اَلْمَزَامِيرُ 105

١ 1 اِحْمَدُوا ٱلرَّبَّ. ٱدْعُوا بِٱسْمِهِ. عَرِّفُوا بَيْنَ ٱلْأُمَمِ بِأَعْمَالِهِ.

Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.

٢ 2 غَنُّوا لَهُ. رَنِّمُوا لَهُ. أَنْشِدُوا بِكُلِّ عَجَائِبِهِ.

Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.

٣ 3 ٱفْتَخِرُوا بِٱسْمِهِ ٱلْقُدُّوسِ. لِتَفْرَحْ قُلُوبُ ٱلَّذِينَ يَلْتَمِسُونَ ٱلرَّبَّ.

Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.

٤ 4 اُطْلُبُوا ٱلرَّبَّ وَقُدْرَتَهُ. ٱلْتَمِسُوا وَجْهَهُ دَائِمًا.

Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.

٥ 5 ٱذْكُرُوا عَجَائِبَهُ ٱلَّتِي صَنَعَ، آيَاتِهِ وَأَحْكَامَ فِيهِ،

Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -

٦ 6 يَا ذُرِّيَّةَ إِبْراهِيمَ عَبْدِهِ، يَا بَنِي يَعْقُوبَ مُخْتَارِيهِ.

Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!

٧ 7 هُوَ ٱلرَّبُّ إِلَهُنَا فِي كُلِّ ٱلْأَرْضِ أَحْكَامُهُ.

Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.

٨ 8 ذَكَرَ إِلَى ٱلدَّهْرِ عَهْدَهُ، كَلَامًا أَوْصَى بِهِ إِلَى أَلْفِ دَوْرٍ،

Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,

٩ 9 ٱلَّذِي عَاهَدَ بِهِ إِبْراهِيمَ، وَقَسَمَهُ لِإِسْحاقَ،

Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.

١٠ 10 فَثَبَّتَهُ لِيَعْقُوبَ فَرِيضَةً، وَلِإِسْرَائِيلَ عَهْدًا أَبَدِيًّا،

To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,

١١ 11 قَائِلًا: «لَكَ أُعْطِي أَرْضَ كَنْعَانَ حَبْلَ مِيرَاثِكُمْ».

Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;

١٢ 12 إِذْ كَانُوا عَدَدًا يُحْصَى، قَلِيلِينَ وَغُرَبَاءَ فِيهَا.

Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,

١٣ 13 ذَهَبُوا مِنْ أُمَّةٍ إِلَى أُمَّةٍ، مِنْ مَمْلَكَةٍ إِلَى شَعْبٍ آخَرَ.

Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,

١٤ 14 فَلَمْ يَدَعْ إِنْسَانًا يَظْلِمُهُمْ، بَلْ وَبَّخَ مُلُوكًا مِنْ أَجْلِهِمْ،

Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:

١٥ 15 قَائِلًا: «لَا تَمَسُّوا مُسَحَائِي، وَلَا تُسِيئُوا إِلَى أَنْبِيَائِي».

Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!

١٦ 16 دَعَا بِٱلْجُوعِ عَلَى ٱلْأَرْضِ. كَسَرَ قِوَامَ ٱلْخُبْزِ كُلَّهُ.

Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.

١٧ 17 أَرْسَلَ أَمَامَهُمْ رَجُلًا. بِيعَ يُوسُفُ عَبْدًا.

Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.

١٨ 18 آذَوْا بِٱلْقَيْدِ رِجْلَيْهِ. فِي ٱلْحَدِيدِ دَخَلَتْ نَفْسُهُ،

Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,

١٩ 19 إِلَى وَقْتِ مَجِيءِ كَلِمَتِهِ. قَوْلُ ٱلرَّبِّ ٱمْتَحَنَهُ.

Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.

٢٠ 20 أَرْسَلَ ٱلْمَلِكُ فَحَلَّهُ. أَرْسَلَ سُلْطَانُ ٱلشَّعْبِ فَأَطْلَقَهُ.

Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.

٢١ 21 أَقَامَهُ سَيِّدًا عَلَى بَيْتِهِ، وَمُسَلَّطًا عَلَى كُلِّ مُلْكِهِ،

Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.

٢٢ 22 لِيَأْسُرَ رُؤَسَاءَهُ حَسَبَ إِرَادَتِهِ وَيُعَلِّمَ مَشَايِخَهُ حِكْمَةً.

Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.

