< ٢ أخبار 28 >

كَانَ آحَازُ ٱبْنَ عِشْرِينَ سَنَةً حِينَ مَلَكَ، وَمَلَكَ سِتَّ عَشَرَةَ سَنَةً فِي أُورُشَلِيمَ، وَلَمْ يَفْعَلِ ٱلْمُسْتَقِيمَ فِي عَيْنَيِ ٱلرَّبِّ كَدَاوُدَ أَبِيهِ، ١ 1
U-Ahazi wayeleminyaka engamatshumi amabili ubudala nyakana esiba yinkosi, njalo wabusa eJerusalema okweminyaka elitshumi lesithupha. Kenzanga njengoyise uDavida, kazange enze okulungileyo emehlweni kaThixo.
بَلْ سَارَ فِي طُرُقِ مُلُوكِ إِسْرَائِيلَ، وَعَمِلَ أَيْضًا تَمَاثِيلَ مَسْبُوكَةً لِلْبَعْلِيمِ. ٢ 2
Wahamba ngezindlela zamakhosi ako-Israyeli njalo wabaza izithombe zokukhonza oBhali.
وَهُوَ أَوْقَدَ فِي وَادِي ٱبْنِ هِنُّومَ وَأَحْرَقَ بَنِيهِ بِٱلنَّارِ حَسَبَ رَجَاسَاتِ ٱلْأُمَمِ ٱلَّذِينَ طَرَدَهُمُ ٱلرَّبُّ مِنْ أَمَامِ بَنِي إِسْرَائِيلَ. ٣ 3
Watshisa imihlatshelo eSigodini saseBheni-Hinomu wanikela amadodana akhe emlilweni, elandela izindlela ezenyanyekayo zezizwe uThixo ayezixotshe mandulo kokufika kwabako-Israyeli.
وَذَبَحَ وَأَوْقَدَ عَلَى ٱلْمُرْتَفَعَاتِ وَعَلَى ٱلتِّلَالِ وَتَحْتَ كُلِّ شَجَرَةٍ خَضْرَاءَ. ٤ 4
Wanikela imihlatshelo njalo watshisa impepha ezindaweni zokukhonzela phezu kwamaqaqa langaphansi kwazo zonke izihlahla eziyizithingithingi.
فَدَفَعَهُ ٱلرَّبُّ إِلَهُهُ لِيَدِ مَلِكِ أَرَامَ، فَضَرَبُوهُ وَسَبَوْا مِنْهُ سَبْيًا عَظِيمًا وَأَتَوْا بِهِمْ إِلَى دِمَشْقَ. وَدُفِعَ أَيْضًا لِيَدِ مَلِكِ إِسْرَائِيلَ فَضَرَبَهُ ضَرْبَةً عَظِيمَةً. ٥ 5
Ngakho uThixo uNkulunkulu wakhe wamnikela enkosini yama-Aramu. Ama-Aramu amnqoba athumba abantu bakhe abanengi abaletha eDamaseko. Yena njalo wanikelwa ezandleni zenkosi yako-Israyeli, yona eyambulalela abantu abanengi kakhulu.
وَقَتَلَ فَقَحُ بْنُ رَمَلْيَا فِي يَهُوذَا مِئَةً وَعِشْرِينَ أَلْفًا فِي يَوْمٍ وَاحِدٍ، ٱلْجَمِيعُ بَنُو بَأْسٍ، لِأَنَّهُمْ تَرَكُوا ٱلرَّبَّ إِلَهَ آبَائِهِمْ. ٦ 6
Kwathi ngelanga elilodwa uPhekha indodana kaRemaliya wabulala amabutho azinkulungwane ezingamatshumi amabili koJuda ngoba abakoJuda babemfulathele uThixo, uNkulunkulu waboyise.
وَقَتَلَ زِكْرِي جَبَّارُ أَفْرَايِمَ مَعَسِيَا ٱبْنَ ٱلْمَلِكِ، وَعَزْرِيقَامَ رَئِيسَ ٱلْبَيْتِ، وَأَلْقَانَةَ ثَانِيَ ٱلْمَلِكِ. ٧ 7
UZikhiri ibutho lako-Efrayimi, wabulala uMaseya indodana yenkosi, lo-Azirikhamu isikhulu somndlunkulu, kanye lo-Elikhana, owayengumsekeli wenkosi.
