Luke 18
1 Nau haeanadetha hauthaunauhānee nuu heee, hena henane hāvachudajauaunevevetha, nau hājethauujesevenauau;
Un Viņš tiem arī vienu līdzību sacīja, ka pienākas allažiņ Dievu lūgt un nepiekust,
2 Hahagu haeanedau hedan hauchuwunane, haeejesa Hejavaneauthu, daudause hathauwunanenau:
Un sacīja: “Bija soģis kādā pilsētā, tas no Dieva nebijās un no neviena cilvēka nekaunējās.
3 Nau haeanedau henevesā hena hedan; nau haejeedasa, Jeaugaunayewhu naujauthavaa, hathauhuk.
Un viena atraitne bija tanī pilsētā; un tā nāca pie viņa sacīdama: izdod man tiesu pret manu pretinieku.
4 Nau haejevadaunaasedau: hau waunee hasethajauhuk, hewauāthe nejechauau Hejavaneauthau, nau hathauwunanenau;
Un viņš ilgu laiku negribēja. Bet pēc viņš sacīja pie sevis: jebšu es Dievu nebīstos un no neviena cilvēka nekaunos;
5 Hau nausunee hanau naa henevesā hajanauchuhānau, hadenayauhauau havaedajauaunejau navanadauchuhaa.
Tomēr, kad šī atraitne man gauži spiežas virsū, tad es tai gribu tiesu izdot, ka tā bezgala nākdama mani nenomāc.”
6 Nau Vahadāde hasenehehuk, Jaathehaa hasenehede janechuvāhede hauchuwunane.
Un Tas Kungs sacīja: “Klausāties, ko tas netaisnais soģis saka.
7 Nau gauhujavaneauthau gauhadnenayauha nehayau hanayāsanaunau, hauwauaudaunādaunau hesee nau dajāee, hau negudauchuhaude?
Vai tad Dievs neizdos tiesu Saviem izredzētiem, kas dienām naktīm uz Viņu brēc, lai gan Viņš tiem liek gaidīt?
8 Nananenau nananena nāedauwunathana henee hadnauchuhanenayauhaude, Hau hāejauthe Heau henane, gauhadveede hethauwaudaude nuu hathāauauvaa.
Es jums saku: Viņš tiem tiesu izdos īsā laikā. Bet, kad Tas Cilvēka Dēls atnāks, vai Tas gan ticību atradīs virs zemes?”
9 Nau haeauthaunanadetha jachau nethauwaudaunadenethe nehayau henee dauchuvahethee, nau newauchānauwauthee hauthauau:
Bet Viņš arī sacīja uz kādiem, kas uz sev pašiem paļāvās, ka esot taisni, un citus nicināja, šo līdzību:
10 Hanesethee henanenauau haeyehaunauau vevethahenauauwuu hadvevethahethee; hanesāde Nesethajuhu, nau jasaa hauāyāhe.
“Divi cilvēki gāja Dieva namā Dievu lūgt, viens farizejs, otrs muitnieks.
11 Nesethajuhu haetheaugu nau haevevetha waude heee nehayau, Hejavaneauthau, nananenau vaveenethedaunathane, henee nāhauwunaathā hauthauau henanenauau hathahethee, hedanauwuyāhehauau, janechuvahethee, jatheaudauwuyāhehauau, daudause naa hathāde hauāyāhe.
Tas farizejs nostājies lūdza, pats pie sevis šos vārdus sacīdams: es tev pateicos Dievs, ka es neesmu kā citi cilvēki, laupītāji, netaisni, laulības pārkāpēji, vai arī kā šis muitnieks.
12 Nananenau nenaugauyānau nese hanesadee hauchauvadede, Nevānau vadadauchu vahee henee nāthāenetheyaunau.
Es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa sava padoma.
13 Nau hauāyāhe haetheaugu vavāaune, daudause haejejenāauguau hejavaa, hau haeanadesejāhede, Hejavaneauthau jeauwunaune wauchudaunau, hathauhuk.
Bet tas muitnieks no tālienes stāvēdams negribēja nedz savas acis pacelt uz debesīm, bet sita pie savām krūtīm un sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!
14 Nananenau nāedauwunathana, naa henane haejaeyehau hedauauwuu haeauwunaunau haejavaāhe jachau: hanau dathājee hanesāde henee nevadaujavaānajanethee nehayau hadnauwujenanade; nau henee nenehanethaunadede hadnejanade.