٢٣ 23 فَجَاءَ إِسْرَائِيلُ إِلَى مِصْرَ، وَيَعْقُوبُ تَغَرَّبَ فِي أَرْضِ حَامٍ.

Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.

٢٤ 24 جَعَلَ شَعْبَهُ مُثْمِرًا جِدًّا، وَأَعَزَّهُ عَلَى أَعْدَائِهِ.

Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.

٢٥ 25 حَوَّلَ قُلُوبَهُمْ لِيُبْغِضُوا شَعْبَهُ، لِيَحْتَالُوا عَلَى عَبِيدِهِ.

Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.

٢٦ 26 أَرْسَلَ مُوسَى عَبْدَهُ وَهارُونَ ٱلَّذِي ٱخْتَارَهُ.

Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.

٢٧ 27 أَقَامَا بَيْنَهُمْ كَلَامَ آيَاتِهِ، وَعَجَائِبَ فِي أَرْضِ حَامٍ.

Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.

٢٨ 28 أَرْسَلَ ظُلْمَةً فَأَظْلَمَتْ، وَلَمْ يَعْصَوْا كَلَامَهُ.

Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.

٢٩ 29 حَوَّلَ مِيَاهَهُمْ إِلَى دَمٍ وَقَتَلَ أَسْمَاكَهُمْ.

Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.

٣٠ 30 أَفَاضَتْ أَرْضُهُمْ ضَفَادِعَ حَتَّى فِي مَخَادِعِ مُلُوكِهِمْ.

Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.

٣١ 31 أَمَرَ فَجَاءَ ٱلذُّبَّانُ وَٱلْبَعُوضُ فِي كُلِّ تُخُومِهِمْ.

Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.

٣٢ 32 جَعَلَ أَمْطَارَهُمْ بَرَدًا وَنَارًا مُلْتَهِبَةً فِي أَرْضِهِمْ.

Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,

٣٣ 33 ضَرَبَ كُرُومَهُمْ وَتِينَهُمْ، وَكَسَّرَ كُلَّ أَشْجَارِ تُخُومِهِمْ.

Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.

٣٤ 34 أَمَرَ فَجَاءَ ٱلْجَرَادُ وَغَوْغَاءُ بِلَا عَدَدٍ،

Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,

٣٥ 35 فَأَكَلَ كُلَّ عُشْبٍ فِي بِلَادِهِمْ، وَأَكَلَ أَثْمَارَ أَرْضِهِمْ.

Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.

٣٦ 36 قَتَلَ كُلَّ بِكْرٍ فِي أَرْضِهِمْ، أَوَائِلَ كُلِّ قُوَّتِهِمْ.

Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.

٣٧ 37 فَأَخْرَجَهُمْ بِفِضَّةٍ وَذَهَبٍ، وَلَمْ يَكُنْ فِي أَسْبَاطِهِمْ عَاثِرٌ.

Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.

٣٨ 38 فَرِحَتْ مِصْرُ بِخُرُوجِهِمْ، لِأَنَّ رُعْبَهُمْ سَقَطَ عَلَيْهِمْ.

Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.

٣٩ 39 بَسَطَ سَحَابًا سَجْفًا، وَنَارًا لِتُضِيءَ ٱللَّيْلَ.

Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.

٤٠ 40 سَأَلُوا فَأَتَاهُمْ بِٱلسَّلْوَى، وَخُبْزَ ٱلسَّمَاءِ أَشْبَعَهُمْ.

Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.

٤١ 41 شَقَّ ٱلصَّخْرَةَ فَٱنْفَجَرَتِ ٱلْمِيَاهُ. جَرَتْ فِي ٱلْيَابِسَةِ نَهْرًا.

Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.

٤٢ 42 لِأَنَّهُ ذَكَرَ كَلِمَةَ قُدْسِهِ مَعَ إِبْراهِيمَ عَبْدِهِ،

Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.

٤٣ 43 فَأَخْرَجَ شَعْبَهُ بِٱبْتِهَاجٍ، وَمُخْتَارِيهِ بِتَرَنُّمٍ.

Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,

٤٤ 44 وَأَعْطَاهُمْ أَرَاضِيَ ٱلْأُمَمِ، وَتَعَبَ ٱلشُّعُوبِ وَرِثُوهُ،

Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,

٤٥ 45 لِكَيْ يَحْفَظُوا فَرَائِضَهُ وَيُطِيعُوا شَرَائِعَهُ. هَلِّلُويَا.

Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.