اَلْمَزَامِيرُ 26

١ 1 لِدَاوُدَ اِقْضِ لِي يَارَبُّ لِأَنِّي بِكَمَالِي سَلَكْتُ، وَعَلَى ٱلرَّبِّ تَوَكَّلْتُ بِلَا تَقَلْقُلٍ.

Dāvida dziesma. Kungs, spried man tiesu, jo es staigāju savā sirds skaidrībā un paļaujos uz To Kungu - es nešaubīšos.

٢ 2 جَرِّبْنِي يَارَبُّ وَٱمْتَحِنِّي. صَفِّ كُلْيَتَيَّ وَقَلْبِي.

Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izlūko manas īkstis un manu sirdi.

٣ 3 لِأَنَّ رَحْمَتَكَ أَمَامَ عَيْنِي. وَقَدْ سَلَكْتُ بِحَقِّكَ.

Jo Tava žēlastība ir priekš manām acīm, un es staigāju Tavā patiesībā.

٤ 4 لَمْ أَجْلِسْ مَعَ أُنَاسِ ٱلسُّوءِ، وَمَعَ ٱلْمَاكِرِينَ لَا أَدْخُلُ.

Es nesēžos pie neliešiem un netinos ar viltniekiem.

٥ 5 أَبْغَضْتُ جَمَاعَةَ ٱلْأَثَمَةِ، وَمَعَ ٱلْأَشْرَارِ لَا أَجْلِسُ.

Es ienīstu ļaundarītāju draudzi, un nesēžu pie bezdievīgiem.

٦ 6 أَغْسِلُ يَدَيَّ فِي ٱلنَّقَاوَةِ، فَأَطُوفُ بِمَذْبَحِكَ يَارَبُّ،

Es mazgāju savas rokas nenoziedzībā un esmu, Kungs, ap Tavu altāri,

٧ 7 لِأُسَمِّعَ بِصَوْتِ ٱلْحَمْدِ، وَأُحَدِّثَ بِجَمِيعِ عَجَائِبِكَ.

Lai ar teikšanas balsi daru zināmus un sludināju visus Tavus brīnumus.

٨ 8 يَارَبُّ، أَحْبَبْتُ مَحَلَّ بَيْتِكَ وَمَوْضِعَ مَسْكَنِ مَجْدِكَ.

Kungs, es mīlēju Tava nama mājokli un Tavas godības telts vietu.

٩ 9 لَا تَجْمَعْ مَعَ ٱلْخُطَاةِ نَفْسِي، وَلَا مَعَ رِجَالِ ٱلدِّمَاءِ حَيَاتِي.

Neaizrauj manu dvēseli līdz ar grēciniekiem nedz manu dzīvību līdz ar asins ļaudīm;

١٠ 10 ٱلَّذِينَ فِي أَيْدِيهِمْ رَذِيلَةٌ، وَيَمِينُهُمْ مَلآنَةٌ رِشْوَةً.

Viņu rokās ir negantība, un viņu labā roka ir pilna dāvanu.

١١ 11 أَمَّا أَنَا فَبِكَمَالِي أَسْلُكُ. ٱفْدِنِي وَٱرْحَمْنِي.

Bet es staigāju savā sirds skaidrībā; atpestī mani un apžēlojies par mani.

١٢ 12 رِجْلِي وَاقِفَةٌ عَلَى سَهْلٍ. فِي ٱلْجَمَاعَاتِ أُبَارِكُ ٱلرَّبَّ.

Mana kāja stāv uz līdzena ceļa, draudzes sapulcēs es teikšu To Kungu.