Es jums saku: šis nogāja savā namā taisnots pār to otru; jo kas pats paaugstinājās, tas taps pazemots, un kas pats pazemojās, tas taps paaugstināts.”
15 Nau haejādaunanauau jea hajasedāeyaunauau, hadnevasanaude; hau hāenauhaudauwunethe hethauguhādaunau, haeneneuvanauau.
Un tie arī bērniņus atnesa pie Viņa, ka Viņš tos aizskartu, bet to redzēdami tie mācekļi tos aprāja.
16 Hau Hejavaneauthusau haeadetha, nau hahagu, Nanehajauthee hajasedāeyaunauauau, nau jevadauduvaa: naathāhenethe henehanahedaunau henajanede Hejavaneauthau.
Bet Jēzus tos pieaicināja un sacīja: “Laidiet tos bērniņus pie Manis un neliedziet tiem; jo tādiem Dieva valstība pieder.
17 Hethauwuu nāedauwunathana, Daun hadjesedanauau henajanedaunene Hejavaneauthu hasenaedenethe hajasedāeyaunauau hadnehauwuneejedā.
Patiesi, Es jums saku: ja kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā.”
18 Nau jachau hauchuwunanene haenaudedaunaa, Hethāhene Hechauhauthethāhe, nauddusedau hadnedanauwau jethauujenenaedede? hathauhuk. (aiōnios g166)
Un viens virsnieks Tam jautāja un sacīja: “Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai es iemantoju mūžīgu dzīvošanu?” (aiōnios g166)
19 Nau Hejavaneauthsaun haeāedauwunaa, Naudu hethāde haesene? henaneda hehauwuthā, vavade hanesāde, nananede, Hejavaneauthau.
Un Jēzus uz to sacīja: “Ko tu Mani sauci par labu? neviens nav labs kā vien Tas Vienīgais Dievs.
20 Nananene haenauwu nanavaavedaunau, Jevawauchudauau heee haugauthenenede, Jevanaa, Jevaaveda, Jevajayaudauwāedauwauthadee, Vechauchune nananene hāsaunau nau hānau.
Tu tos baušļus zini: tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs nokaut; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; godā savu tēvu un savu māti.”
21 Nau hanaāenehede, Vahee nuu haunaunedenau heee daujeeseaunau.
Bet tas sacīja: “Visu to esmu turējis no pašas jaunības.”
22 Wauhā Hejavaneauthusau hāenedauwaudauau nuu, Hanaāāedauwunaude, Hanesadee hāhauwusenethene: Vaheaudauna henee hāthāenetheyaunau, nau hadjaanauwunaunauau hadavenuhuhauau, nau nananene hadnethenauwu haenathau hejavaa, nau hadejau hadjethaugu.
Bet Jēzus to dzirdēdams uz to sacīja: “Vienas lietas tev vēl trūkst; pārdod visu, kas tev ir un izdali nabagiem; tad tev manta būs debesīs, un nāc un staigā Man pakaļ.”
23 Nau hāenedauwaudauau nuu, haeaudauwuthajau: hanau deethauwunethauyā dāde.
Bet, šos vārdus dzirdot, tas ļoti noskuma, jo viņš bija ļoti bagāts.
24 Nau Hejavaneauthausaun hāenauhaudauwunith henee dauaudauwuthajaude, Duthāenanauthaune henee nanethenuu veaunauaude hadnesejedāthee henajanedaunene Hejavaneauthu, hathauhuk.
Un Jēzus redzēdams, ka tas bija noskumis, sacīja: “Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā?
25 Hanau hehauwujajathaune heee camel hehedesahagaunee hajasevāhau nedaudaunaudenee, javaāneenauthaunee nethauyāsenane hadnesejedāde henajanedaunene Hejavaneauthu.
Jo vieglāki ir, kamielim iet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā!”
26 Nau hathāenedauwauduu, Hanaa hadnenanedanede? hahagaunee.
Tad tie, kas to dzirdēja, sacīja: “Kas tad var kļūt Dieva valstībā?”
27 Nau hanaāenehenith, hayauhuhau hejethauuneethaunenau henanenauau neneedede Hejavaneauthau.
Bet Viņš sacīja: “Kas cilvēkiem neiespējams, tas Dievam iespējams.”