وَسَبَى بَنُو إِسْرَائِيلَ مِنْ إِخْوَتِهِمْ مِئَتَيْ أَلْفٍ مِنَ ٱلنِّسَاءِ وَٱلْبَنِينَ وَٱلْبَنَاتِ، وَنَهَبُوا أَيْضًا مِنْهُمْ غَنِيمَةً وَافِرَةً وَأَتَوْا بِٱلْغَنِيمَةِ إِلَى ٱلسَّامِرَةِ. ٨ 8
Abako-Israyeli bathumba ezihlotsheni zabo zakoJuda omkabo, lamadodana lamadodakazi abazinkulungwane ezingamakhulu amabili. Babutha njalo impango enengi kakhulu, abayithwala babuyela layo eSamariya.
وَكَانَ هُنَاكَ نَبِيٌّ لِلرَّبِّ ٱسْمُهُ عُودِيدُ، فَخَرَجَ لِلِقَاءِ ٱلْجَيْشِ ٱلْآتِي إِلَى ٱلسَّامِرَةِ وَقَالَ لَهُمْ: «هُوَذَا مِنْ أَجْلِ غَضَبِ ٱلرَّبِّ إِلَهِ آبَائِكُمْ عَلَى يَهُوذَا قَدْ دَفَعَهُمْ لِيَدِكُمْ وَقَدْ قَتَلْتُمُوهُمْ بِغَضَبٍ بَلَغَ ٱلسَّمَاءَ. ٩ 9
Kodwa umphrofethi wenkosi okwakuthiwa ngu-Odedi wayekhonale, ngakho waphuma ukuyahlangabeza ibutho ekuphendukeni kwalo eSamariya. Wathi kulo, “Ngenxa yokuthi uThixo, uNkulunkulu waboyihlo wayethukuthelele abakoJuda, wabanikela ezandleni zenu. Kodwa lina selibabhubhise ngolaka oluze lwayathinta ezulwini.
وَٱلْآنَ أَنْتُمْ عَازِمُونَ عَلَى إِخْضَاعِ بَنِي يَهُوذَا وَأُورُشَلِيمَ عَبِيدًا وَإِمَاءً لَكُمْ. أَمَا عِنْدَكُمْ أَنْتُمْ آثَامٌ لِلرَّبِّ إِلَهِكُمْ؟ ١٠ 10
Khathesi selifuna ukuthi amadoda labesifazane bakoJuda laseJerusalema babe yizigqili zenu. Kodwa lina ngokwenu kalonanga yini kuThixo uNkulunkulu wenu na?
وَٱلْآنَ ٱسْمَعُوا لِي وَرُدُّوا ٱلسَّبْيَ ٱلَّذِي سَبَيْتُمُوهُ مِنْ إِخْوَتِكُمْ لِأَنَّ حُمُوَّ غَضَبِ ٱلرَّبِّ عَلَيْكُمْ». ١١ 11
Lalelani kimi! Buyiselani amadoda akini eliwenze izibotshwa, ngoba ulaka lukaThixo olwesabekayo luphezu kwenu.”
ثُمَّ قَامَ رِجَالٌ مِنْ رُؤُوسِ بَنِي أَفْرَايِمَ: عَزَرْيَا بْنُ يَهُوحَانَانَ، وَبَرَخْيَا بْنُ مَشُلِّيمُوتَ، وَيَحَزْقِيَا بْنُ شَلُّومَ، وَعَمَاسَا بْنُ حِدْلَايَ عَلَى ٱلْمُقْبِلِينَ مِنَ ٱلْجَيْشِ، ١٢ 12
Abanye babakhokheli bako-Efrayimi u-Azariya indodana kaJehohanani, loBherekhiya indodana kaMeshilemothi, loJehizikhiya indodana kaShalumi, kanye lo-Amasa indodana kaHadilayi bamelana lalabo ababevela empini bathi kubo,
وَقَالُوا لَهُمْ: «لَا تَدْخُلُونَ بِٱلسَّبْيِ إِلَى هُنَا لِأَنَّ عَلَيْنَا إِثْمًا لِلرَّبِّ، وَأَنْتُمْ عَازِمُونَ أَنْ تَزِيدُوا عَلَى خَطَايَانَا وَعَلَى إِثْمِنَا، لِأَنَّ لَنَا إِثْمًا كَثِيرًا، وَعَلَى إِسْرَائِيلَ حُمُوُّ غَضَبٍ». ١٣ 13
“Lingalethi lezozibotshwa lapha, ngoba kungenzeka sibe lecala phambi kukaThixo. Selidinga ukuthi lengezelele lelocala phezu kwesono sethu na? Ngoba icala lethu livele likhulu, njalo lentukuthelo yakhe eyesabekayo iphezu kwabako-Israyeli.”
