: i, “Gida fi ilima doagala: ma! Amo gusudili fi wadela: lesima!
Pret Ķedaru un Hacora valstīm, ko Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, sakāva, Tas Kungs tā saka: ceļaties, ejat pret Ķedaru, un postait austruma bērnus.
29 Ilia abula diasu amola sibi fi wa: i amola ilia diasu abula amola ilia liligi huluane abula diasu ganodini diala, amo lama! Ilia ga: mele amola lama! Amola fi dunu ilima, ‘Beda: su da dilima sisiga: sa’ olelema!
Tie paņems viņu dzīvokļus un ganāmos pulkus, viņu teltis un visus viņu rīkus, un aizvedīs sev viņu kamieļus un izsauks pār tiem: briesmas visapkārt!
30 Ha: iso dunu! Na da dilima sisasu iaha! Wamoaligimusa: , sedagawane hobeama! Ba: bilone hina bagade, Nebiuga: denese, da dilima doagala: ma: ne ilegei dagoi. E da amane sia: sa,
Bēdziet, skrieniet ātri, paslēpjaties, Hacora iedzīvotāji, saka Tas Kungs! Jo Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, pret jums nospriedis padomu un pret jums nodomājis domas.
31 ‘Defea! Amo dunu fi da hahawane gaga: i dagoi, ilisu dawa: sa. Be ninia da ilima doagala: mu. Ilia moilai da logo ga: su hame gala amola hame gagili sali agoane ba: sa.’
Ceļaties, ejat pret tiem ļaudīm, kas mierīgi un droši dzīvo, saka Tas Kungs, kam nedz durvju, nedz aizšaujamo, - tie dzīvo par sevi.
32 Ilia ga: mele amola laigebo huluane lale dagoma! Na da la: idi huluane amoga amo fi ilia dialuma hinabo dunumuni dadamuni, afagogomu. Amola la: ididili la: ididili, amoga ilima wadela: lesisu iasimu.
Viņu kamieļi būs par laupījumu, un viņu lielie ganāmie pulki taps aizvesti. Un Es izkaisīšu visos vējos tos, kam apcirptas bārdas, un no visām pusēm Es pār viņiem atvedīšu samaitāšanu, saka Tas Kungs.
33 Na da Ha: iso amo hafoga: i soge agoane eso huluane dialoma: ne hamomu. Sigua wa: me fawane da amo ganodini esalebe ba: mu. Amo ganodini, eso huluanedafa, dunu fi da hame esalebe ba: mu. Na, Hina Gode, da sia: i dagoi.”
Un Hacors būs par mājas vietu tuksneša zvēriem un postā(neauglīgu vietu) mūžam; tur neviens nedzīvos, cilvēka bērns tur nemitīs.
34 Sedegaia da Yuda soge hina bagade ouligisu hou lai. Amogalu, Hina Gode Bagadedafa da hou amo E da Ila: me fi ilima ilegei, amo nama olelei.
Šis ir Tā Kunga vārds, kas notika uz pravieti Jeremiju pret Elamu, Cedeķijas, Jūda ķēniņa, valdīšanas iesākumā, sacīdams:
35 E amane sia: i, “Dadi gagui dunu ilia hamobeba: le, Ila: me da gasa lai. Be Na da dadi gagui dunu huluane medole legemu.
Tā saka Tas Kungs Cebaot: redzi, Es salauzīšu Elama stopu, viņa stiprāko varu.
36 Na sia: beba: le, fo bagade da la: idi huluane amoga Ila: me wadela: ma: ne misunu. Na da ea fi dunu fifi asi gala huluanedafa amo ganodini esaloma: ne, afagogomu.
Un Es vedīšu pār Elamu tos četrus vējus no tām četrām debess malām, un Es tos izkaisīšu šinīs vējos, un tautas nebūs, kurp nenāks Elama aizdzītie.
37 Na hamobeba: le, Ila: me fi dunu da ilia ha lai amo da ili medole legemusa: hanai, ilima bagade beda: mu. Na da ougi bagadeba: le, Na da dadi gagui wa: i ili huluane wadela: lesima: ne, ilima asunasili, dunu afae esalebe hame ba: mu.
Un Es izbiedināšu Elamu viņa ienaidnieku priekšā un to priekšā, kas meklē viņa dvēseli, un vedīšu pār tiem ļaunumu, savas dusmības karstumu, saka Tas Kungs; un Es sūtīšu zobenu tiem pakaļ, tiekams tiem būšu galu darījis.
38 Na da ilia hina bagade amola ouligisu dunu huluane wadela: lesimu. Amasea, amogawi, Na da Na fisu gaguli, ili ouligimu.
Un Es celšu Savu goda krēslu Elamā un iznīcināšu no turienes ķēniņu un lielkungus, saka Tas Kungs.
39 Be fa: nodafa, Na da Ila: me dunu ilia bu hahawane gaguiwane buhagima: ne, logo doasimu. Na, Hina Gode, da sia: i dagoi.”
Bet pēclaikā Es vedīšu atpakaļ Elama cietumniekus, saka Tas Kungs.

< Yelemaia 49 >