28 Hanaāenehede Peda, Naune, naunaudauwunauau vahee, nau thaunauguhane.
Un Pēteris sacīja: “Redzi, mēs visu esam atstājuši un Tev pakaļ gājuši.”
29 Nau haeāedauwuna, Hethauwuu nāedauwunathana, hena haunauude henane henee hehauwunaude hedauauwuu, wauāthe henehā, wauāthe henauhauwauau, wauāthe henene wauāthe henesaunau, heee henajanedaunene Hejavaneauthu hedenaededaunene,
Un Viņš uz tiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku: neviens nav, kas atstājis mājas vai vecākus vai brāļus vai sievu vai bērnus Dieva valstības dēļ,
31 Hanaāedanaude nesenee, nau hanaāāedauwunaude, Naune, hadneyehaunauau Dādaunedan, nau vahee hayauhuhau hathāewauthaunauhuu haeyāhehauau heee Heau henane hethauwunauauchauau.
Un tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš uz tiem sacīja: “Redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, un viss taps piepildīts, ko pravieši rakstījuši par To Cilvēka Dēlu.
32 Hanau hadvenavathe Neauthu, nau hadvavavanauchuhāde, nau hadnaunaunauchaudauchuhāde, nau hadneguthahayauthāde.
Jo Viņš taps nodots pagāniem un taps apmēdīts un lamāts un apspļaudīts;
33 Nau hadnenesegauhude, nau hadnaāde: nau nasese hadnaāejaegauhāde.
Un tie To šaustīs un nokaus, un trešā dienā Viņš atkal augšām celsies.”
34 Nau haejaenauwu nuu: nau nuu hauthedau haeyaudaunaunauau, daudause haejaenauwu hathauthedaunāthee.
Bet viņi nesaprata no tā nenieka, un šī valoda viņiem bija apslēpta, un nesaprata to, kas bija sacīts.
35 Nau hethauwuu, hāayāedadauau Jericho, jasaa haenanenaugu henane haetheaugu nedechaudenenee dauhunedauwaude:
Bet gadījās, Viņam tuvu klāt nākot pie Jērikus, viens akls sēdēja ceļmalā un nabagoja.
36 Nau haenedauwaude henanedanede dadavechaudenenee, haenaudedauva haesedaudenenee.
Bet kad tas tos ļaudis dzirdēja garām ejam, tad tas jautāja, kas tur esot.
37 Nau haeaāedauwunau, henee Jesus Nazareth hanehedesade.
Un viņi tam atbildēja: “Jēzus no Nacaretes iet garām.”
38 Nau hanaāevasanadede, Hejavaneauthusau, nananene Heau David, jeauwunaune, hathauhuk.
Tad tas brēca un sacīja: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
39 Nau henee nanedauvathee haeneneuvanauau haddādaunaugunith: hau haevasanade haugauthe, Nananene Heau David, jeauwunaune.
Bet tie, kas priekšā gāja, to apsauca, lai būtu klusu. Bet viņš vēl vairāk brēca: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
40 Nau Hejavaneauthusau haedauusa, nau haeautheave hadjādaunade: nau hāayājenauusanith, haenaudedauna,
Bet Jēzus apstājās un pavēlēja, to atvest pie Sevis; bet kad tie to pie Viņa bija atveduši, tad Viņš to jautāja,
41 Hauddusehathe henee hadenaasehathane? hathauhuk. Nau hanaāāedauwunaude, Vahadāhene, nanaa hadeesedanauwau nauhaudauwaude.
Sacīdams: “Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Viņš atbildēja: “Kungs, ka varu redzēt.”
42 Nau Hejavaneauthusau haenehetha, hanesedanauwu nananene nauhaudauwaude: hadethauwaudaude henayauhāne.
Un Jēzus uz to sacīja: “Esi redzīgs, tava ticība tev palīdzējusi.”
43 Nau chauchaunu haeesedane henauhaudauwaude, nau haethauguha, haevaveenethedauna Hejavaneauthu: nau vahee henanedanede, hāenauhauduu, haevaveenethedaunanauau Hejavaneauthu.
Un tūdaļ viņš tapa redzīgs un Tam staigāja pakaļ, Dievu teikdams. Un visi ļaudis, kas to redzēja, slavēja Dievu.