فَتَرَكَ ٱلْمُتَجَرِّدُونَ ٱلسَّبْيَ وَٱلنَّهْبَ أَمَامَ ٱلرُّؤَسَاءِ وَكُلِّ ٱلْجَمَاعَةِ. ١٤ 14
Ngakho amabutho akhulula ababebotshiwe asebuyisela lempahla ezaziyimpango phambi kwezikhulu laphambi kwebandla.
وَقَامَ ٱلرِّجَالُ ٱلْمُعَيَّنَةُ أَسْمَاؤُهُمْ وَأَخَذُوا ٱلْمَسْبِيِّينَ وَأَلْبَسُوا كُلَّ عُرَاتِهِمْ مِنَ ٱلْغَنِيمَةِ، وَكَسَوْهُمْ وَحَذَوْهُمْ وَأَطْعَمُوهُمْ وَأَسْقَوْهُمْ وَدَهَّنُوهُمْ، وَحَمَلُوا عَلَى حَمِيرٍ جَمِيعَ ٱلْمُعْيِينَ مِنْهُمْ، وَأَتَوْا بِهِمْ إِلَى أَرِيحَا، مَدِينَةِ ٱلنَّخْلِ، إِلَى إِخْوَتِهِمْ. ثُمَّ رَجَعُوا إِلَى ٱلسَّامِرَةِ. ١٥ 15
Amadoda ayeqanjwe ngamabizo abuyisela izibotshwa ezimpahleni zempango bagqokisa ababenqunu. Babanika izigqoko lamanyathelo, ukudla lokunathwayo, kanye lomuthi wokwelapha. Bonke ababuthakathaka babagadisa obabhemi. Ngakho babathatha bababuyisela kwabanye babo eJerikho, iDolobho lamaLala, basebebuyela eSamariya.
فِي ذَلِكَ ٱلْوَقْتِ أَرْسَلَ ٱلْمَلِكُ آحَازُ إِلَى مُلُوكِ أَشُّورَ لِكَيْ يُسَاعِدُوهُ. ١٦ 16
Ngalesosikhathi inkosi u-Ahazi yacela uncedo enkosini yase-Asiriya.
فَإِنَّ ٱلْأَدُومِيِّينَ أَتَوْا أَيْضًا وَضَرَبُوا يَهُوذَا وَسَبَوْا سَبْيًا. ١٧ 17
Ama-Edomi ayesephendukile ezohlasela abakoJuda njalo asuka eqhuba izibotshwa,
وَٱقْتَحَمَ ٱلْفِلِسْطِينِيُّونَ مُدُنَ ٱلسَّوَاحِلِ وَجَنُوبِيَّ يَهُوذَا، وَأَخَذُوا بَيْتَ شَمْسٍ وَأَيَّلُونَ وَجَدِيرُوتَ وَسُوكُو وَقُرَاهَا، وَتِمْنَةَ وَقُرَاهَا، وَحِمْزُو وَقُرَاهَا، وَسَكَنُوا هُنَاكَ. ١٨ 18
kanti amaFilistiya lawo ngapha ayesehlasele amadolobho angaphansi kwamaqaqa kanye laseNegebi yakoJuda. Bathumba basebehlala khona eBhethi-Shemeshi, le-Ayijaloni leGederothi, kanye laseSokho, leThimina leGimizo lemizana eyayiseduze lalapho.
لِأَنَّ ٱلرَّبَّ ذَلَّلَ يَهُوذَا بِسَبَبِ آحَازَ مَلِكِ إِسْرَائِيلَ، لِأَنَّهُ أَجْمَحَ يَهُوذَا وَخَانَ ٱلرَّبَّ خِيَانَةً. ١٩ 19
UThixo wabatshaya abakoJuda ngoba u-Ahazi inkosi yako-Israyeli wayekhuthaze ukona kwabakoJuda watshengisela ukungathembeki okukhulu kuThixo.
فَجَاءَ عَلَيْهِ تَغْلَثُ فِلْنَاسِرُ مَلِكُ أَشُّورَ وَضَايَقَهُ وَلَمْ يُشَدِّدْهُ. ٢٠ 20
UThigilathi-Philesa inkosi yase-Asiriya esikhundleni sokumsiza laye wafika wengezelela uhlupho.
لِأَنَّ آحَازَ أَخَذَ قِسْمًا مِنْ بَيْتِ ٱلرَّبِّ وَمِنْ بَيْتِ ٱلْمَلِكِ وَمِنَ ٱلرُّؤَسَاءِ وَأَعْطَاهُ لِمَلِكِ أَشُّورَ وَلَكِنَّهُ لَمْ يُسَاعِدْهُ. ٢١ 21
U-Ahazi wathatha ezinye zezimpahla zasethempelini likaThixo lezinye azithatha endlini yomndlunkulu esigodlweni waze wathatha lezamakhosana wayaziqhubela inkosi yase-Asiriya, kodwa lakho lokhu akumncedanga.
وَفِي ضِيقِهِ زَادَ خِيَانَةً بالرَّبِّ ٱلْمَلِكُ آحَازُ هَذَا، ٢٢ 22
Kwathi lanxa inkosi u-Ahazi iphakathi kobunzima, yandisa ukona kwayo kuThixo.
وَذَبَحَ لِآلِهَةِ دِمَشْقَ ٱلَّذِينَ ضَارَبُوهُ وَقَالَ: «لِأَنَّ آلِهَةَ مُلُوكِ أَرَامَ تُسَاعِدُهُمْ أَنَا أَذْبَحُ لَهُمْ فَيُسَاعِدُونَنِي». وَأَمَّا هُمْ فَكَانُوا سَبَبَ سُقُوطٍ لَهُ وَلِكُلِّ إِسْرَائِيلَ. ٢٣ 23
Yanikela imihlatshelo kubonkulunkulu baseDamaseko, ababeyehlule, ngoba yakhumbula yathi, “Njengoba onkulunkulu bamakhosi ama-Aramu bewancedile, ngizanikela imihlatshelo kubo ukuze bangisize lami.” Kodwa-ke kwahle kwaba yikuwa kwayo lokuchitheka kwabako-Israyeli.
وَجَمَعَ آحَازُ آنِيَةَ بَيْتِ ٱللهِ وَقَطَّعَ آنِيَةَ بَيْتِ ٱللهِ وَأَغْلَقَ أَبْوَابَ بَيْتِ ٱلرَّبِّ، وَعَمِلَ لِنَفْسِهِ مَذَابِحَ فِي كُلِّ زَاوِيَةٍ فِي أُورُشَلِيمَ. ٢٤ 24
U-Ahazi wabutha zonke izitsha ethempelini likaNkulunkulu wazisusa. Wavala iminyango yethempeli likaThixo wasesakha ama-alithare kuwo wonke amajiko eJerusalema.
وَفِي كُلِّ مَدِينَةٍ فَمَدِينَةٍ مِنْ يَهُوذَا عَمِلَ مُرْتَفَعَاتٍ لِلْإِيقَادِ لِآلِهَةٍ أُخْرَى، وَأَسْخَطَ ٱلرَّبَّ إِلَهَ آبَائِهِ. ٢٥ 25
Wakha izindawo zokukhonzela kuwo wonke amadolobho akoJuda ukuze atshisele onkulunkulu imihlatshelo; wathukuthelisa uThixo, uNkulunkulu wabokhokho babo.
وَبَقِيَّةُ أُمُورِهِ وَكُلُّ طُرُقِهِ ٱلْأُولَى وَٱلْأَخِيرَةُ، هَا هِيَ مَكْتُوبَةٌ فِي سِفْرِ مُلُوكِ يَهُوذَا وَإِسْرَائِيلَ. ٢٦ 26
Ezinye izehlakalo zombuso wakhe lezindlela zakhe zonke, kusukela ekuqaleni kuze kube sekupheleni, zilotshiwe egwalweni lwembali yamakhosi akoJuda lako-Israyeli.
ثُمَّ ٱضْطَجَعَ آحَازُ مَعَ آبَائِهِ فَدَفَنُوهُ فِي ٱلْمَدِينَةِ فِي أُورُشَلِيمَ، لِأَنَّهُمْ لَمْ يَأْتُوا بِهِ إِلَى قُبُورِ مُلُوكِ إِسْرَائِيلَ. وَمَلَكَ حَزَقِيَّا ٱبْنُهُ عِوَضًا عَنْهُ. ٢٧ 27
U-Ahazi waya ekuphumuleni kubokhokho bakhe wangcwatshwa labo emzini waseJerusalema, kodwa kabekwanga emathuneni amakhosi ako-Israyeli. UHezekhiya indodana yakhe wathatha isikhundla waba yinkosi.

< ٢ أخبار 28 >